Šķirās jo ir mainījušies, vai tomēr - jo palikuši tādi paši?

varētu pati izdot grāmatas un taisīt lekcijas par bargu naudu, tikai neesmu sieviete virs 50 vai vīrietis jebkurā vecumā, lai man tas bizness aizietu

Doktora grāda arī laikam nav..?

Partneriem veselīgās attiecībās ir nevis jāmainās, bet gan vienkārši jāpielāgojas. Jātrod tā saucamais zelta vidusceļš. Ir jāļauj gan vīrietim sava brīvība lai satiktos ar draugiem, bet tajā pašā laikā ir jānostāda tas tā, ka pa priekšu nāk ģimenes vajadzības (ne tikai sievas) un pēc tam, var iet un atpūsties ar draugiem un iedzert pa aliņam.

Un par to arī ir grāmata..

Un par to arī ir grāmata..

Forši, man nebija jaizlasa grāmata lai to sajēgtu.

evajag nevis mājas uzlabot, bet gan saustarpējo komunikāciju un sapratni ar partneri.

MJ, tici vai nee, ir sievietes un virieshi, kuri nemaak radit to sapratni.

Piemeram, gadijums, virietis, kur giemenee tevs sita maati, satiek sievieti, kur gimenee maate bija histeerikje, raudaaja, taisija it kaa ne no kaa scenas. Ko abi shie cilveki maak? Virietis maak risinaat problemas ar speeku, jo taa teevs darija, sieviete maak risinaat visu ar raudashanu un psihoshanu ,jo taa maate darija. Vinji nezin, ka attiecibas var but savadakas, ka var apsesties un izrunaties, ka var pazvanit ta pat un parunaat kaa gaaja... Un patiesibaa tadu piemeru, vismaz lidzigu ir daudz... Tadiem cilvekiem shadas lekcijas un gramatas ir noderigas.

man vienu bridi bija interesanti palasit shadas gramatas, atradu tur ljoti daudz preteejus apgalvojumus, tadelj ari es neklausos ne Ugus Kugus, ne Torsonovus, ne lasu gramatas, jo pazistu savu virieti ljoti labi un pagaidaam ar to pietiek.

Man arī šķiet, ka tā smadzeņu skalošana sievietēm, kas aprakstīta biezās grāmatās un glancētos žurnālos, ir peļņas nolūkā. Dzīvi tas īpaši neuzlabo.

Es arī piekritīšu viedoklim, ka šāda lasāmviela ir diezgan bezjēdzīga. Vai nu tu māki veidot attiecības, vai nemāki. Un, ja nemāki, tad vai nu iegūsi pieredzi un iemācīsies, vai arī nē un nekādas grāmatas te nepalīdzēs.

MJ, tici vai nee, ir sievietes un virieshi, kuri nemaak radit to sapratni.

Nu ja partneri nekādīgi savā starpā nevar radīt to saprati, tad man rastos jautājums vai viņiem vispār vajadzētu būt kopā? Vismaz vienam partnerim ir jābūt atvērtam uz pielāgošanot, bet tas nenāk no grāmatām, tas nāk no dzīves pieredzes.
Un konkrētajā piemērā, ja vīrietis ir sitējs n sieviete ir raudātāja, tad izlasot grāmatas viņi nemainīsies, viņi varbūt piebremzēs ar to attieksmi, bet tā pat tie īstie raksturi nāks laukā krīzes situācijā. Tieši tāpēc es iepriekš rakstot ko rakstiju pieminēju "runājot konkrēti par normāliem cilvēkiem, bez īpatnējiem ieradumiem vai atkarībām", principā, šis arī bija domāts.

Ja cilvēkam nav tā domāšana lai saprastu no grāmatām pašu domu, nevis akli sekot grāmatu norādēm, tad viņam labāk tādas grāmatas nelasīt.

Situacija beidzas ar to, ka sieviete saka klausities gudros audio un lasit gramatas. Sodien vinji ir ljoti laimiigs paaris. Vinja ieguldija baaaigo darbu, izmainija sevi, savu raudashanu, ieacijas ar virieti tikt galaa, vispaar mes bijam kopaa celojumaa un bija interesanti paskatities, ka vinja ar vinju tur smuki apstrada ( ne uz naudu, bet dazhadam aktivitatem, ko vins negribeeja, bet beigas pats gribeeja :D) Meitene gaida berninju, virietis nomainija darbu, ta ka nevar taa teikt, kas vienam nestrada, nestrada nevienam, strada kadam ari tas gramatas....

Story, tas strādās tik ilgi līdz pienāks krīzē, ja protams tāda pienāks, bet ja tāda pienāks un viņi uz pus sekundi nemācēs apvaldīties, tad tomēr viņi atgriezīsies pie saviem pamatiem un būs atkal histēriķe un sitējs.

Un kā jau es teicu, es runāju par pāriem kuri ir pieskaitāmi pie normālajiem, nevis ar novirzēm + es arī teicu jau, ka ja nevar saskatīt grāmatā domu, bet gan tikai priekšā noliktos plānu punktus, tad tas nestrādās.

Ja sieviete izlasīs grāmatu kurā pateikta ka sitēju var nomierinot guļamistabā noliekot smukus puķainus spilvenus, tad maz ticams ka sitēj paliks maigāks.....

Es gribeetu izlasiit so graamatu!
Peec savas lauliibu pieredzes varu teikt,ka es izskiiros laikam tomeer taapeec,ka es mainiijos,gribeeju kaut ko vairaak no dziives,bet viiram negribeejaas "augt"!
Tagad otraa lauliibaa mani apmierina tiesi tas,ka mans viirs ir taads,kuram patiik kaut ko atklaat jaunu-noteikti nav cilveeks ,kurs staav uz vietas!Es mainos -"augu "pateicoties vinam!

Es uzskatu, ka ir jāmainās, ja nepieciešams, precīzāk- jāpielāgojas otram. Jā, tas var radīt zināmas neērtības otram (piem., viens gulētiešanas laiks), bet to sauc par cieņu un mīlestību.

Grāmatu lasījusi neesmu un ar varbūtību 99% arī nelasīšu.

Ja es pati iegūstu jaunu pieredzi, iedvesmu, idejas, skatījumu uz lietām, tad es gribu, lai man blakus cilvēks arī - savā jomā, savu interešu ietvaros iegūst tās lietas. Vissliktākā lieta cilvēkam (laikam jau jebkuram, ne tikai potenciālajai otrajai pusei) ir totāla stagnācija.
Un tad, kad ir divi līdzvērtīgi cilvēki attiecībās, tad jau tālāk jārunā par pielāgošanos, jo attiecības bez tā nepastāv.

Pati esmu guvusi baigo mācībstundu šajā jautājumā savās attiecībās - dzīvojam atsevišķi un sarunājamies tikai par tehniskām dzīvokļa detaļām šobrīd - jo viņš ir tādā personības stagnācijā, un neaug, šobrīd es to nespēju pieņemt. Nu, mācos, bet reāli grūti.
Galvenā atziņa: ir ļoti ļoti ļoti grūti, bet jāpieņem, ka tie augšanas un nosacītas stagnācijas periodi nāk un iet - un var nebūt abiem cilvēkiem vienādos periodos. Droši vien tur tā mīlestības komponente vajadzīga, lai otra cilvēka stagnācijas periodu pieņemtu un nenoēstu viņu.

Vai arī es neko tomēr nesaprotu un tās visas ir manas iedomas par tēmu. Domāju, ka var jau arī izmainīties tā, ka kopā vairs cilvēki nevar būt. Patiesība kaut kur pa vidu, kā jau parasti.

Pārsvarā kuriem ir mīļas un ciešas attiecības ilgus gadus tādas grāmatas nelasa un cosmo nemeklē viedokli par to. Tā ir māksla būt kopā ilgi un laimīgi, un nekāda sāls apakšā tur nav. Vai nu tu to vari un tas ir tavs cilvēks, vai nē!

ka es izskiiros laikam tomeer taapeec,ka es mainiijos,gribeeju kaut ko vairaak no dziives,bet viiram negribeejaas "augt"!
Tagad otraa lauliibaa mani apmierina tiesi tas,ka mans viirs ir taads,kuram patiik kaut ko atklaat jaunu-noteikti nav cilveeks ,kurs staav uz vietas!Es mainos -"augu "pateicoties vinam!

Kad es satiku savu viiru, vinjam dzive nebija vispaar nekaadu ambiciju, vinjam bija labi, vins stradaja ko stradaja, sanjema tiiri ok, visa alga aizgaja izklaidees, nu tads cilveks, ar kuru es nebutu iedomajusies sevi kopaa. Vienigais, kas visaa tajaa bija plus, vinjam ljoti patika macities un, lai vinja jomaa dabutu labu darbu un saktu veidot karjeru ar pieredzi vien nepietiek, ir ljoti augstas prasibas un jabut visaadiem graadiem. Tad nu njeemu risku un sho "materiaalu" partaisiju par normaalu viirieti! Savukart, vins mani iedrosinaaja piepildit manu sapni par manaam studijaam, nebaidities. Arii rakstura iezimes ljoti sevi iizmainijaam. Es ari nevaretu but kopaa ar viirieti, kursh negrib dzivee augt.

grāmatu izlasīju un būtībā piekrītu tur paustajam viedoklim.
Un cilvēkam mainīties liek ne jau otrs cilvēks, bet laiks un jaunā situācija, piemēram, jauns pāris, kuru ģimenē ienāk zīdainis. Jā, es uzskatu, ka tad abiem ir jāliek pie malas vecā tusēšanās kārtība nedēļas nogalē un sava uzvedība jāpielāgo jaunajai situācijai. nevar tā, ka tikai sieviete mainās un pielāgojas, bet puisis turpina vakaros sēdēt bāros kā tas bijis līdz šim (tā teikt- sieva aiziet nākamajā fāzē, bet vīrs paliek vecajā).

Esmu droša, ka grāmatu nelasīšu. Katras attiecības tomēr ir savādākas un diez vai vienā grāmatā uzrakstīto var attiecināt uz visiem.
Es neuzskatu, ka esot attiecībās kaut kā speciāli jāmainās, lai kopā ar otru ieietu kaut kādā mistiskajā nākamajā līmenī. Vismaz es esmu kopā ar vīrieti, jo viņš ir tāds, kāds ir, neņēmu viņu kā materiālu, ko pārveidot pēc sava prāta.
Es vispār domāju, ka, ja esot attiecībās sevi vai otru kaut kā jācenšas mainīt, tad kaut kas nav kārtībā, jo attiecībām vajadzētu būt kaut kam, kas dzīvi padara patīkamāku, nevis kā darba pienākumam. Nesaprotu arī tos populāros izteikumus, ka ar attiecībām jāstrādā utt.

Neesmu pievērsusi uzmanību pamācošajām grāmatām .. sākot no ''kā nopelnīt miljonu'' līdz attiecību uzlabošanām :)

Manuprāt cilvēki pa lielam nemainās.. mainās varbūt uzskati, paradumi un intereses. Turklāt nevar jau paredzēt, kas būs tieši tas, kas 2. cilvēkā mainīsies.. Tāpēc ir svarīgi pieņemt un mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir nevis veidot savienību ar domu - to es viņā pārtaisīšu!

Ja indivīds no 2. pusītes sāk gaidīt īpašās izaugsmes (vai arī to neesamība krietni traucē)., tad jau ir problēmas ar otrā cilvēciņa pieņemšanu un jādomā, vai attiecībās vēl mājo mīlestība :)
Tas tā.. manas pārdomas par tēmu :)

Piemēram, jauns vīrietis, ar labu humora izjūtu, jautrs, aktīvs, kurš regulāri tiekas ar saviem draugiem uzskata, ka tikai tādēļ, ka viņam ir meitene, nevajadzētu sevi mainīt un regulāri tiekas nedēļas nogalēs ar draugiem. Viņi apprecas, bet pat tad, kad piedzimst bērni, šis vīrietis to neuzskata par pietiekošu iemeslu, lai sevī kaut ko mainītu. Šāda attieksme sagrauj attiecības un laulības.

Es domāju, ka šāds paradums ir sekas dziļākai problēmai attiecībās. Ja vīrietis mīl un ciena savu 2. pusīti, tad viņš mazliet pamainītu brīvā laika padavīšanas paradumus, pielāgojoties mīļotās vēlmēm :)

Pārsvarā kuriem ir mīļas un ciešas attiecības ilgus gadus tādas grāmatas nelasa un cosmo nemeklē viedokli par to. Tā ir māksla būt kopā ilgi un laimīgi, un nekāda sāls apakšā tur nav. Vai nu tu to vari un tas ir tavs cilvēks, vai nē!
bingo!

Es atkal domaaju,ka nekad nav par sliktu piestraadaat pie attieciibaam,arii tad kad lauliibaa nodziivoti jau daudzi gadi,kaa manaa gadijumaa!Mums naakosaa gadaa liela ,apala jubileja!(l)

Grāmatu neesmu lasījusi.

Angļu valodā esmu lasījusi tādu it kā romantisku frāzi, kas latviski skan apmēram tā: Ar viņu es jūtos vairāk es pati. Arī skaudrajā realitātē, manuprāt, trāpīgs teikums. Jāpielāgojas kaut mazākajā mērā ir vienmēr, ja taisies dzīvot kopā ar kādu, savādāk būs grūti. Bet, ja cilvēks ir tavs, tad tas virziens, kurā tu mainīsies, būs "tuvāk tev". Es nezinu, vai domu var saprast. Tā ļoti triviāli - ja satiekas gluži nesaderīgi cilvēki, tad abi mēģinās otru raut uz savu pusi un "izglītot" vai "uzlabot" virzienos, kuri partnerim neinteresēs, nebūs piemēroti utt. Un abi bļaus, ka otrs nav spējīgs uz kompromisiem. Ja satiksies "saderīgi" cilvēki, viņi viens otram paplašinās apvārsni - atklās lietas, kuras var izbaudīt kopīgi. Attiecinot uz autores piemēru, tur nav satikušies īsti saderīgi cilvēki. Jo viens ir ballētājs, otra ir ģimeniska sieviete (un tam pat nav sakara ar bērniem tik daudz). Ir taču arī atšķirīgi pāri ar bērniem. Vieni ir mājas un tv tips, citi ir pie dabas vairāk, citi ir trakuļi, kuri bērnu ņem līdzi ceļojumos un arī ballītēs utt utjpr. Tas gan automātiski nenozīmē, ka abiem jābūt absolūti līdzīgiem. Bet, manuprāt, ir jābūt fundamentam, kas "sader".