Parasti šādās provokatīvās diskusijās neiesaistos, bet nejauši sanāca uzšķir tieši Nerea komentāru, kurš mani tiešām neatstāja vienaldzīgu.
Nerea, tātad no Tevis sacītā saprotu, ka visi, kuri pelna labi (vismaz 1000 eur/mēnesī), vai arī vēlas pelnīt labāk kā pašlaik, ir alkatīgi un nonovīdīgi cilvēki, kuri tādejādi kādu tukšumu savā dzīvē vēlas aizlāpīt? Nopietni? Tātad būt mērķtiecīgam - tas ir grēks? Kur šobrīd atrastos mūsdienu sabiedrība, ja visi cilvēku būtu bezmērķīgi, samierinātos ar mazumiņu un necenstus uzlabot savas dzīves labklājību? Tad visticamāk vēl joprojām 21.gadsimtā cilvēki laimīgi dzīvotu alās.
Te šur tur pavīdēja izmaksu pozīcijas un maksimālās summas, ko vienam cilvēkam katrā pozīcijā vajadzētu tērēt, bet nekur nemanīju nevienu ierakstu par to, cik daudz naudas jūs mēnesī noziedojat labdarībai? cik lielā mērā finansiāli atbalstiet savus vecākus, vecvecākus vai jaunākos brāļus/māsas, kuri vēl mācās skolā vai studē? Pēc Nerea (un vēl dažu komentētāju) loģikas sanāk, ka, ja cilvēks nopelna tieši tik, cik nepieciešams, lai savas (un tikai savas) vajadzīgas nodrošinātu, ir slikti, bet ja kāds pelna daudz un ar šo savu nopelnīto naudu ceļ ne tikai savu, bet arī citu cilvēku labklājību, tad tas ir slikti.
Arī tas, ka cilvēks var atļauties ieiet BIO/EKO veikaliņā, kurā tirgo lauku labumus par 3x lielāku cenu kā maximā pārdotie poļu pārtikas produkti, kaut kādā mērā nozīmē to, ka šis cilvēks ceļ arī citu cilvēku labklājību.