Dream Cream
Kad dodo kaut kur prom (max 3x mēnesī uz pāris h), bērna piekatītājs baro ar maisījumu (līdz pusgadam Aptamil, tagad pērku Tutelli, jo Aptamil 2 man sasniedzamos veikalos nav mazās kastītes). Mājas visu laiku stāv kastīte avārijas gadījumam. Bērnam nu jau gandrīz 9 mēneši, nekādā ziņā neizskatās, ka taisītos no krūts atteikties. Vienīgais, es baroju ar uzgaļiem, līdz ar to bērnam satvēriens kā tāds jau ir nepareizs, līdz ar to pudele neko daudz tur samaitāt nevar.
Ja bērns ir pavisam mazs un tā piena deva nav tik liela, var mēģināt barot ar karotīti vai špricīti, ja bail, ka pudele iepatiksies labāk. Cik ir dzirdēts, tad aptuveni pēc 3 mēnešu vecuma bērns jau ir pilnībā apguvis zīšanas mākslu un satvērienu "sabojāt" ar dažām pudeļošanās reizēm :)
Es nesaprotu, kas tas mūsu sabiedrībā ir par paradumu jaunajiem vecākiem izprašņāt, kā tad mazo baro? Kāda citiem darīšana, es pa retam atbildu, ka no dzimšanas baroju ar kāpostu salātiem. Un tieši tas pats ir ar tām sievietēm, kas pašas baro bērnu. Neesmu manījusi, ka "pudeļmammas" uzkluptu kādai, par to, ka bērnu zīda pati, bet "krūtsmammas" diezgan bieži moralizē par pudeļbarošanu.
Mēs, vecāki katrs pieņemam lēmumu, kā barot savu bērnu un citiem gar šo izvēli nav nekādas daļas. Pirmos mēnešu kā tāda muļķīte stāstīju ko un kā darām, tad sapratu, ka nevajag. Ja prasa tad atbildu vai nu ļoti vispārēji, vai arī, ja jautājums ir ļoti intīms, tad atbildu diezgan parupji un tad vismaz ir miers.