Brunīt, iespēju var atrast. Lielākā daļa ir vai nu par slinku vai nu par bailīgu, lai to izmantotu. Tai pašai Maximas pārdevējai ir iespēja mācīties paralēli darbam. Tas ir grūti pēc suņa, jo jau tā nogurušam vēl jāmēģina kaut ko iemācīties un miegam laika praktiski neatliek, nemaz nerunājot par tusiņiem, bet tā ir reāla iespēja. Grūta, bet tomēr iespēja. Esmu jau agrāk šeit minējusi, ka jaunam un veselam cilvēkam, kas grib pelnīt vairāk, iespēju neesamība nav attaisnojums. Iespējas var atrast, tikai, ja tās nav uzreiz ieraugāmas, tās vienmēr ir sasodīti grūtas un te jau virsroku ņem slinkums. Rezultāts - sēž Maximā un gaudo, ka labi apmaksāta darba nav, kamēr joprojām Latvijā ir pietiekami daudz nozares, kur trūkst zinoša, kvalificēta darbaspēka (Ar to es domāju tādus, kas tiešām tēmu zina, nevis ir aiz ausīm izvilkušies cauri universitātei vai nopirkuši augstskolas diplomu un googlē palasījuši, kas tā par profesiju, kas diplomā rakstīta). Tam labs piemērs ir jau iepriekš minētie farmaceiti. Arī labu inženieru trūkst. Algas būtu labas, bet tās maksā pieaicinātiem ārzemju speciālistiem, jo pašmāju jaunieši viens pēc otra tēmē uz studijām humanitārajās jomās, jo eksaktās ir par grūtu. Viņi jau no vidusskolas iznāk ar teju nekādām matemātikas, fizikas un citu eksakto priekšmetu zināšanām, jo jau tad nav gana pacentušies domāt par savu nākotni, lai gan vidusskolnieks jau ir gana saprātīgā vecumā, lai zinātu, ka par to jādomā. Absolvē augstskolu, diplomā rakstīts "Kultūras darba vadītājs" un iet strādāt par operatoru uzziņu dienestā, jo reāli pēc tādas profesijas mūsu valstī nav tik liela pieprasījuma, cik augstskolas dod ārā "speciālistus". Tur jāpārkvalificējas, ja gribi pelnīt. Bet tas nozīmē strādāt un paralēli mācīties. Un daudz mācīties, arī to, ko jau vidusskolā negribējās mācīties. Tas ir grūti. Vieglāk ir sēdēt kasē un kaukt, ka normāli apmaksāta darba jau nav.