Čau meitenes! :)
Situācija sekojoša:
Ar draugu dzīvojam kopā gadu, no sākuma gāja grūti ar tādu lietu kā darbu dalīšana, jo viņš uzskatīja, ka viss ir jādara sievietei, kamēr viņš, piemēram, spēlē spēli, skatās TV. Ar laiku iemācīju, ka ir jāpalīdz mājas darbos, jo nevaru visa māju tīrīt un abas brīvdienas pavadīt tikai beržot/tīrot/mazgājot/gatavojot ēst...
Šo nedēļu viņam darbā ir otrās maiņas, darbs sākas 14:30, man darbs sākas 8, bet sarunāju, ka šo nedēļu nākšu 9 un iešu mājās attiecīgi 18. Situācija apmēram šāda: es no rīta pieceļos, uztaisu mums ēst abiem, apģērbjos un eju uz darbu. Viņam jāpabaro suns, jāieliek mazgāties drēbes (ne katru dienu), jāizņem no trauku mašīnas trauki (arī ne katru dienu), jāienes briketes un vienreiz nedēļā ūdens no blakus istabas. Situācija parasti ir, ka suns ir kaut kad pabarots, drēbes vai nu nav uzliktas mazgāties vai nav izkarinātas žāvēties, briketes ienestas, tad ja ir atcerējies, ūdens ienests nav.
Šodien prasīju, lai ienes ūdeni (tas pats, ko jau 2 dienas nevar izdarīt), un nomazgā pannu, kas ir uz plīts, kamēr ir virtuvē un taisa sev ēst, atbilde bija, ka esot auksti un ūdeni, nu kaut kad ienesīs.
Es saprotu, ka no mušas iespējams uzpūšu ziloni, un visas lietas es arī varu izdarīt, bet reāli ko var no 9-14 katru dienu darīt? Es saprotu, katram savs brīvais laiks, bet es nelieku darīt paranormālus darbus, tas ir tikai ikdienišķi. Viņš izmeta, kāpēc man liekoties, ka viņš to gribot darīt? Un man? Vai man katru dienu gribas taisīt aukstā virtuvē brokastis/vakariņas? vai man gribas šķūrēt sniegu, kas sasnieg? (ok, šo mēs daram uz pusēm, gan es šķūrēju, gan viņš). Vai tiešām cilvēks domā, ka varēs darīt tikai tās lietas ko vēlas?
Tad nu jautājums sekojošs, kā lai es viņam ar kādu darbību/mācību lieku saprast, ka dzīve nesastāv tikai no datorspēlēm, bet arī no pienākumiem? Ja viņam nebūtu tik dārga klaviatūra, man šķiet, ka es viņam vienkārši pārgrieztu USB vadu, jo savādāk nesaprot. Runāt man ir apnicis, jo nekas nemainas.
1751
