Šķiršanās dēļ kāzu neesamības

Gredzenu novilkt neatļauj man, tam jābūt pirkstā, bet kāzu tēma slēgta.

Es laikam uz visu skatos daudz primitīvāk - ja grib precēt, tad atradīs iespēju. Bet, ja negrib precēt, tad priekš kam gredzens.. Vai gadījumā pati nespiedi uz viņu tai laikā, kad pie gredzena tiki?

L, es tevi apbrínoju.. es lasot tavus stástus, nespétu bút tavá vietá.

piekrítu Ievai shajá jautájumá! 8-)

L.., kāda jēga no gredzena, ja negrib precēt? atvaino, bet tad iznāk, ka vīrietis ir kā suns uz siena kaudzes - pašam nevajag, bet citam arī nedod.

Šarlote_ laikam tādi tādus atrod, jo man ir pazīstami pāri, kas agri apprecējās un vēl nesasniedzot 30 gadu vecumu ir kopā jau vairāk kā 10 gadus un neko netaisās mainīt. (Protams, ko gan var zināt par citu laulības dzīi, bet šo to jau tomēr var redzēt- piekāpšanos, nelielas mīļuma izpausmes, piedošanu, kopīgas dīvainības, nevis slēptu naidu, ko ilgi nenoslēpsi)
Ja vīrietis negribētu precēties, bet man tas ir svarīgi, tas būtu iemesls pārtraukt attiecības, diemžēl. Ja nevēlies "smērēt" ar precēšanos papīrus, tad es nevēlos smērēt ar tādu ņuņņu savu dzīvi :-D
Esmu vecmodīga šajā jautājumā.

Ja abiem nesakrīt skatījums uz kāzām, tad tā ir vismaz viena lieta, kur kaut kas attiecībās nav kārtībā. Nākamā tēma - bērni.
Jārunā, ko tev nozīmē kāzas un sievas statuss, ko tas nozīmē draugam. Gadījumi, kur cilvēki vēlas pavadīt kopā visu mūžu un neprecēties, ir ļoti reti. Zinu vienu piemēru, bet tas ir kaut kas unikāls. Lielākā daļa tomēr agri vai vēlu ļoti vēlas apprecēties.

Ja nesaskan nakotnes velmes.

Domāju, šis arī ir atslēgas vārds. Ne par ceremoniju kā tādu ir runa. Bet dažādām vīzijām pašā pamatā. Svarīgi man būtu saprast tos iemeslus, kāpēc vīrietis nevēlētos mani precēt un veidot ğimeni, ja es tam būtu pat ļoti gatava, tad arī izrietētu secinājumi vai vispār ir vērts turpināt.

Bet, ja vīrietis sasniedz vismaz gadus 25, ir kopā ar sievieti jau vairākus gadus un joprojām nav gatavs uzņemties atbildību, tad visticamāk viņš neizjūt savu dzīvesbiedri kā īsto sievieti, ar ko vēlas pavadīt visu atlikušo mūžu.

Standarta sievietes atmaska, kura grib tik ātrāk prom no sava vīrieša, lai atrastu jaunu muļķi.

karinjo, veidot ģimeni, negribot spert soli tālāk? zini, tas ir kaut ka nenopietni!

Mēs ar vīru esam tas piemērs, kas varētu visu mūžu nodzīvot kopā un neprecēties, bet izlēmām par labu kāzām, jo tas bija mūsu omēm lielais sapnis, nevis mums. Un uzdāvināt sev tik tuviem cilvēkiem mūža nogalē to, ko tik ļoti ir gribējušas, kāpēc ne - viss bija skaisti un forši un ģimenes priecīgas, bet tiešām attiecības mums bija jau tādā līmenī, ka pašiem kāzas neko diži nemainīja :) Un nevajag šeit par drošību runāt, tas ir nav tas labākais iemesls kāzām, manuprāt.

Un nevajag šeit par drošību runāt, tas ir nav tas labākais iemesls kāzām, manuprāt.

Pajautā šo ugunsdzēsēja civilsievai, kurš Maximas traģēdijā gāja bojā.

Kāzas nav tikai balta kleita un skaista ceremonija, laulība ir zināma stabilitāte un drošība. Kādēļ ilgstoši būt kopā un veidot ģimeni ar cilvēku, kurš nevēlas parūpēties par savu mīļo drošību?

Piekrītu ctn , tik katram atšķirīgs termiņš - viena var vēlēties jau pēc gada, cita pēc trīs.

tas ir nav

sasmējos :-D

Toreiz bija vienkārši mīla pret mani, par gredzenu uzzināju, kad jau bija nopirkts. Īpaši pašai tajā brīdī nebija doma, ka gribu precēties vai būt jau piesieta kādam tādā ziņā, bet žests bija jauks un piekritu, jo mīlēju viņu, mīlu joprojām, bet tad tas viss likās savādāk. Pašķīrāmies, tad sagājām kopā pēc pus gada un pēc laika atkal bildināt sataisījās -šoreiz Valentīndienā aizveda par pārsteigumu uz juvelierveikalu un teica, lai apskatos, kas no gredzeniem man tīk. Bet tas bija 2 vai 3 gadus atpakaļ.

Par to "suns uz sienakaudzes" piekritīšu. Esmu ievērojusi, ka bērnus un precības grib, kad pats nemeklējas vai nečato ar kādas. Kad ir kāda, tad tēma slēgta. Ja pats var tusēt ar draugiem un aicināt meičas, kas līdīs viņam virsū, man ir aizliegts pat ar draudzenēm kaut kur iet, ja blakus ir VIŅU puiši.

Trīne, man vienkārši nav vēlēšanās pietiekami, lai izkāptu no ierastās vides. Es labprāt daudz ko mainītu, bet man nepatīk nezināmais. Šeit es zinu - neaizies no manis, ņemsies ar citām, bet vienmēr skries atpakaļ. Par kāzām un bērniem jau vairs nedomāju, nav tas cilvēks, ko gribu.

ctn, tavi komentāri šodien žilbina! 8-)

ctn, bet mani tā nauda neinteresē nāves gadījumā un neko labāk tie eiro tāpat nepadarīs.

Kāzas nav tikai balta kleita un skaista ceremonija, laulība ir zināma stabilitāte un drošība. Kādēļ ilgstoši būt kopā un veidot ģimeni ar cilvēku, kurš nevēlas parūpēties par savu mīļo drošību?

Piekrītu šim.
Pirmos gadus jau nešķirtos. Īpaši, ja attiecības būtu sākušās 18 gados. Kāda tur pēc viena vai diviem gadiem skriešana precēties? :D Nu, vismaz, cik atceros sevi, es tādam solim nebiju gatava 19 vai 20 gados.
Taču, ja attiecības būtu jau gandrīz 10 gadus un nekā, tad gan apsvērtu iespēju šķirties, jo man ir svarīgi pēc nopietna kopā būšanas laika būt sievai, nevis pēc 15 gadiem kopā joprojām būt tikai draudzenei. Man tas šķiet normāls nākošais solis nopietnās attiecībās. Un es nevēlētos vēl ilgāk būt ar vīrieti, kurš neplāno spert šo soli, jo tādā gadījumā mums tomēr nesaskan nākotnes vīzijas.

ctn ar nelaimi nevajag salīdzināt, nauda neatgriezīs mīļoto cilvēku, sāpes tas neremdēs, es laikam tādā mirklī nespētu domāt par naudu un uzskatītu, ja esam bez bērniem, tad visa nauda pienākas viņa vecākiem, un no viņiem es ne kapeiku neņemtu, ne kapeiku. Laikam esmu naivule, vienkārši neuzskatu šo situāciju kā drošību, jo nauda neatgriezīs mīļoto nekad.

bet mani tā nauda neinteresē nāves gadījumā un neko labāk tie eiro tāpat nepadarīs.

Ok, carrrie , nauda nav svarīgākā blablabla, bet ar bērniem, ja esi - tomēr drošāk, vīrietis padomās, vai iet prom (visas papīru lietas, uzturēšana utt) nevis pacels vienkārši asti gaisā un aizies. Vai īpašuma dēļ, cik nav dzirdēti gadījumi, ka sadzīvojas apkārt un mūža nogalē sieviete paliek uz ielas, jo mantinieki ierodas.

Trīne, man vienkārši nav vēlēšanās pietiekami, lai izkāptu no ierastās vides. Es labprāt daudz ko mainītu, bet man nepatīk nezināmais. Šeit es zinu - neaizies no manis, ņemsies ar citām, bet vienmēr skries atpakaļ. Par kāzām un bērniem jau vairs nedomāju, nav tas cilvēks, ko gribu.

skumji lasīt... cik tev ir gadu?
es zinu, ka ir grūti aiziet, bet tā tu paliksi viena, bez bērniem un jeb kādas citādākas nākotnes. mans brālēns sēž tādā purvā un bailes iziet ārpus rāmjiem, pašu grauj kopā, jo aiziet nespēj dēļ visa ko tu minēji un vēl citām lietām, bet palikt arī grūti, jo katru gadu dziļāk slīkst, tiesa viņam viņa ir sieva! bērnu nav, visu laiku krāpj , melo, bet aiziet arī neļauj un šantazē, tā nav dzīve, bet dzīves izvilkšana!

Es kāzas redzu kā to izvēli - nu mums viss pa īstam,tā nopietni. Es to neredzu vienkārši kā tādu skaistu cermoniju. Un ,ja cilvēks nevēlas kāzas,tad es uzskatu,ka viņš vienkārši otru cilvēku neuzlūko tā nopietni.

Un jā,es domāju,ka varētu pārtraukt tādas attiecības. Ja otrs cilvēks mani neredz kā sievieti ar kuru nodzīvot visu mūžu kopā,ja viņam nav tāda vēlme un mērķis,tad mums viss atšķiras,un kopīgi uz atšķirīgiem mērķiem nevar iet,viens otram tikai traucē.

Bet bieži mani principi pazūd tur,kur iejaucas jūtas,tā ka nevar prognozēt kā būtu,ja būtu. :-D