Agī , pēc savas pieredzes esmu sapratusi, ka var čīkstēt, vai ārdīties, strīdēties , bet, ja otrs cilvēks pats neapjauš un negrib darīt savādāk, tad nekas nesanāks. Diemžēl mums sanāca tikai tad, kad abi sapratām, cik ļoti svarīgas mums tās attiecības ir ( un tas notika tikai pēc tam, kad bijām jau pazaudējuši viens otru un atkal sagājām kopā ). Vari mēģināt viņu ar kaut ko aizraut baigi, kaut kā viltīgi no tā datora novilkt nost :D Ja cilvēks ir radis visu dzīvi vakaros un brīvdienās sēdēt mājās un pie datora/TV, tad būs ļoti grūti kaut ko mainīt. Tomēr, ir iespējams pierast laiku pavadīt savādāk. Man vīrs arī agrāk bija vairāk tāds mājās sēdētājs, es atkal vienmēr esmu bijusi ļoti aktīva, man vecāki vienmēr kaut kur veda mani bērnībā, katras brīvdienas mēs braucām ekskursijās pa LV, un arī ārpus LV, sportojām un citādi aktīvi pavadījām laiku, un es vīram arī kaut kā parādīju , ka var laiku pavadīt interesanti un aktīvi. Nu jau viņš ir saradis ar to visu un arī vairs nevar nosēdēt mājās.
Mana vīra māsas vīrs ir tādas mājās sēdētājs, nekur nekad nebrauc, pat ciemos nē, nerunāsim par kino, vai teātri, un māsa jau ir samierinājusies, brauc visur viena vienmēr. Smagi tas ir. Toties viņš mājās dara ļoti daudz. Tas laikam no cilvēka atkarīgs, kādai der mājās sēdētājs, man noteikti nederētu. Vislabāk jau ir otru pieņemt tāds, kāds ir, vai arī var mēģināt kaut kā otram cilvēkam parādīt, ka var taču to brīvo laiku pavadīt saturīgāk.