padiskutējam

:) Protams,Ķiršu zēna diskusija ir nepārspējama, bet varbūt tomēr pacelšu,ja nu kādai tomēr ir kas sakāms :D

Tas lielā mērā sasaucas ar algu tēmu. Es uzskatu, ka ne jau vecāku maki, bet galvas un rokas audzina bērnus. Dzīvesgudri, mīloši, stipri un uzņēmīgi vecāki var būt gan a) bagāti, gan b) slikti nodrošināti. Tāpat kā alkoholiķi, vāji cilvēki bez jebkādas emocionālās inteliģences var izveidot gan a) nelabvēlīgas ģimenes, gan b) izaudzināt bērnus turībā. Gan jau mēs visas zinām vai esam dzirdējušas par visiem četriem gadījumiem. Es vismaz esmu. Ja tā nebūtu, tad mums tāds pasākums kā Latvijas Lepnums vispār dienasgaismu nebūtu ieraudzījis.
Kāpēc notiek tā, kā notiek? Kari, izsūtīšanas, PSRS, tikko par neatkarīgu kļuvusī Latvija. Nu, būsim reālas - lielai daļai mūsu vecāku un vecvecāku bija daudz mazāka ietekme savu likteņu veidošanā kā tas ir šodien mums. Galu galā, ja mēs pavisam skarbi uz realitāti paskatāmies, tad Latvijas uzņēmīgākie un darbspējīgākie vecvecvecāki mira vai bērnus dzemdēja Sibīrijā, un mūsu spožāko genofondu mēs varam meklēt tajā pasaules nomalē apraktu.

Nezinu, var būt gan tā, gan tā. Zinu ļooti daudzus bērnus, kuri nenāk no īpaši turīgām vai labvēlīgām ģimenēm, bet galva ir īstajā vietā. Es pati nāku no ģimenes, kur ne visu varēja man nodrošināt, ir arī bijušas un ir alkohola problēmas utt., bet es mācījos teicami un uzskatu par apķērīgu meiteni.
No otras puses, turīgie vecāki vairāk par paplašināt bērna redzesloku - dažnedažādākie pulciņi, ceļojumi, ekskursijas, ko nabadzīgāki vecāki parasti nevar atļauties.

Nē, vecāku labklājībai nav sakara ar bērna spējām mācīties. (Ja nu vienīgi nedzīvo tā, ka vispār nav ko ēst or something)

rindra, palasi viena gudra ekonomista pētījumu par šo tēmu grāmatā Freakonomics.

According to the ECLS data, eight of the factors show a strong correlation—positive or negative—with test scores. The other eight don’t seem to matter. Feel free to guess which are which

The child has highly educated parents.
The child’s family is intact.
The child’s parents have high socioeconomic status.
The child’s parents recently moved into a better neighborhood.
The child’s mother was thirty or older at the time of her first child’s birth.
The child’s mother didn’t work between birth and kindergarten.
The child had low birthweight.
The child attended Head Start.
The child’s parents speak English in the home.
The child’s parents regularly take him to museums.
The child is adopted.
The child is regularly spanked.
The child’s parents are involved in the PTA.
The child frequently watches television.
The child has many books in his home.
The child’s parents read to him nearly every day.

Here now are the eight factors that are strongly correlated with test scores:

The child has highly educated parents. (+)
The child’s parents have high socioeconomic status.(+)
The child’s mother was thirty or older at the time of her first child’s birth. (+)
The child had low birthweight. (-)
The child’s parents speak English in the home.(+)
The child is adopted. (-)
The child’s parents are involved in the PTA.(+)
The child has many books in his home.(+)

And the eight that aren’t:

The child’s family is intact.
The child’s parents recently moved into a better neighborhood.
The child’s mother didn’t work between birth and kindergarten.
The child attended Head Start.
The child’s parents regularly take him to museums.
The child is regularly spanked.
The child frequently watches television.
The child’s parents read to him nearly every day.

Test Scores un gudrība NAV viens un tas pats, to es zinu. Bet test scores, atšķirība no tādas globālas "gudrības" var izmērīt un statistiski salīdzināt.

Kā Jums šķiet, vai ğimenes labklājības līmens spēj ietkmēt bērna gaitas skolā tieši atzīmju ziņā?

vai bērniem ,kuru vecāki ir ar augstāko izglītību un labu finansiālo stāvokli, ir lielākas izredzes būt apķērīgiem,ar teicamām sekmēm mācībās

Uzskatu, ka nē. Ir ļoti daudz piemēru, kad bērni, kuru ģimenēs nav daudz naudas un labklājības līmenis ir zems, ir ļoti gudri, apķērīgi un labi mācās.
Ja labklājības līmenis tik ļoti ietekmētu atzīmes, tad visi, kas nāk no trūcīgākām ģimenēm būtu nesekmīgi, bet visi biezie - ģēniji ar vieniem 10 visos priekšmetos.
Taču, tā nav. Reizēm ir tieši otrādi - biezo bērni ir nesekmīgi, jo domā, ka vecāki sapiķos visās vajadzīgajās vietās.

Domaju vairak to varetu ietekmet, sanemta uzmaniba un pavaditais laiks ar bernu no vecaku puses.

un ko domajiet par so



ir skoleni, kuri skola velas sanemt ari uzmanibu, citreiz ari to provocejot dazados veidos

Piekrūti Grapefruit. Man arī šķiet, ka daudz vairāk par labklājības līmeni, bērnu ietekmē atmosfēra ģimenē. Tiem bērniņiem, kam viens vai abi no vecākiem regulāri lieto alkoholu, mājās notiek strīdi, kautiņi, skolā visdrīzāk ies daudz grūtāk, jo šādos apstākļos mājās visdrīzāk ir ļoti grūti koncentrēties mājasdarbiem, kā arī mazais cilvēciņš dzīvo bailēs par to, vai viņam vakarā kliegs vai nekliegs virsū, vai kāds sagaidīs, vai būs pagatavotas vakariņas un tamlīdzīgi.

Ja ģimenē valda patīkama atmosfēra, vecāki mīl un rūpējas par bērniem un viens par otru, tad mazajam ir visas iespējas izaugt par apķērīgu, gudru cilvēku, pat ja viņi dzīvo ļoti trūcīgi.

* Piekrītu :-D

sis vispar lauz sirdi,
http://www.boredpanda.com/student-notes-i-wish-my-teacher-knew-social-problems-kyle-schwartz/

Es esmu novērojusi, ka turīgo vecāku bērni lielākoties ir ar plašāku redzesloku: daudz ceļojuši, līdz ar to zina un var diskutēt par dažādām kultūrām, cilvēkiem, dzīvi, dabu utt citviet pasaulē; piedalījušies vasaras nometnēs ārvalstīs, līdz ar to ir bagātinājuši svešvalodu prasmes un komunikāciju ar citiem ārzemju vienaudžiem; piedalās pulciņos, kurus dažkārt nevar atļauties ne tik turīgu bērnu vecāki.

Bet tīri atzīmju ziņā, ja tagad jāsalīdzina man zināmie turīgie bērni un bērni, kuri nākuši no nelabvēlīgām ģimenēm vai ne tik turīgām, tad nē, nav tā, ka bagātnieku atvases ir gudrāki.

Grapefruit, precīzi!
Kāda gudra sieviete, man reiz stāstīja burvīgu stāstu...
Viņi bija 3 bērni ģimenē, mamma viņus regulāri veda ceļojumos, jo strādāja darbā, kur varēja dabūt bezmaksas vilcienu biļetes. Viņi vieēr palika pa nakti ārā, zem skaidrām debesīm, ja tuvojās lietus, cēla paštaisītas nojumes. Kājām devās aplūkot apkārtni, pusdienas, brokastis gatavoja uz ugunskura, vai ēda līdzi sataisītās maizītes.
Tā sieviete šo visu atcerās aptuveni šādi - viņai šķitis, ka viņi ir laimīgākie cilvēki pasaulē, izredzētie. Kamēr citi nīkst viesnīcās, ēd to, ko viņiem dod un redz to, ko rāda, viņiem pāri plešās plašā debess, un tas viss viņiem šajā mirklī pieder. Viņi var iet kur vien vēlas un redzēt ko vien vēlas. Un tikai vēlāk šī sieviete saprata, ka viņi vienkārši bija ļoti nabadzīgi un nevarēja neko atļauties, bet viņu mamma darīja visu iespējamo, lai bērni redzētu pasauli, kļūti bagātāki un būtu laimīgi. Lūk tā ir mīlestība.

Inga, loti skaists stasts, man pat tirpinas parskreja lasot, lieliska sieviete.

Es izlasīju arī RE:Baltica pētījumu, un, cik noprotu, šis raidījums balstījās vai guva ierosmi tieši no šī pētījuma. Un runa bija ne tikai par " turīgo bērni ir mācībās sekmīgāki par trūcīgajiem", bet arī par lauku un pilsētu skolu lielajām atšķirībām izglītības kvalitātes ziņā, skolotāju kvalifikāciju, labu skolotāju trūkumu laukos. Laba viela pārdomām:
http://www.lsm.lv/lv/raksts/zinju-analiize/zinas/rebaltica-lauku-skolas--silts-patverums-bet-vajs-tramplins-nakotnei.a146001/

Mana ģimene ne tuvu nebija turīga, taču mēs visas trīs māsas esam ieguvušas vismaz maģistra izglītību, jo vecākiem bija ļoti svarīgi, lai bērni izmācās un mācās labi, lai dzīvē var ko sasniegt. Tas, protams, nav atkarīgs tikai no sekmēm, bet, tomēr. Piemēram, vidusskolu pabeidzu ar visiem A līmeņiem vienīgā visā skolā. Māsas arī ļoti labi mācījās.

Man tas, ka bērnībā nevarēja daudz ko atļauties, tieši deva stimulu mācīties un darīt visu, lai man dzīvē nebūtu tā. Lai nebūtu jāpaliek mazpilsētā bez darba un izaugsmes iespējām.

Domāju, ka situācija noteikti nav viennozīmīga. Ja runā par materiālo labklājību, tad ir lietas, kuras nauda atrisina ātrāk, nekā ja naudas nav. Piemēram, materiāli nodrošinātā ģimenē bērns var atļauties apmeklēt dažādus maksas pulciņus, sākt studēt, neuztraucoties par studiju maksu, iespējams, nestrādāt, bet visu savu uzmanību veltīt izglītībai, kamēr no nabadzīgas ģimenes nācis bērns bērnībā būs pieradis no daudz kā atteikties, iespējams, studējot ņems studējošo kredītu, paralēli mācībām vēl strādās nakts maiņās. Tā ir viena lieta, taču otra ir tā, ka ļoti daudz kas atkarīgs no audzināšanas un, manuprāt, tas ir svarīgākais faktors. Cik bieži nav dzirdēts, ka bagātās ģimenēs auguši bērni, kuri dzīvē pieraduši pie visa, nereti, tiekot prom no vecākiem, ieiet ne tajās labākajās sliedēs, kamēr nabadzīgās, bet mīlošās ģimenēs auguši bērni ar savu gribasspēku un vēlēšanos izsitas dzīvē augstu, lai pieauguši būdami spētu palīdzēt vecākiem un nodrošināt labu dzīvi arī sev. Līdz ar to negribētos teikt, ka naudai ir ļoti liela nozīme tajā par ko un kāds izaugs bērns. Jā, nauda spēj atrisināt daudz problēmu un pavērt vairāk iespēju, taču tai pat laikā tā nepadara cilvēku par to par ko cilvēks izaug.