Domāju, ka situācija noteikti nav viennozīmīga. Ja runā par materiālo labklājību, tad ir lietas, kuras nauda atrisina ātrāk, nekā ja naudas nav. Piemēram, materiāli nodrošinātā ģimenē bērns var atļauties apmeklēt dažādus maksas pulciņus, sākt studēt, neuztraucoties par studiju maksu, iespējams, nestrādāt, bet visu savu uzmanību veltīt izglītībai, kamēr no nabadzīgas ģimenes nācis bērns bērnībā būs pieradis no daudz kā atteikties, iespējams, studējot ņems studējošo kredītu, paralēli mācībām vēl strādās nakts maiņās. Tā ir viena lieta, taču otra ir tā, ka ļoti daudz kas atkarīgs no audzināšanas un, manuprāt, tas ir svarīgākais faktors. Cik bieži nav dzirdēts, ka bagātās ģimenēs auguši bērni, kuri dzīvē pieraduši pie visa, nereti, tiekot prom no vecākiem, ieiet ne tajās labākajās sliedēs, kamēr nabadzīgās, bet mīlošās ģimenēs auguši bērni ar savu gribasspēku un vēlēšanos izsitas dzīvē augstu, lai pieauguši būdami spētu palīdzēt vecākiem un nodrošināt labu dzīvi arī sev. Līdz ar to negribētos teikt, ka naudai ir ļoti liela nozīme tajā par ko un kāds izaugs bērns. Jā, nauda spēj atrisināt daudz problēmu un pavērt vairāk iespēju, taču tai pat laikā tā nepadara cilvēku par to par ko cilvēks izaug.