kopdzīve

 
Reitings 865
Reģ: 13.08.2012
Sveikas!

Daudzas pārdzīvo, ka viņām nav attiecību, otras pusītes utt. Bet gadās tā, ka tad, kad tev tas ir, sākas lielāki kreņķi un problēmas, nekā tad, kad biji viena un brīva.
Mana problēma - pēc gada ilgas draudzības no Rīgas pārvācos pie puiša dzīvot, kas dzīvo mazpilsētā, turklāt vienā mājā ar vecākiem. No sākuma protams protestēju, jo šādu dzīvesveidu neatbalstu, pati dzīvoju iepriekš viena īrētā dzīvoklī. Kāpēc aizgāju? Nezinu, bija apnicis dzīvot vienai pašai, gribējās pārmaiņas, jaunības maksimālisms. Lieki piebilst, ka man ir 21, viņam 26(!!!). Esmu šeit pie viņa nodzīvojusi vairāk kā gadu, protams, darbu sākumā tā arī šeit neatradu un strādāju Rīgā, braukāju katru dienu. Viņam te viss ir pie vietas, darbs, blakus mājās draugi utt. Man šeit nav nekā.
Runājot par pašu sadzīvi, šeit viņa māte ir saimniece, un uzskatāmi jau man pateica, ka nekāda virtuves dalīšana nebūs, tātad viņa gatavos. Kāda tur kopdzīve, ja uz katra stūra kāds iejaucas? Es jūtos šausmīgi, esmu iesprostota šajā būrītī un nezinu, kā lai tiek no šī visa ārā. Viņš saka, ka neies uz Rīgu, viņš nevarēs izturēt dzīvoklī dzīvot utt. No otras puses, vismaz tad beidzot mēs būtu divatā un dzīvotu normāli, turklāt viņš atrastu normālu darbu, ar lielāku algu savā profesijā. Mēs visu laiku strīdamies par šo, jo es vairs nevaru...man arī nav tādu līdzekļu, lai es viena īrētu dzīvokli. Es nezinu, ko man darīt...
Un pats galvenais - tā ir mīlestība no puiša puses, ja viņš sievietes dēļ nav gatavs pacelt pakaļu no savas komforta zonas?
Ko darītu Tu?
23.11.2015 15:30 |
 
Reitings 865
Reģ: 13.08.2012
Pārsliņa - nu es ar to gribēju pateikt to ka man šeit nav un nebūs nekāda teikšana, nekad nebūsu saimniece.
23.11.2015 16:06 |
 
Reitings 7827
Reģ: 17.05.2012
es izdomāju, ko un kā taisīsim, sapirku pēc savas gaumes visus nepieciešamos aksesuārus un še tev bija, māte ņem un iebliež uz savu galvu jaunajā tualetē paklājiņu, kas protams, neiederas manis izveidotajā interjerā. Pēc šādas situācijas atkal izplūdu asarās, jo vienmēr iejaucas ar savu degunu visur.

tā taču nav tava māja, bet viņas. Viņas tualete, viņas kārtība, viņas paklājiņi. Vispirms vajadzēja ar viņu visu izrunāt, nevis pašai uz savu galvu izdomāt ko un kā darīt SVEŠĀ mājā.
23.11.2015 16:11 |
 
Reitings 865
Reģ: 13.08.2012
nu labi, bet pirms tam teica, lai mēs paši sataisam, kā gribam.
23.11.2015 16:13 |
 
Reitings 854
Reģ: 07.03.2015
Es jau sākotnēji negribētu dzīvot ar vīrieša vecākiem, ar saviem arī ne. Ja tomēr Tev tāda situācija izveidojusies, tad izrunātos reizi par visām reizēm, izskaidrotu, kā Tu jūties, bez pārmetumiem viņa mātei, jo viņas vainas te nav vispār -
Kā viņš iedomājas jūsu nākotni? Pēc viņa domām tā arī turpināsiet dzīvot mājā, kurā Tu nebūsi saimniece? Kādus viņš piedāvā risinājumus, kādiem kompromisiem ir gatavs?
Ja kaut kas no šīm atbildēm neapmierina, tad es neredzu iespēju ar to sadzīvot. Tad atliekt krāt naudu, meklēt dzīvokļbiedreni un pārvākties.
Attiecībā uz mīlestību... es piekrītu uzskatam, ka mīlestībai nākotne ir tikai tad, ja pārī sakrīt uzskati fundamentālos jautājumos - viens no tiem ir, kādu mēs iedomājamies savu ģimenes modeli un sadzīvi. Mīlestība ir forši un tā, bet, ja katra atgriešanās no darba "mājās" ir kā zobusāpes un Tev tur jājūtas kā ciemiņam.... Nu tam nav nākotnes, manuprāt.
23.11.2015 16:16 |
 
Reitings 9202
Reģ: 13.03.2011
Es piekrītu meitenēm, kuras saka, ka pati radi problēmas! Tev jāsaprot, ka tā ir viņas māja un viņas kārtība, to vajadzēja apzināties jau tad, kad ievācies. Visiem tā ir ērti, tev nē, tad nu arī brauc atpakaļ uz Rīgu :) Es puisi saproru, man no vienas puses pat prieks, ka viņam ir pienākuma apziņa pret savu ģimeni, nevis skrien pie pirmās izdevības uz Rīgu, kā to tagad dara ļoti daudzi :) Māja tak arī, domājams, paliks viņam, darbs ir, viss uz vietas - nu es saprotu, kapēc viņš nevēlas dzīvot īrētā dzīvoklī Rīgā. Katram vērtības citas, ne jau Rīga ir visas pasaules centrs :)
23.11.2015 16:18 |
 
Reitings 865
Reģ: 13.08.2012
Sīkāk paskaidrošu situāciju - Piedāvātais kompromiss ir izremontēt mājas otro stāvu, kas arī ir ļoti maziņš.
Man ir neērti braukāt uz darbu, es ceļos 7:00, mājās esmu ap 23:00, un ja tā ir jāstrādā 3 dienas pēc kārtas, es priecātos par vietiņu palikt Rīgā, nevis pārgurusi braukātu lieku gabalu. Darbs, kuru viņš strādā, ir nelegāls + viņa priekšnieks man uzmācās. (Pēc tā gadījuma pats teica, ka ies prom, bet pagāja laiks, un domas jau atkal mainījās). Māja gan nebūs viņam, viņam to nāksies dalīt uz pusēm ar māsu, tā kā vēl jo vairāk iesākt šeit dzīvot , zinot, ka pēc gadiem te varbūt māsa vēl atnāks, nu nezinu gan. Puisis arī ir pateicis, ka viņam vienalga, kas gatavo, es vai māte, viņam galvenais, ka ir paēdis.
23.11.2015 16:25 |
 
Reitings 7827
Reģ: 17.05.2012
Nu vēl labāk. Ko tad tu vēl domā? Krāj naudu un prom!
23.11.2015 16:29 |
 
Reitings 17280
Reģ: 29.01.2012
Īrē ar kādu divatā dzīvokli Rīgā, da kaut vai kojas. Cik saprotu, nestrādā pilnu darba nedēļu - tad vismaz tās dienas paliec pa nakti Rīgā. Būs psiholoģiski vieglāk, ja būs savs stūrītis.
23.11.2015 18:42 |
 
Reitings 431
Reģ: 17.03.2013
viņa priekšnieks man uzmācās.

:-O:-O
23.11.2015 18:57 |
 
Reitings 1230
Reģ: 30.01.2015
Es tavā vietā uzrakstītu vińam vēstuli, kur visas savas domas uzrakstitu, jo reizem runājot visu nepasaka. Kā arī sakravātu mantas un aizbrauktu uz Rīgu, īrētu istabu ar kādu meiteni.
Vēstules noslēgumā uzrakstītu, lai kārtīgi apdomājas ko dzīvē vēlas un vai vēlas dzīvo ar Tevi, ja jā tad uzraksti, ka gaidi vińu.
Vińam būs laiks apdomaties un ja tiešam Tevi mīl pēc laika sapratīs kas vińam ir svarīgi.

Vēstuli atdotu, kad brauktu prom.
23.11.2015 19:05 |
 
Reitings 1586
Reģ: 28.06.2015
Īrē ar kādu divatā dzīvokli Rīgā, da kaut vai kojas. Cik saprotu, nestrādā pilnu darba nedēļu - tad vismaz tās dienas paliec pa nakti Rīgā. Būs psiholoģiski vieglāk, ja būs savs stūrītis.


Padomā par šo! :) Labs padoms...
23.11.2015 19:07 |
 
Reitings 865
Reģ: 13.08.2012
Bet man ir tā, ja man būtu Rīgā, kur palikt, mani nekas vairs nespētu pārliecināt atbraukt uz šejieni. :D
23.11.2015 19:09 |
 
Reitings 17280
Reģ: 29.01.2012
ja man būtu Rīgā, kur palikt, mani nekas vairs nespētu pārliecināt atbraukt uz šejieni


Izlasi un padomā. Ko tu esi uzrakstījusi? Tikai to, ka VIŅŠ, mīlestība, attiecības.... tas viss šobrīd nav gana spēcīgs, lai paliktu.

Nu i nafig.
23.11.2015 19:17 |
 
Reitings 16391
Reģ: 09.10.2011
ja man būtu Rīgā, kur palikt, mani nekas vairs nespētu pārliecināt atbraukt uz šejieni
Šķiet šis ir problēmas risinājums...
23.11.2015 19:19 |
 
Reitings 865
Reģ: 13.08.2012
Tāpēc ka es neredzu jēgu attiecībām, kurās sieviete vēlas ģimeni un bērnus, bet vīrietis to nevēlas, neradot komfortablus apstākļus. Es nedomāju, ka vēlos savā nākotnē sava bērna barošanas krēsliņu nolikt virtuvē, kur būs visa viņa pārējā ģimene. Esmu pārāk daudz asaru izlējusi šim visam, un saprotu, ka nav jēgas.
23.11.2015 19:23 |
 
Reitings 17280
Reģ: 29.01.2012
Nu ja nav jēgas, tad BRAUC UZ RĪGU. Ko tu gaidi? Kad loterijā vinnēsi?

Sāc meklēt dzīvesvietu!
23.11.2015 19:27 |
 
Reitings 7408
Reģ: 06.05.2013
Tu gribi tādu dzīvi, kurā pati vari izlemt, kur un kādi paklājiņi Tev būs. Viņa vecāku mājā tā nebūs, kamēr vien tur būs viņa vecāki. Tātad, pie teikšanas tiksi ap pensijas vecumu.
Te nav variantu - krāmē koferi.
ja man būtu Rīgā, kur palikt, mani nekas vairs nespētu pārliecināt atbraukt uz šejieni

Tagad Tev tikai jāizdomā, kā atrast, kur palikt Rīgā.
23.11.2015 19:29 |
 
10 gadi
Reitings 3281
Reģ: 18.01.2011
galīgā izmisumā var arī istabu īrēt, tas ir daudz lētāk.
23.11.2015 19:32 |
 
Reitings 471
Reģ: 28.03.2013
Brauc prom, pamet- tas ir vieglākais ko var ieteikt un izdarīt! Nezinu, es vienmēr esmu bijusi no cīnītājām, dari to tikai tad, kad zini, ka esi darījusi visu mīlestības vārdā, ja tu tiešām viņu mīli.
Varbūt paskaties no citas puses, izskatās, ka šajā ğimenē ir problēmas- māte, kas visu dara, tēvs, kas negrib neko nedarīt, jo viņa vietā visu var izdarīt dēls, tas ir kā apburtais loks, kur viens bez otra nevar, bet viņu pārtraukt arī nevar. Varbūt tieši tu būsi tā, kas palīdzēs! Ir skaidri redzams, ka šāds ğimenes modelis nav normāls, tāpēc palīdzi, ja tu tiešām viņu mīli un gribi veidot ğimeni. Sāc ar maziem solīšiem, atrodi dzīvokli, parādi viņam, ja negribēs pārvācies pati, tad redzēsi ko viņš darīs. Ja mīl atskries, ja nē, nebija tavs. Jebkurā gadījumā atradīsi ar ko īrēt un, kas palīdzēs ar maksājumu, ja tur ir problēma.
Un tavs vīrietis ir pieaudzis, domāju, ka pats apzinăs to ka ilgi šādi nevar, bet viņš izjūt pienākumu un cieņu pret savu māti, takā tas arī jāsaprot un ja viņš pārvāktos ar tevi, ieskaidro viņam, ka tas nenozīmē, ka nekad vairs nevarēs apciemot, viņš pat var braukāt katru nedēļu un palīdzēt.
Šāds ir man ieteikums, ja ir svarīgas attiecības.
23.11.2015 19:43 |
 
Reitings 17280
Reģ: 29.01.2012
ja tu tiešām viņu mīli


JA, atslegas vards ir JA

Ja riebums pret situāciju, vidi, ģimeni ir tāds, ka, ja būtu kur palikt, tur nemaz nerādītos, tad laikam nekāds Romeo un Dzuljetas varianst tur nav.

Un ne obligati arī vajag, lai būtu.

Bet cīnīties tikai tāpēc, ka .... ka.... pat nezinu, kāpēc, ja milzu jūtu vairs nav, arī neredzu baigo jēgu. Ja ir skaidrs, ja Romeo nekur neies, bet Dzuljeta tur jūtas kā krātiņā, tad cīnīties? Par ko? Ar ko? Ar mammu par savu paklājiņu? Nav stulbi kaut kā?

Neviens jau nesaka pamest puisi, saka atrast savu dzīvesvietu Rīgā. Čalis lai brauc pa svetdienām ciemos :)
23.11.2015 19:58 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits