Ir tāda lieta, ka mani ļoti mulsina viena lieta. Esmu ļoti atpalikusi no citiem skolā un protams arī veselības problēmas, kuras traucē aktīvi piedalīties mācībās. Es jūtu jau, ka vairs nevaru, neizturu to visu ikdienu, netieku nekam līdzi! Neteikšu plašāk par savām kapēc netieku visam līdzi, jo man tas jau no bērnības ir bijis... Nē, neesmu slinka, pildu visu kas uzdots! Bet es patiešām apzinos, ka es ja tā vēl turpināšu (neko mainīt nevaru) palikšu uz otru gadu. Un nezinu cik vel būs jāmocās. Un tad es iedomājos par vakara skolu. Bet mamma nekadīgi nevēlas pieļaut, lai es dotos uz vakarskolu. Viņa saka, ka tur normāli cilvēki neiet, tur mācas tikai invalīdi un pieaugušie, kuri agrāk bastoja stundas. Viņa saka, ka tie kas iet vakarskolā viņus nekur neņem, nedabon augstāko izglītību un strādā par sētniekiem.(t):'-( Vai tā ir taisnība? Es gribu lai viņa mani saprastu, jo pati jau vaino mani, kapēc es nevaru būt tik laba kā citi... Bet man patiešām būtu labāki rezultāti vakara skolā, bet tad es nesaprotu...vai tiešām man nebūs nekādu iespēju nākotnē, ka par apkopēju būs jāstrādā? :'-( viņa dikti grib, lai es pabeidzu visas 12 klases parastajā, normālajā vidusskolā. A es negribu...nevaru, nespēju...8-):'-(