Šarlotes poliklīniku neieteiktu nevienam. Tieši šīs poliklīnikas dēļ man kopš bērnības trauma no zobārstiem (tolaik tā bija vēl Stabu ielā). Tikai pirms pāris gadiem,kad sāku iet pie citiem zobārstiem, palika labāk. Vienreiz man bērnībā daktere Moisejenko no Šarlotes poliklīnikas tīrīja kanālu, tas bija sliktākais, kas ar mani jebkad ir noticis. Tik drausmīgi sāpēja. Kad man pirms diviem gadiem kanālu tīrīja citur, es pat par to uzzināju nākošajā zobārsta vizītē - tik nesāpīgi bija salīdzinājumā ar iepriekšējo pieredzi. Daktere Auziņa man priekšējam zobam bija ielikusi nu tik nesmuku plombi, ka pēc pusotra gada gāju mainīt. Tagad nevar pat redzēt. Kā arī manā pedējā vizītē pie viņas, viņa man zobam nepamanīja caurumu, kuru pat es pati biju redzējusi.
Un mammai ar Šarlotes poliklīniku vispār atsevišķs šausmu stāsts. Viņa aizgāja pajautāt, ko darīt, ja zobam noplīsis neliels gabaliņš. Arī aizsūtīja pie dakteres Moisejenko. Šī saka, ka jātīra kanāls. Arī ar drausmīgām sāpēm bija to izdarījusi. Ielika laika plombi uz mēnesi. Visu šo mēnesi mammai bija uzpampis vaigs, uz ko Šarlotes poliklīnikas ārsti teica, ka tā ir normāla ķermeņa reakcija. Tad pēc mēneša zobu beidzot daktere aizplombēja, bet bēdas jau nebeidzās. Mammai pēc tam mēnesi atkal vaigs joprojām bija uzpampis, tikai sāka vēl ļoti stipri sāpēt. Daktere atbildēja, ka tas arī ir normāli un izrakstīja antibiotikas. Bet arī tad sāpes nepārgāja, un tad mamma neizturēja un aizgāja pie citas ārstes, arī šajā poliklīnikā. Uztaisīja rentgenu un pateica, ka visdrīzāk sāp blakuszobs. To izrāva. Un tad arī sāpes nerimās. Tad mamma beidzot aizgāja uz Pavnieku poliklīniku, kur tika pie daktera Stivriņa. Izrādījās, ka iepriekšēja zobārste Moisejenko bija izdarījusi kaut ko nepareizi, un zem smaganas sakrājās strutu kamols. Tad dakteres Stivriņš mammai pārgrieza smaganu un dabūja tās strutas ārā. Kopš tā laika nevienam Šarlotes poliklīniku nekad neiesaku.