Kad biju sīka, tiklīdz brālis izauga līdz gulēšanai ārpus vecāku guļamistabas, brālim tika mana istaba un es pārvācos gulēt viesistabā uz dīvāna. Dalīt istabu īsti vietas nebija (varēja gan izdomāt, kā iestūķēt arī otru gultu) un vēlmes arī ne. Vēl pēc dažiem gadiem pārvācāmies, uz lielākām telpām, t.i., katram tika sava istaba, bet tā vairākus gadus līdz 14 gadu vecumam gulēju uz dīvāna.
Mantu tolaik (mistiski) nebija tik daudz, tagad pat ar 1 istabu knapi pietiek, bet agrāk pietika ar vienu divdurvju skapi VISAM - drebēm, mācībām, mantām utt. Joprojām nesaprotu KĀ?! :D
Draugi/paziņas ir dzīvojuši arī ar saviem pretējā dzimuma brāļiem/māsām vienās istabās, normāli cilvēki izauguši.