Gribu bērnu

wee, nu mani viena radiniece visu laiku šitā biedē :D Kad biju stāvoklī, tad teica, ka pirmie mēneši būs baisi. Aplauzās, kad redzēja, ka viss kārtībā. Tad sāka teikt, ka traki būs tad, kad sāksies piebarošana, bērnam visu laiku vēders sāpēs. Nekā. Tagad biedē ar zobiem :D

ahahaha....

teika spolīte, ja es pareizi saprotu, tad ir baigā gudriniece, kura man apgalvoja ka mīlestība nepastāv pastāv placebo efekts un apmāns, jeb feiks :D

man tak pohuj, ja kā tu lietas sauc.. gudrā dāma.. ;) bībeli vari saukt par veidu kā kontrolēt, mīlestību par ķīmisku mijiedarbību un placebo utt. :D

tik kam to vajag , pasaki man lūdzu :D to tavu zinatni 8-)8-)8-)8-)

Ģirt, Tu neteici, ka lasīsies prom no šī foruma, jo, redz, pats tā esi izdomājis?? Kāpēc Tu visu laiku nāc atpakaļ? :D

tā ka turpini potēt savas gudrības, kādam kuram to vajag :D bet necenties nojaukt nenojaucamus mūrus. pamuļķe :P

kad man nebūs aktuāli un interesanti te sēdēt, tad arī to nedarīšu :D

Ko tad taisi visu laiku atvadu postus kā pajobaks :D

mani arī ļoti baidīja ar 101 negulētu nakti , piebarošanu , un kakaino pamperu maiņu ... vienkārši, man ļoti nepatīk kad šitā baida , jo tas velns nav tik melns un pat ja patrāpās bērns kurš raud vairāk , prasa uzmanību vairāk , tas nebūs mūžīgi, goda vārds . Es pa lielam nepaspēju pat piefiksēt , bet meitai pēc mēneša 2 gadi , es taču kā vakar vēl atceros , kā braucu uz DzN :D :D

Lai tev būtu par ko pabrīnīties, duračka :-P:-P

nu mani viena radiniece visu laiku šitā biedē Kad biju stāvoklī, tad teica, ka pirmie mēneši būs baisi. Aplauzās, kad redzēja, ka viss kārtībā. Tad sāka teikt, ka traki būs tad, kad sāksies piebarošana, bērnam visu laiku vēders sāpēs. Nekā. Tagad biedē ar zobiem

oo man 2 pazinjas nevar sagaidiit, kad teikshu vinjaam - ar bernu ir tik gruuti! Bet re kaa, i gan studijas pabeidzu ar mazu zidaini uz rokaam, pie tam veel kaa labaakais students nodaljaa, gan maja vienmer kartibaa, gan pati normaali varu savakties, gan paspeeju sienas majas parkrasot utt.. utt...

Tagad bus otrs, vinjas atkal gaida, kad teikshu cik man gruuti ar tik lielu vederu meitu nolikt guleet un vispaar visu izdariit (jo vienai ari berni ar tik mazu starpibu un vinja man statsija, cik taa otraa grutnieciba bija shausmiiga), bet es nezinu, nu nav tik gruuti, nu nav... kaa jau es te 1000 x esmu teikusi, mani iedvesmoja wee, kura skandinaaja - ar bernu viss ir tik vienlkarshi.... taa ari esmu noskanjojusies. protams, gribetos vairaak laika sev - pasedet pie datora, paskatities serialus utt., jo man tas viss ar meitu atkriit, tikai tad, kad vinja gulj, bet bez ta arii var iztikt :)

Kaa arii mans viirietis!!! Vins man loti palidz, kaa brivdiena vinjam, taa es varu savas lietas darit - kafejnicas apmeklejums, veikali, majas dekoreshana, ilgas vannas, frizieris utt...

Story- Un tu savam virietim palidzeji kad biji stavokli un vinam brivs lai var iet dzert ar comiem?:-P

21 gads nav nekas, vairak izklausas pec mirkla iegribas. Ieteiktu pabeigt sutdijas vismaz un tad ja pec gadiem 5-6 velme nav pazudusi, uz prieksu ;-)

nu redz, ne es vienīgā uzskatu , ka tas ir attieksmes jautājums ..... ja tu sevi noskaņo uz nebeidzamām mocībām tad tās noteikti tevi piemeklēs

Story- Un tu savam virietim palidzeji kad biji stavokli un vinam brivs lai var iet dzert ar comiem?

Jo alkohols ir vienīgais atpūtas veids? Kā brīvs brīdis, tā uzreiz dzert?

Es jau vairākus gadus esmu bieži pieskatījusi māsas bērnus. Tāpec piekrītu Wee, ka tas ir attieksmes jautājums. Jo esi noskaņota uz to, ka ar bērniem dzīvoties ir forši un tas patīk, arī mazais to sajūt un ar viņu ir vieglāk. Man pašai bērnu nav, bet esmu gan piedzīvojusi, kā tas ar bērnu, palīdzot māsai. Gan kad bija bērns slims, gan kad zobi nāca, gan visu citu. Pat naktīs esmu pieskatījusi. Citreiz negribējās pieskatīt, bet vajadzēja - tad bija grūti, jo gribējās sarīt kaut ko citu. Bet tad, kad tiešām ar prieku noņēmos ar mazo, tad bija forši. Tas tiešām ir attieksmes jautājums.

Man tagad ir divdesmit. Man gribās kādreiz bērnu, bet nezinu, vai tam būtu jebkad gatava. Bail, vai būšu laba mamma, tāpēc piekrītu arī teika spolīte - tas ir darbs ar sevi. Savā ziņā tas ir darbs, bet tomēr bērns ir arī dzīve, prieks, rūpes. Ja vairāk noskaņojas uz pozitīvo, tad arī ir vieglāk. Tad, manuprāt, tas viss notiek no sevis.

Par autori - varbūt nedaudz pagaidi. Tīši nevajag plānot, bet ja gadās - tad gan jau tiksi galā. :)

Tavs vīrietis vispār bērnu grib jau tagad?

Es atceros, ka šeit pat cosmo bija diskusijas par sievietēm, kas pēc bērna paliek resnas, neglītas un ka neatliek laika izmazgāt matus, un viss ir nekopts. Vārdu sakot, es tikai brīnos ka vēl pasaule nav izmirusi apzinoties visus negatīvos faktorus. Un pēc tā, gluži vienkārši sāc tāpat domāt, ka tas taču ir briesmīgi. ;-) Bet ir taču tik daudz foršu piemēru, cik forši ir ka ir mazulis, cik pozitīvi viss mainās, un ka bērniņš tas ir prieks un laime ģimenē, ja abi tam ir gatavi.

piekritu wee. svess ir svess un savs ir savs.

Story- Un tu savam virietim palidzeji kad biji stavokli un vinam brivs lai var iet dzert ar comiem?

Mans virs nav piesiets, var iet kur grib, braukt, kur grib, visu var sarunaat. Un jaa, vins pat ar draugiem uz nedleju bija aizlidojis prom, kad biju 7.menesii, tad veel ar gimeni bija Pariizee, es izvelejos palikt majas un izbaudit vienatni :D katru pirmdienu iet uz baaru ar darba kolegiem utt. Tadelj, jaa atbalstu vinju veel sodien, kad atkal esmu staavoklii (l)

Artija-Grib viņš bērnus,bet līdzīgi man viņš grib nodrošināt labus apstākļus,krāj naudu mâjai,visām vajadzībām. Tieši viņš ir tas,kas saka,ka bērnu uztaisīt ir minūšu jautājums,bet tā atbildība kura ir pēc tam ir tas grūtais solis. Viņš būs perfekts tēvs. Piekrītu meitenēm,kuras teica par to,ka tā ir laika iegriba. Zinu,ka man viņš būs,bet laikam tiešām ir jāciešas,vairāk jānobriest būt labiem vecākiem.

Gribet ir viens. Otrs vai spesi parupeties par bernu?