Sveikas!
Manos rados ir meitene, kurai jau ir 26 gadi, bet vēljoprojām guļ ar mammu. Un tā katru nakti, tā ir viņas pastāvīgā guļvieta. Viņa visur iet līdzi mammai, nevar nekur palikt, ja mammas nav blakām, jo raud tad. Viņa nekur nav strādājusi patstāvīgi, tikai ar mammu. Kā arī bieži mammai sēž klēpī kad aizbraucu ciemos. Un mana ome uzskata, ka tas ir tikai normāli, jo jābūt ļoti tuvām ar mammām.
Tagad viņas mamma tika slimnīcā, un viņa bieži raud, ka mammas nav blakus un ome par to pārdzīvo.
Vai jūsuprāt tas viss ir normāli?
407
