Bērns pirms laulībām

Es arī esmu viena no tām, kas ir ar bērnu un bez gredzena. :D
Doma bija precēties, bet plāni pamainījās, tagad šo domu atliekam uz laiciņu, kad mazais būs piedzimis un nedaudz paaudzies.
Man liktos dīvaini, ja draugs apzināti gribētu taisīt bērnu, bet par precībām pat negribētu runāt un domāt..tas man noteikti nepatiktu.
Un par tiem kauna traipiem runājot..ehh, nu vairs uz to tā neskatās.. un to es nesaku tāpēc, ka pati esmu tādā situācijā. Nesaskatu tur neko nosodošu.

Jauni laiki, bet ja jautātu man, tad iespēju robežās, protams, vispirms ir kāzas un tad bērniņš.

Bet īsti nepārmetu tām, kam "gadījies" otrādi. Dzīvē sanāk visādi

Nepārmetu tās, kuras neprecās, bet nesaprotu. Tiešām !

Manuprāt, kāzas ir zīme, ka cilvēki veido ģimeni. Taču, kad bērns piedzimst - tā jau ir ģimene, līdz ar to kāzas sanākt tāda kā nokavēta formalitāte, taču diezgan nepieciešama. Liela balle, kad jau ir piedzimuši bērni, ir kaut kas līdzīgs kā svinēt jubileju pusgadu pēc dzimšanas dienas - it kā forši, bet mazliet dīvaini. Bet labāk tā nekā nekā!

Nepārmetu tās, kuras neprecās, bet nesaprotu. Tiešām !

+++

Ģimene ir tad, kad piesakās mazulis sieviei un vīrietim, bet kāzas, bildināšana man asociējas ar to, ka vīrietis un sieviete vēlas pavadīt visu dzīvi kopā, ar vai bez tā bērna. Vīrietis ir pārliecināts, ka šī sieviete ir tā ko viņš grib uz mūžu. Pie altāra jau par bērniem nerunā, bet tiek doti zvēresti, kas ,manuprāt, sievietei liek justies īpašai un vienīgajai. Arī drošības sajūta..

Nerea
kā lasītu manu prātu. Gluži manas domas!

sharmantaa, ja vīrietis ar laulāšanos parāda, ka viņam blakus ir sieviete, ar ko viņš vēlas pavadīt visu mūžu, tas jau arī nozīmē, ka tieši viņu viņš redz kā savu bērnu māti, pavarda uzturētāju.

Katrā gadījumā, tās, kas plāno bērniņu, bez precībām, ir ļoti drosmīgas un stipras sievietes.

Jā, dzīvē gadās visādi, arī precētie šķirās utt. Bet bez precībām, vīrietim aiziet ir tiiik vienkārši. Pie katra strīda, kuru principā varētu izrunāt, neprecētie biežāk stulbuma dēļ izjauc ģimeni. Neizrunājas un pamet sievieti un bērnu vai otrādi.
Bet precētiem " nākas" izrunāt visus strīdu un nesaskaņu par un pret, lai nonāktu pie tāda lēmuma, kā šķirties.

Vienvārdsakot-drošība ir pirmajā vietā:D

Tur jau arī ir tā problēma, ka mūsdienu cilvēki kāzas redz tikai to, lai bērniņam būtu kopīgs uzvārds. Bet precībām ir dziļāka tā jēga. Ja saskata tur tikai formalitāti un laimīgu bebuli, tad tiešām nav vērts precēties!

Un precības ir vajadzīgas sievietei un vīrietim, kuri viens otru mīl, nevis viņu bērnam. Tas ir tikai mazs + tam pārējam.

Katrā gadījumā, tās, kas plāno bērniņu, bez precībām, ir ļoti drosmīgas un stipras sievietes.

reizēm gan arī izmisušas, jo cer ar bērnu vīrieti noturēt vai piespiest sevi apprecēt. Vai tas arī izdodas, ir cits jautājums

Ja jau bērns pieteicies cilvēkiem, kas mīl viens otru, neredzu iemeslu kavēties ar laulību, jo pēc tam būs citas vajadzības. Vilkt garumā un beigās precēties, kad jau ir 2 bērni skolas vecumā, tiešām ir kuriozi.

īstenībā skumji, ka kāzas tiešām tiek " pataisītas" par formalitāti, ,jo tagad tā arī dara, ka precās tikai papīrīša pēc ( nu pārsvarā gadījumos pēc bērnu piedzimšanas) , vai arī tāpēc, ka jau puncis.

Lēnām zūd, īstā kāzu jēga.

Mums arī nācās saskarties ar tādu attieksmi, ka ielūdzot uz kāzām, uzreiz skatās uz punci un jau grib apsveikt ar ģimenes pieaugumu :D

Bet nu, lai vai kā, katrs dara kā grib un kā sanāk. Katram savas vērtības.

man gan šķiet , ka kuriozi ir spriedelēt forumā kā citiem vajadzētu vai nevajadzētu veidot ģimenes un vēl cept par to sašutumā tēmas ... Tiešām jums nav vienalga , kad un pēc ilga laika citi precas ?

Acīmredzot nav gan vienalga! :D ;)

Ko tad darīt tiem pāriem, kur sievietei vai vīrietim nav iespējams tikt pie bērna, bet grib būt kopā un mīl viens otru? Neprecēties? Jo tas pēc daudzu cilvēku domām ir vajadzīgs tikai bērnam :-(

zazy1 kāzu īstā jēga ir dibināt ekonomisku savienību, kurā radīt bērnus. Mīlestība ir bonuss, kas nācis klāt tikai pēdējā gadsimta laikā.

wee, tad jau nebūtu jēgas no forumiem un diskusijām, ja visiem viss būtu vienalga :)

zazy1, man bija līdzīgi - pirmais jautājums, ko vīramāte uzdeva, kad saņēma kāzu ielūgumu, bija "vai podiņš piedega?", lai gan bijām kopā ilgi un gribējām precēties bez šāda iemesla. Patiesībā es jutos pat nedaudz skumji un samulsusi - vai tad tiešām jāprecas tikai tāda iemesla dēļ?

Es gan nejauktu divus svētkus. Tie tomēr ir 2 milzīgi dzīves svētki.

vai vēl trakāk, ar punci aiziet uz zaksu sarakstīties, bez īpašiem svētkiem ar domu, ka sapņu kāzas būs pēc bērniņa piedzimšanas. ( zinu vairākus tādus reālus stāstus).
Neviens no pāriem vēl pagaidām nav to īstenojuši. Jo pēc bērniņa rodas, jaunas vajadzības un jauni plāni. Un kā Jūs domājat- sieviete ir ļoti apmierināta? Viņām iekšā gruzd, ka nav bijušas kāzas kādas tika izsapņotas mazām esot.

Tāpēc, es saku, nevienai nepārmetu viņas dzīves modeli, bet pati ne uz ko tādu neparakstītos :)