Gribu bērnu

Es tev piekrītu Nerea... bet tā tgd ir tik bieža parādība, kur jaunas meitenes plāno uzreiz pēc augstskolas bēbjus, tas tac nekas, kad nav pat pieredze iegūtajā sfērā, tas ir tiešām muļķīgi, tas kad tgd ir tas otrs cilvēks un ideālākajā gadījumā labi pelna, tas nenozīmē, kad viņš arī būs vēlāk, diemžēl.. tpc mazliet ir jāpameklē sevi un jāsaprot sevi labāk, lai varētu dot vairāk savam bērnam, tās vērtības, visu ko vēlētos, lai bērns no tevis var iegūt, nevis tā, kad jauniņas, ne šis ne tas, nav vrbt vēl īsti sapratne par kkādām lietām, stingri uzskati un tad blakus esošie cilvēki var tev mācīt kā tev audzināt un tu tik tam pakļaujies, tam spiedienam.. Tpc jau nav jābrīnās, kad tajā tēmā blakus, par tām augstskolām jautā vai nav par vēlu, tas ir tieši tpc, jo visi uzreiz pēc vidusskolas skrien kko mācīties, protams, ir citi kas zin ko grib, bet ļoti daudz ne bū ne bē nezin, bet tikuntā iet, jo tā tač visi dara un tad ir nepabeigtās augstākās, kredīti un viss kas cits :) Bet nu nenoliedzami ir citas, kas zin, kad grib jaunā vecumā ap 20 gadiem bērnus un ir laimīgas, protams, katram jau sava laime :)

Pff, es tagad atskatoties labprāt dzemdētu bērnu 21 gada vecumā un tagad būtu jau pilnībā brīva, jo bērns jau sen kā skolā ietu. Labākie gadi sākas tieši pēc 30!!!

Kā 21 gadā var gribēt bērnu? Vecumā, kad brīvība ir galvenā jaunieša bagātība. Bet es vienkārši esmu cita tipa sieviete.

ā nu ja puisis ir vecāks, tad tomēr tas kko maina :)) bet jā, tas ko tu domā, kad labāk pa priekšu izdarīt, tas ir izmācīties, pastrādāt savā nozarē, ir daudzas reizes labāk, tomēr drošak varēsi justies par savu nākotni un būsi vizmaz vairāk kko redzējusi no dzīves(l) Tpc veiksmi tev sasniegt visu ko vēlies ;-)

Jonce-man ir 21,vinam28

Thanksforthe - Bērnu uztaisīt nav minūšu jautājums, tā teikt, hmm, diezgan vieglprātīgi, jo jūs vēl pat nezinat kā jums veiksies. Un tu nezini cik perfekts tēvs viņš būs, jūs pat drošvien neapjēdzat, kad tas tiešām mainīs jūsu attiecības, vai nu uz labo, vai slikto, kas zin... 21 gadu vecumā domāt jau par bērniem, wow, sava dzīve knapi ko sākusies, lai uzņemtos rūpes par mazuli;-).. Bet nu labi, tā jau nav mana dzīve, veiksmi jums. Bet nu nevajag arī tik naivi domāt.. mazliet jāskatās reālāk, lai pēc tam nav jāaplaužās..

BĒRNI IR DAŽĀDI!!! Varbūt lielākā daļa ir tas prieks un laime (t.sk. arī mana Dūda), kas no mammas neprasa pārcilvēcīgas pūles un ļauj pa naktīm pilnvērtīgi izgulēties. Zinu vienu 3 bērnu mammu, uz kuru tiešām ir žēl skatīties, jo jaunākais ir rūpju bērns - naktīs ik pa stundai ceļas, raud un nav nomierināms, bieži slimo, pa dienām prasa nepārtrauktu uzmanību. Viņa tikai tagad pēc 1.5 gada var pagulēt 5 stundas no vietas un ir kaut cik atkopusies. Šādi stāsti arī ir ne mazums. Bet mēs gribot un plānojot bērniņu nekad jau nevaram zināt, kāds viņš būs. Es morāli jau sagatavojos ļaunākajam, bet tiku pie labākā.

Mazo var plānot jebkurā brīdī, kad emocionāli jūties stabili un +/- ar finansēm viss ok. Man ir bijis līdzīgi 23 gados :) vispār dievinu bērnus (l)

Piekrītu, wee, story un leo_leo. Man arī kaut kā nav nācies saskarties ar kolikām, negulētām naktīm u.c. it kā tipiskām bēbīšu lietām. Vienīgais ar ko man nācies saskarties ir neizsakāma laime. Es tiešām neesmu nekāda dzejniece un piepušķotāja. Tā vienkārši ir.
Vismaz pagaidām es arī pilnīgi visu varu paspēt izdarīt gan mājā, gan sevi savest kārtībā. Man tik daudz enerğijas nebija pat pirms bērna ienākšanas manā dzīvē. Tā kā domāju, ka esmu pozitīvs piemērs. Visi draugi arī brīnās un cerams arī slepus iedrošinās. :-D

Gribet ir viens. Otrs vai spesi parupeties par bernu?

Artija-Grib viņš bērnus,bet līdzīgi man viņš grib nodrošināt labus apstākļus,krāj naudu mâjai,visām vajadzībām. Tieši viņš ir tas,kas saka,ka bērnu uztaisīt ir minūšu jautājums,bet tā atbildība kura ir pēc tam ir tas grūtais solis. Viņš būs perfekts tēvs. Piekrītu meitenēm,kuras teica par to,ka tā ir laika iegriba. Zinu,ka man viņš būs,bet laikam tiešām ir jāciešas,vairāk jānobriest būt labiem vecākiem.

Story- Un tu savam virietim palidzeji kad biji stavokli un vinam brivs lai var iet dzert ar comiem?

Mans virs nav piesiets, var iet kur grib, braukt, kur grib, visu var sarunaat. Un jaa, vins pat ar draugiem uz nedleju bija aizlidojis prom, kad biju 7.menesii, tad veel ar gimeni bija Pariizee, es izvelejos palikt majas un izbaudit vienatni :D katru pirmdienu iet uz baaru ar darba kolegiem utt. Tadelj, jaa atbalstu vinju veel sodien, kad atkal esmu staavoklii (l)

piekritu wee. svess ir svess un savs ir savs.

Es atceros, ka šeit pat cosmo bija diskusijas par sievietēm, kas pēc bērna paliek resnas, neglītas un ka neatliek laika izmazgāt matus, un viss ir nekopts. Vārdu sakot, es tikai brīnos ka vēl pasaule nav izmirusi apzinoties visus negatīvos faktorus. Un pēc tā, gluži vienkārši sāc tāpat domāt, ka tas taču ir briesmīgi. ;-) Bet ir taču tik daudz foršu piemēru, cik forši ir ka ir mazulis, cik pozitīvi viss mainās, un ka bērniņš tas ir prieks un laime ģimenē, ja abi tam ir gatavi.

Tavs vīrietis vispār bērnu grib jau tagad?

Es jau vairākus gadus esmu bieži pieskatījusi māsas bērnus. Tāpec piekrītu Wee, ka tas ir attieksmes jautājums. Jo esi noskaņota uz to, ka ar bērniem dzīvoties ir forši un tas patīk, arī mazais to sajūt un ar viņu ir vieglāk. Man pašai bērnu nav, bet esmu gan piedzīvojusi, kā tas ar bērnu, palīdzot māsai. Gan kad bija bērns slims, gan kad zobi nāca, gan visu citu. Pat naktīs esmu pieskatījusi. Citreiz negribējās pieskatīt, bet vajadzēja - tad bija grūti, jo gribējās sarīt kaut ko citu. Bet tad, kad tiešām ar prieku noņēmos ar mazo, tad bija forši. Tas tiešām ir attieksmes jautājums.

Man tagad ir divdesmit. Man gribās kādreiz bērnu, bet nezinu, vai tam būtu jebkad gatava. Bail, vai būšu laba mamma, tāpēc piekrītu arī teika spolīte - tas ir darbs ar sevi. Savā ziņā tas ir darbs, bet tomēr bērns ir arī dzīve, prieks, rūpes. Ja vairāk noskaņojas uz pozitīvo, tad arī ir vieglāk. Tad, manuprāt, tas viss notiek no sevis.

Par autori - varbūt nedaudz pagaidi. Tīši nevajag plānot, bet ja gadās - tad gan jau tiksi galā. :)

Story- Un tu savam virietim palidzeji kad biji stavokli un vinam brivs lai var iet dzert ar comiem?

Jo alkohols ir vienīgais atpūtas veids? Kā brīvs brīdis, tā uzreiz dzert?

nu redz, ne es vienīgā uzskatu , ka tas ir attieksmes jautājums ..... ja tu sevi noskaņo uz nebeidzamām mocībām tad tās noteikti tevi piemeklēs

21 gads nav nekas, vairak izklausas pec mirkla iegribas. Ieteiktu pabeigt sutdijas vismaz un tad ja pec gadiem 5-6 velme nav pazudusi, uz prieksu ;-)

Story- Un tu savam virietim palidzeji kad biji stavokli un vinam brivs lai var iet dzert ar comiem?:-P