Pretruna

Mēs ar vīru uzskatām,ka abiem ir jāstrādā un abiem ir jāveic mājas solis, jāauklē bērni un vienam otrs jādara laimīgi.
taada pienaakumu daliishana-tu pelni naudu,es mazgaashu traukus nav saprotama.

Es uzskatu, ka abiem attiecībās ir jābūt neatkarīgiem- jāspēj katram sevi nodrošināt, bet vīrietim papildus vēl ir jāmaksā par dzīvošanas izdevumiem (īre, komunālie vai kas nu tur būs), un pārējais +- iet uz pusēm, ēdiens- kā nu pagadās, kurš nopērk, tas pats arī ar mēbelēm, tehniku utt.. Sieviete attiecīgi pa savu algu kopj sevi- sev frizieri, vaksācijas, manikīrs, apģērbs utt..
Neliela atkāpe arī ir pieļaujama uz visām tām apģērbu būšanām..
Vienīgi par auto uzskatu, ka tā ir tāda lieta, kas ir katram sava, tātad- katrs iegādājas sev auto atbilstoši vēlmēm un savam finansiālajam stāvoklim, un tieši tā pat visi tēriņi, kas attiecas uz auto apkopi, degvielu -katram savi.
Protams, ja tā situācija ir tāda, ka ienākumi ir ļoti zemi un nevar atļauties tik daudz, tad arī vīrietim ir jāgādā, papildus iepriekš minētajam, par ēdienu, mēbelēm, tehniku. Bet nu ja situācija ir neapskaužami izveidojusies pretēja, ka vīrietim ir krietni mazāki ienākumi, tad sievietei vajadzētu uzņemties tās lietas - ēdiens utt. Un vīrietim jādomā par labākām darba iespējām, jo, kas gan tu par vīrieti,ja tevi uztur sieviete, manuprāt, tas galīgi neliecina par vīrišķību, jo tam taču ir jābūt stingrajam plecam..
Es vispār nespēju pieņemt šito sēdēšanu uz kakla kādam, un tieši tā pat, ja kāds sēdētu man. Es uzskatu, ka finansiālā ziņā ir jābūt neatkarīgiem.
Bet nu tas tā, mans subjektīvs viedoklis :-)

Mēs abi strādājam. Manuprāt, nevienai sievietei nevajadzētu būt atkarīgai no vīrieša. Esmu pieradusi no bērnības pati darboties un pūlēties savas dzīves labā un man būtu nepieņemami ļaut,ka mani, jaunu un veselu sievieti, kam nav ne maza bērna, nekā tamlīdzīga, uztur kāds cits cilvēks. Nespētu izturēt situāciju, ka man nemaz nebūtu pašai savas naudas, justos nožēlojami, kā dēle, kas piesūkusies vīrieša makam.

Jāpiebilst, ka šeit vairāk biju domājusi, ka nevis sieviete nestrādā pavisam, bet strādā, bet uz algu neiespringstot. Vairāk savam priekam, līdzarto 300 euro būtu gana.

Un ja runa ir par mājas soli, pārsvarā to veic sieviete (ēst gatavošana, trauku, drēbju mazgāšana, vispārēja uzkopšana utt), bet tas tā relatīvi, jo vīrietim, manuprāt, arī kādreiz jāizpalīdz..tad, ja nav laika to izdarīt, vai fiziski nav iespējams, vai vienkārši pa retam slinkums. :-D
Man patika kā iepriekšējās attiecībās bija - finansiāli bijām neatkarīgi viens no otra un ar mājas soli bija tā- es pagatavoju vakariņas, viņš- nomazgā traukus, ja tādi vēl palikuši, es iztīru vannasistabu, viņš izslauka grīdu, un principā izdara jebkuru tādu darbiņu, ja palūdzu, jo bieži jau es nelūdzu to (neuzskatīju, ka viņš tiešām rūpētos par tīrību, likās, ka skata pēc tikai figurē apkārt pa istabu ar putekļusūcēju un lupatu, pēctam viss tāpat bija jāpārtīra :-D )

Der jebkāds attiecību materiālais modelis, ja vien abas puses ir apmierinātas :)

Mani uzrunā vairāk vīrietis - mamuta nesējs :)

flyflyhighup 100% man tā pat..

Džūdija, man ir tieši tādi paši uzskati kā Tev. Paldies dievam, ka šajā ziņā draugs ir tāds pats kā es, '' lielais mamuta nesējs'' , un es nejūtos kā ''dēle'' (kas te tā izteicās)... :) Pēc manām domām, tā ir katras sievietes pašapziņa. Es uzskatu, ka īstai sievietei nav jābūt tur baigajai mājsaimniecei, bet par savu māju un tīrību tajā ir jāgādā. Es esmu patiesi laimīga tikai tad, kad man blakus ir tāds īsts vīrietis. Protams, nauda nav galvenais, bet ja Tu vari atļauties savā dzīvē nerauties melnās miesās kā darba zirgam (kas vispār ir pretēji sievietes dabai), tad kāpēc ne?

nedalīšos pārdomās par sieviešu un vīriešu pienākumiem, nenosodīšu ne bīstamās mājsaimnieces, ne supersievietes, kas paspēj visu :) vienīgais, ko gribu teikt, ir cilvēki, kuriem karjeras būvēšana un tiekšanās pēc lielākas algas ir patīkams dzinulis, sevis pierādīšanas veids, izaicinājums. un ir cilvēki, kam tas ir negatīvs stress. un nav forši, ka šie dažādie cilvēki viens otram māca dzīvot.

personīgi nekad, nekad nespētu būt atkarīga no vīrieša un viņa finansēm - jūtos labi savā neatkarībā un patstāvībā, esmu tā pieradusi, lai gan manā ģimenē modelis ir cits. man ir svarīgi sevi realizēt arī profesionāli, līdz ar to tāda traļi vaļi dzīvošana, kad vīrs rukā, bet sieva skaista, mani konkreti garlaikotu. man ideālais modelis - vīrietis nodrošina nedaudz vairāk kopējā sadzīvē, bet tajā finaniāli piedalās abi. man vispār patīk, kad viss tiek darīts kopā un kopīga labuma vārdā. tā pati ēst gatavošana vai mājas tīrīšana - šķiet, ka nespētu dzīvot ar vīrieti, kas uzskatītu, ka tas viss ir tikai sievietes darbs (t)

Pilnībā piekrītu René viedoklim - ne ko pielikt, ne atņemt!

Mani uzrunā vairāk vīrietis - mamuta nesējs

Hehe :)

ir cilvēki, kuriem karjeras būvēšana un tiekšanās pēc lielākas algas ir patīkams dzinulis, sevis pierādīšanas veids, izaicinājums. un ir cilvēki, kam tas ir negatīvs stress.

Pilnīgi piekrītu! Man vienlīdz absurdi šķiet spriedelējumi gan par "sievietes trauslo dabu, kas nav paredzēta darbam", gan arī ar vīriešu uzturēto sieviešu pielīdzināšana dēlēm.

Ziniet, ar gadiem tas mainās :)
Kad biju 20gadniece, biju izteikta karjeriste. Vienmēr biju neatkarīga, ieguvu maģistra grādus, strādāju vadošos amotos, kāpu pa karjeras kāpnēm, bija svarīga sava nauda attiecībās bla bla.
Tagad, kad esmu jau 30gadniece, es reāli esmu nogurusi no tā visa. Tagad es gribu, lai vīrietis parūpējas par mani.
Jā, sieviete var rauties darbā, BET uz kādu laika posmo. Ja visu dzīvi tā, ātri nodzīsies... Un kas no tādas būtu gados 50...?

Katram parim savs, sev piemerotakais modelis darbojas. Un ja nesaskan uzskati par finansem, diez vai ilglaicigi tas darbosies..

Džūdija, man ir tieši tādi paši uzskati kā Tev. Paldies dievam, ka šajā ziņā draugs ir tāds pats kā es, '' lielais mamuta nesējs'' , un es nejūtos kā ''dēle'' (kas te tā izteicās)... Pēc manām domām, tā ir katras sievietes pašapziņa. Es uzskatu, ka īstai sievietei nav jābūt tur baigajai mājsaimniecei, bet par savu māju un tīrību tajā ir jāgādā. Es esmu patiesi laimīga tikai tad, kad man blakus ir tāds īsts vīrietis. Protams, nauda nav galvenais, bet ja Tu vari atļauties savā dzīvē nerauties melnās miesās kā darba zirgam (kas vispār ir pretēji sievietes dabai), tad kāpēc ne?

:-):-):-)

mana situacija laikam ir ta,kad mums ir viens maks. neviens neskaita cik sanem kas un ko, vis kas mums ir,to viena maka liekam,visu kopigi maksajam un kopigi terejam. tapec mums tadas katram savas naudas un baigas dalisanas nav.:-)

Kādi uzskati ir jums un jūsu draugam un kā darāt jūs?

Mani vecaki dzivojusi taa, ka maate rupejas par maaju un berniem, tevs par naudu. Vienmer domaju, ko taa mammite man stasta, ka grib stradat, tagad saprotu, jo ari es sezhu majas, rupejos par bernu, maju, gatavoju est, bet gribas reizi nedeljaa izrauties no maajas - stradat, sanemt kaut ko, bet lai ir tas gandarijums, jaa tas ir mans! Jo sobriid, ar visu mani apgada mans viirs, ko loti noverteeju, man ir pashai savi iekraajumi.

Es negribeetu rauties, lai uz puseem apmaksatu rekinus, bet tiiri taa nopelnit lupu krasai gribeetu. Ceru, ka peec gada sanaks.

Bet berna pieskatishana, gulet likshana, pa naktim celshanas, majas darbi (dazhi) ir uz puseem saprata robezhaas, virs man ljoti paliidz.

Šajā jautājumā, manuprāt, ir vai nu jāsakrīt domām, vai nu jāšķiras.

Man pašai būtu nepieņemami nolikt savas ambīcijas malā un kļūt atkarīgai no vīrieša, bet es varētu pieļaut atsevišķas situācijas, kurās piekāpties vīrieša vēlmei sevi "uzturēt", ja tāda būtu. Nu, piemēram, dzīvot vīrieša miteklī vai piekāpties jautājumā par maksājumiem. Bet mans nākotnes vīrietis, lai kas arī viņš nebūtu, mani neģērbs, nepirks man tehniku (datori, telefoni) utt, ja vien pēkšņi mūsu attiecību laikā nekļūs stāvus bagāts. Un ar "stāvus bagāts" es domāju Viking Loto laimestu, piemēram - negaidītu, uz viņa personīgā darba augļiem nebalstītu un strauju labklājību. Protams, tam ir dažādi izņēmumi, bet līdz šim man attiecības ir bijušas ar puls/mīnus mana labklājības līmeņa vīriešiem, izņemot vienu vīrieti, kas bija stipri turīgāks. Viens no iemesliem, kāpēc mums ar viņu attiecības neizdevās arī bija tas, ka viņš šo manu nostāju nesaprata.