Jūs visu darat kopā, piemēram, draugi, pasēsēšanas, ballītes, vai tomēr pa reizei katrs atseviśķi, tur ar saviem draugiem utt.
Kāds ir Jūsu viedoklis?, man reāli sāk pieriebties darīt visu kopā, geibas meiteņu vakarus, bet otra puse to neatbalsta un paliek greizsirdīgs, uzskata, ka viss jādara kopā! Kā, lai to visu pamaima?, Dēļ šīs tēmas vienmēr nonākam pie strīdiem! Galīgi sāk riebties, ka bez maz vai viens otram pie pēc puses pieauguši!
Kad gribam, tad daram kopā. Ja gribam, tad katrs kaut ko atsevišķi. Ja kāds ir apslimis, tad veselais dodas uz pasākumu, protams, ja nav iebildumu kādam, bet būtībā neesam mēs tik ļoti tā salipuši, ka viens pats no mājas nevar iziet ārā.
Yup, pa lielam visu daram kopā. Ir reizes kad ir atsevišķi piedāvājumi, tad nu arī atsevišķi kur pa retam iznāk, bet parasti mums pat labāk patīk kopā nekā atsevišķi. Es jūtos nepilnīga ja draugs nav blakus :D
Nē, par laimi neesam Siāmas dvīņu variants, ka visur būtu jādodas kopā. Neiebilstu, ka viņš pavada laiku ar saviem draugiem, jo zinu, ka mani veču sarunas neinteresēs un garlaikošos. Tāpat viņu neinteresē manu draudzeņu sabiedrība. Uz pasākumiem, ciemos, utt, parasti dodamies kopā.
Bet nu tas ir individuāli, ir pāri, kas tiešām visur visur grib būt tikai kopā. un tas nav slikti, ja abi jūtas apmierināti, bet pilnīgi normāli, ka cilvēks to negrib. Mums ir tā, ka daudz pavadām kopā, bet tomēr ir arī tie puiši un meiteņu vakari, kad nestiepjam viens otru līdzi.
Pārsvarā visur ejam kopā, vienīgi darba pasākumos atsevišķi, lai gan tādos es arī esmu bijusi ar viņu.. :-D Tā jauki liekās :) Neejam jau katru dienu kaut kur.
Vairāk esam kopā, bet ir reizes, kad man ir draudzeņu vakari / tikšanās un viņam draugu / kolēģu tikšanās utt. Tomēr tas ir samērā reti, man biežāk, bet viņš īpaši neraujas uz džeku vakariem un visur grib ņemt mani līdzi, ja es pasaku, ka neiešu, tad viņš arī saka, ka neies :D
Dzimšanas dienas, pasākumi, koncerti, kādas aktivitātes - vienmēr kopā.
Bet, ja man ir plāns satikt sen neredzētu draudzeni, tad viņš blakus nesēdēs, un otrādi. Parasti ar viņa draugiem atpūšamies kopā, bet, ja viņš saka - šovakar puišu vakars, tad es neiebilstu.
es nekad neesmu atbalstījusi variantu, kad piiilnīgi viss jāapmeklē kopā. ir kopēji draugu pasākumi un ir atsevišķi džeku/meiteņu pasākumi. man tas liekas pilnīgi normāli, kad katram ir arī savi draugi, savi pasākumi, sava neatkarīgā dzīves daļa, nevis visur kā divas Lotiņas kopā.
lielākoties jau pamatā ir neuzticība/slimīga greizsirdība - jāsāk risināt no cēloņa.
Darbā ir kolēģiem dzimšanas dienas, tad tur pasēž tikai paši kolēģi un tur manējais dodas viens. Arī gadās tāpat ar kolēģiem pasēdēt, ko arī ļauju un neiebilstu. Es varu ar saviem draugiem arī bez viņa pasēdēt. Balles, ģimenes pasākumi u.t.t, apmeklējam kopā, ja iekrīt darbs, tad teiksim uz balli neies neviens no mums, šādā pasākumā esam viens vesels. Emocionāli tomēr ir ta, ko katrs spēj pieņemt un ir ko nespēj. Mēs neesam "salipuši", tomēr cienam viens otra sajūtas un domas. Spējam būt arī katrs savā pasākumā, bet tikai tad, ja tas tiešām ir veču vai sieviešu vakars. Dodam viens otram arī iespēju elpot.
Mums tā reizēm arī notiek ka ir sarunāti plāni atsevišķi, bet pēdējā mirklī viņi izpaliek. Vispār mēs daudz nekur neejam, tāpēc atīk tās retās reizes kad kur ejam, pavadīt kopā nevis atsevišķi.
Nekad nespētu būt attiecībās, kur meitene gribētu visur man vilties līdzi :-D Uzskatu ka atpūta vienam no otra ir obligāta! Savadak attiecibas paliek smacėjošas un rodas strīdi ne nokā. Kaut 1x nedelā aiziet katrs ar saviem cilvēkiem iedzert alinjus. Ja draudzene gribetu vienmer iet ar mani, vai nelautu- visticamāk pamestu. Man vajag obligāti atpūtas brizus un regularu laiku vienatnei un saviem cilvekiem bez meitenes. Savadak nemaku.
Ja man ir tikšanās ar kādu sen neredzēto draudzeni, tad, protams, vīrs nenāk uz šādu tikšanos. Bet pie draugiem, uz ģimenes svētkiem, dažādiem pasākumiem, protams ejam kopā! :) Un vispār mums nav tādi - mani draugi un tavi draugi, mums ir kopīgie draugi!(l) 8-)
7
