Kompulsīvā pārēšanās/emocionālā ēšana

Atsauksmes nav, bet ir aizdoma ka man ir tāda pati problēma(t)

Noskaidroju, ka E. Skrodelim vizītes cena 40 eiro,kas vienam apmeklējumam nav daudz, ja būtu garantija,ka no tā būs kāds labums. Labprāt dzirdētu atsauksmes par konkrēti šo terapateitu un hipnozi kā risinājumu vispār. :-/

Domāts-terapeitu. Rakstība pieklibo

Tur tā lieta, ka cena būtu ok, ja vien būtu tiešām jēga no tā visa procesa ilgtermiņā. Kā arī tīri interesē vai kāda ir vispār gājusi uz hipnozes seansiem, jo tomēr kaut kā nedaudz bail no procesa. Laikam jau filmu stereotipu iespaidā. :-D Liekas grūti tā ļauties kādam pieslēgties savai zemapziņai un tur kaut ko čakarēt..

Ar vienu reizi jau nu noteikti nepietiks. Tagad pa kanāls2 rāda vakaros šovu par šo tēmu, kur cilvēki uz 40 vai cik tur dienām ir terapijā. Šova trešajā (???) nedēļā vēl kāds vemj pa kluso. Man pārēšanās ir bijusi. Ilgi un dikti cīnījos, bet atklāju, kāpēc man tā notiek. Tagad vispār ēdu kā cālis brīžiem bet kā stress nepāriet, tad noriju visu, ko atrodu. Kādreiz bija traki, tas nerimās, katru dienu ēdu, pārmetu sev, ienīdu sevi, izvēmos un ēdu tālāk.

Zinu, ka ar vienu reizi nepietiks. It kā ir minēts, ka vidēji 8-12 reizes vajadzīgas, kas būtu vairāk kā ok, ja vien tiešām palīdzētu. Pagaidām vismaz ar vemšanu nav problēmu, jo vienkārši ļoti riebjas vemšana kā process. Godīgi gan sakot, ir bijusi doma par to, ka varētu vienkārši vemt ārā visu apēsto (tikt pie bulīmijas), bet tad apzinos, cik tās ir stulbas domas un tikpat ātri atmetu. Bet tas netraucē rīt līdz paliek fiziski slikti. :-(

Kāda ir pamatproblēma, kuras dēļ Tu ēd? Jāsāk jau ar tās novēršanu, jāmēģina atrast citas patīkamas nodarbes, ar ko to ēšanu aizstāt. Es arī riju, bet kaut kā mēģinu cīnīties, cenšos mājās neko tādu, kas ļoti garšo neglabāt, vasarā meklēju kādas izklaides ārpus mājas, ziemā ar to grūtāk, jo nekas īsti nepatīk. Bet vienalga pēc sliktas dienas veikalā sapērkos un visu vakarā noriju. :-(

Ēdu vienkārši ēšanas pēc. Apēdu pilnīgi visas emocijas, gan labās gan sliktās. Ēdu, kad mav ko darīt, kad ir stress utt. Pilnīgi apzinos, kad to daru, ka tas ir lieki, nevajadzīgi un neveselīgi, bet tāpat nelīdz. Tur tas stulbākais, ka visādi citādi dzīve ir lieliska un nav par ko sūdzēties vispār, pati arī visu ar prātu saprotu, bet vienkārši uznāk periodi, kad noraujos un nelīdz nekas.

Kāda ir pamatproblēma, kuras dēļ Tu ēd? Jāsāk jau ar tās novēršanu, jāmēģina atrast citas patīkamas nodarbes, ar ko to ēšanu aizstāt. Es arī riju, bet kaut kā mēģinu cīnīties, cenšos mājās neko tādu, kas ļoti garšo neglabāt, vasarā meklēju kādas izklaides ārpus mājas, ziemā ar to grūtāk, jo nekas īsti nepatīk. Bet vienalga pēc sliktas dienas veikalā sapērkos un visu vakarā noriju.

Vārds vārdā ko gribēju rakstīt.

Šis ir interesants video priekš pārdomām https://youtu.be/ITdWANrtYQc
Atskatoties uz sevi redzu, ka tur arī varētu būt taisnība, mainīju ēšanas paradumus, tagad tāda problēma vairs nav.

Paldies par video! Ļoti interesanti un liek pamatīgi aizdomāties..