Šodien ar mammu parunājām par bērniem. Neteicu, ka tomēr esam izlēmuši, ka vēlamie, lai būtu. Pēc sarunas sapratu, ka sākumā vajag apprecēties. Iesākumā, pirms precēšanās, draugs grib nomainīt uzvārdu (mātes pirmslaulības), jo šis neiet pie sirds, man arī ne īpaši, bet pēc būtības- vienalga, vienīgi vēlos, lai viņam pašam patiktu. Tad, kad arī būsim precēti, varētu plānot bērnus. Kad attiecībās bijām pietiekami tuvi, runājām par to, ka bērni būs ok 25 gados. Man pašai ir 22 gadi, bet esam tik tuvi un laikam vecums pienācis, ka vēlos tagad. Iesākumā jānodrošinās ar visu.