Atrodoties Norvēģijā reti, bet ir reizes kad ar darba kolēģiem dodamies uz restorānu, bet biežāk protams, ka kafejnīcas apmeklējam.
Bet Latvijā, pēc savas vēlmes izbaudu, dzīvoju dzīvi tā kā es pats vēlos.Nedomājot, cik aizies par ēdienu vai dzeram naudu.Ja cilvēks, oficiants saista man kā pasūtītājam.Tad arī pusi no ēdiena cenas reizēm var nopelnīt! :)
Bieži neeju, parasti tad, kad sanāk aizbraukt uz kādu citu pilsētu, bet arī ne vienmēr. Pēdējoreiz biju kaut kad vasarā. Naudas ziņā grūti pateikt, cik daudz, bet tā kā tā nav ikdiena, tad uz cenām pieveram acis un ēdam ko un cik daudz gribam, naudu nerēķinot. Un jā, "čalis", apmaksā :D
Vakar bijām Ostas skatos ar draugu, svinējām 1 gada kopābūšanas jubileju.
Parasti kādas 3-4x/ned eju pusdienās darba dienās, jo..nu ir tak jāēd, īsti no 8-18 bez ēšanas nemāku.
Daudz ēdu ārpus mājām, jo daudz laika esmu ārpus mājām :)
Uz kafejnīcām eju bieži, praktiski katru reizi, kad galīgi negribas taisīt ēst. :D Pēdējoreiz biju aizvakar. Uz restorāniem tādā kārtīgā šī vārda nozīmē esmu bijusi labi, ja pāris reizes mūžā. Man patīk garšīgi paēst, bet nepatīk par to pārmaksāt.
Parasti tīri uz sevi kafūžos tērēju 3-20eu.
Strādāju. Tur tā nauda arī rodas - maģija:-D
Kafejnīcās ja paņemu ļooti daudz tad var sanāk 10eiro,bet tas ir reti, jo pārsvarā ņemu tikai otro ēdienu.
Restorānos dažādi - sanāk 20eiro, bet dažreiz uz pusi vairāk.
Nepatīk ka - kāds cits apmaksā. ( ja nu vien neēsam kopā ļoti ilgu laiku) bet arī tad dotu priekšroku pašai samaksāt.
Uz restorāniem un kafejnīcām iet man ļoti patīk, bet mazpilsētā kurā dzīvojam ir stipri maz kur aiziet, tāpēc ikdienā tāpat vien paēst ārpus mājas ejam reti. Ceļojot gan izmantojam katru izdevību un mūsu pilsētu pastaigas parasti ir tādas, ka apskates objekti mijas ar sēdēšanu kafejnīcās viens pret vienu. Īpaši forši tas ir Parīzē ar sēdēšanu laukā un pilsētas atmosfēras baudīšanu.
Pēdējoreizi kafejnīcā biju gandrīz pirms mēneša, kopā ar draudzenēm.