Es pati zinu cik lielas mocības reizēm ir atrast dāvanu, kas otram patiktu, tāpēc vienmēr pasaku paldies un novērtēju katru dāvanu. Kaut arī tā būs nekam nederīga lieta, neizrādīšu, ka man nepatīk. Tieši šī iemesla dēļ, lai nesadāvinātu viens otram nekam nederīgus krāmus un velti netērētu naudu, mēs ģimenē jau sen vairs nedāvinam dāvanas, varbūt vienīgi kādus kārumus vai arī iepriekš noskaidrojam, ko konkrēti katrs vēlas. Un, protams, bērni tiek apdāvināti.
Bet runājot par dāvanām, kuras man nepatīk vai nekad nelietošu, es parasti nobāžu kaut kur neredzamā vietā un pēc kāda laika izmetu. Jo nu ko citu darīt? Citam atdāvināt man neliekas pareizi.
Priekš manis laikam vispār ir grūti nopirkt dāvanu, jo, lai gan es novērtētu arī tādas vienkāršas lietas, kā gultasveļu, dvieļus vai fotoalbumu, maz ticams, ka kāds spētu izvēlēties tieši tādu kā man patīk. Un tāpat nāktos izmest ārā. Tāpēc daudz labāk manuprāt ir dāvināt kādus saldumus vai karstvīna pudeli nekā iztērēt vairāk naudas par lietu, ko tāpat izmetīs ārā.