Cik viegli Latvijā ir atrast darbu?

Man grūti spriest, bet es tiku darbā bez pieredzes, bez pabeigtas augstākās izglītības. Bija svarīgas tikai svešvalodu zināšanas. Zinu, ka nepieciešamības gadījumā varētu samērā ātri dabūt darbu, jo man pieprasītu valodu zināšanas + vadības pieredze. Manā sfērā ir samērā viegli atrast darbu un vairumā uzņēmumu ir lielas izaugsmes iespējas un labas algas.
Tajā pašā laikā, ja es ietu uz administratores amatu, kas ir sliktāk apmaksāts, mani noteikti neņemtu jo nav krievu valodas. Tā kā mani glābj tikai skandināvu valodas zināšanas :D

Ja jau par darbu, tad atļaušos te pajautāt sev interesējošo jautājumu. Cik reāli mūsdienās ir dabūt darbu bez pieredzes konkrētajā darbības sfērā?
Nu jau gandrīz 6 gadus strādāju tūrisma nozarē, bet jūtu, ka šī sfēra nu pilnīgi nav mana sirdslieta, kurā vēlētos darboties visu dzīvi, toties ir liela apņēmība mācīties ko pilnīgi jaunu. Ar valodām nav problēmu, ir pieredze darbā ar datoru, taču, protams, nav vajadzīgās izglītības vai dokumentu, lai pieteiktos darbā, piemēram, birojā vai reklāmas aģentūrā. Iedomājos vienkārši sūtīt savu CV uz uzņēmumu, kurš mani ir ieinteresējis. Ja nu paveicas!? Ko jūs ieteiktu - vai tā darīt vispār būtu prātīgi? Un ar ko sākt, lai pilnībā mainītu darbības sfēru? Noderēs ikviens ieteikums, jo šobrīd esmu sapratusi, ka esmu nobriedusi solim kardināli mainīt savu dzīvi un darbu tai skaitā :)

Varbūt tiešām piedomā pie tā,kāds izskatās tavs CV,izturēšanās intervijā, jo biroja adminus meklē visu laiku, mums bija izsludināts uz ļoti ilgu laiku.

Sāku domāt, ka LIELA nozīme ir paziņām / radiem , kas var Tev palīdzēt.

Nav gan!

Darbu (vismaz manā nozarē) NAV grūti! Pati nesen nosūtīju 1 CV. Tiku pieņemta un vēl ar ļoti labiem nosacījumiem (tb alga).

Ja tev jau ir kaut kāds augstskolas diploms, kāpēc tu neeju uz to nozari ? Bet gan uz administratori (jo tai ne vienmēr vajag augstāko izglītību). Pēc 3 gadiem atkal varēsi čīkstēt, ka nekur neņem tavā nozarē.

Man šķiet, ka 450 euro ir smieklīgi maz pat administratorei. Bet tas jau, protams, atkarīgs no uzņēmuma, kurā piesakies.

Ar krievu valodu viss ir kārtībā, runāju un rakstu ;) Angļu valoda tieši tas pats :)

Jā, meklēju darbu tieši administratores amatā, redzu sevi šajā amatā un vēlos strādāt šajā amatā.
Laikam nemāku sevi pasniegt, kā pareizi to darīt jau arī nav uzrakstīta rokasgrāmata. :(
Algu prasu 450 euro!Tas ir par daudz vai par maz?

Pareizi saprotu, ka meklē administratores amatu?

Kāda Tev izglītība, kādu algu esi prasījusi?

Atceros, ka sev meklējām administratori, tad visādus brīnumus redzējām, bija meitenes, kas fufaikā atnāca un sēdēja, bija tādas, kas algu lielu prasīja (neatbilstošu amatam un pienākumiem), bija tādas, kurām pa telefonu nepatīk runāt (kā tad atbildēsi uz biroja tālruni?) bija tādas, kurām nebija izpratnes, kā jāsagaida klients, kā jākomunicē informācija ... Bija tādas, kurām no rïta problēmas laikus ierasties, jo bērns jāved uz dārziņu (visu cieņu, bet, ja man klients atnāk vai tikšanās ir no paša rīta, kas sagaidīs / uzrunās / apkalpos), bija tādas, kuras kategoriskas pret protokolu rakstīšanu .... un diemžēl ir viens elements atkarībā, kur administratore sēdēs - ja tas ir iekšējām uzņēmuma vajadzībām, tad šis jautājums nav aktuāls, bet, ja saskarsmei ar klientiem, tad liela nozīme ir ārienei um uzvedībai - nerunāju par daiļavu un modeli, bet par tīri simpātisku, atvērtu, pozitīvu, komunikablu u.tml. cilvēku, jo diemžēl pelēka pele, kas knapi runā, ir kautrīga, bailīga īsti nederēs ...

Izplūdu, bet bieźi intervijās ne cv pēta, bet izturēšanos / uzvedību (par konkrēto pozīciju)

ar mazpilsētām vispār ir vāks. Te nevienam izglītību nevajag, 3 gadu laikā vienu reizi esmu redzējusi ka meklēja laikam kulturas nama vadītāju, visi pārējie darbi ir maksimās un citos veikaliņos. Un pat tur - darbu izķer tajā pašā dienā. Daži uzņemumi skata pēc ieliek, ka meklē, beigās - paziņas jau sen ielikti vietā un nemaz nevienu uz pārrunām neaicina. Tagad pati nezinu ko darīt, smeties vai raudāt.... atliek cerēt, ka maksimā paņems.

Viss ir atkarīgs tikai no paša cilvēka, kā viņš prot sevi pasniegt un kādas ir viņa sociālās prasmes. Lai cik briesmīgi tas neskanētu, parasti panākumus gūt ne tie, kas bijuši skolā super gudri, bet tie, kam ir labi attīstītas sociālās prasmes - komunikācijas prasmes, spēja sastrādāties, pasniegt sevi, pastāvēt par sevi. Tas, protams, neattiecas uz visām jomām, bet uz lielāko daļu. Tavas super duper zināšanas un desmitnieki nekādi nepalīdzēs, ja nespēsi sastrādāties, sadarboties, panākt, lai cilvēki izdara to, kas Tev nepieciešams, pateikt "nē" kolēģiem, kas prasa no Tevis pakalpojumus utt.

Savu pirmo darbu skolā (studiju laikā) dabūju caur pazīšanos, precīzāk, pati pabeidzu to skolu un visi mani zināja.
Savu otro darbu (pēc 2 gadiem skolā un Erasmus) meklēju 2 mēnešus, nosūtīju 2 pieteikumus, abās vietās biju uz intervijām, otrajā paņēma.
Trešo darbu (vēl strādājot otrajā) pēc 2,5 gadiem atradu šķiet 1,5 mēn laikā. Bilance ļoti līdzīga - divi pieteikumi, viena intervija un darbs rokā. Turklāt manā sfērā to darba sludinājumu ir ārkārtīgi maz.

Pazvani uz kādu no vietām, kur Tev atteica, un palūdz feedback. Ja cilvēki sakarīgi, Tev pastāstīs, kas par vainu un Tu varēsi ņemt vērā nākamajās intervijās. :)

Es teiktu ka atrast darbu var šobrīd bez problēmām . Esmu tiko beigusi augtskolu, un jūlijā izsūtiju uz 3 labi atpazīstamām un labu slavu iemantojušām kompānijām savu CV - visas trīs atzvanīja un aicināja uz intervijām. Šobrīd vienā no šim kompānijam jau strādāju kopš augusta vidus !
Bet.. man apakšā jau no studiju laikiem ir darba pieredze, esmu bijusi gan datu ievades speciāliste loģistikā, gan asistente apdrošināšanas kompānijā, savu laiku pa apakšām arī ir janostrādā :)

Savā darba vietā sākumā biju biroja administratore, pēc tam sāku darīt citus darbus, palielinājās pienākumu apjoms, sanāca tā, ka es varētu darīt citas lietas un sākām meklēt administratori manā vietā, kura man jāapmāca, jāievada darbos utt. Un, zini, ir traģiski. No sākuma šķiet, ka ir normāli, cilvēks iemācīsies, viss būs, bet pēc laika nekā. Nāk nākamais cilvēks, atkal tas pats. Vairāki cilvēki un neviena, kas varētu pastāvīgi strādāt.
Tagad situācija vispār nenormāla, es daru kaut ko no tiem darbiem, kolēģi, paralēli darām katrs savas lietas.
Nav viegli atrast labu darbinieku.

Ja ir vismaz vairāku gadu veiksmīga pieredze konkrētā sfērā/amatā, tad, pēc manas pieredzes, darbu atrast nav grūti, jo pienāk brīdis, kad potenciālie darba devēji sāk interesēties par tevi, ne otrādi. Ja esi vēl bez pieredzes un sāc no nulles, tad būs sarežģītāk, bet jebkurā gadījumā iespējami.

Esmu novērojusi, ka nereti darba devēji (runa gan tomēr ir par maziem uzņēmumiem, līdz 50 darbiniekiem), sludinājumus nepublicē standarta portālos, bet gan savās mājas lapās vai FB lapā. Domāju, ka ir vērts bez standarta sludinājumu čekošanas arī saprast, kurā konkrētā uzņēmumā Tu redzi sevi, un mēģināt sūtīt CV pa tiešo. Un turēt acis vaļā FB. Es vismaz ikdienā diezgan bieži redzu foršus darba piedāvājumus, ko draugi un paziņu paziņas ir nošērojuši.

Starp citu, kad pirms gadiem gribēju kardināli mainīt sfēru, darbu pavisam nejauši atradu tieši caur Twitter. Tas bija pagrieziena punkts, par ko tagad esmu ļoti priecīga.

Atrast labu darbinieku, pat ja itkā neko baigi specifisku neprasi, arī ir nav viegli. Tā ka, visiem tagad grūti :)

Uz administratores amatu labos uzņēmumos vienmēr ir lieli konkursi. Jo darbs pēc būtības ir vienkāršs, tam nevajag atbilstošu izglītību, ļoti specifiskas zināšanas.
Un kā jau teica, darba intervija ir sevis pārdošana. Ja nemāki sevi pārdot (pasniegt) tad darbu būs grūti dabūt. Uz intervijām jau laicīgi sagatovo atbildes uz pamata jautājumiem un sēdi trenējies mājās kaut pie spoguļa. Labu darbu nevar atrast viena mēneša laikā, ņemot vērā kaut to, ka tik ilgi ilgst vispār konkurss uz kādu vakanci. Optimālais laiks būtu kādi 3 mēneši.

nezinu kā citur, bet man darbā ar personāla atlasi kaut kas nav kārtībā. Uzstāda nereāli augstas, nevajadzīgas prasības, pieņem tikai tos, kas māk smuki runāt un sevi pasniegt, bet, kad jāsāk strādāt, ar reālām situācijām cilvēks tikt galā nevar.

+
Mums brīžiem tāpat. Kad esmu klausijusies mūsu intervijas,es manliekas brīžiem sēžu ar sarauktu pieri un izbrīnu uz vadību.

nezinu kā citur, bet man darbā ar personāla atlasi kaut kas nav kārtībā. Uzstāda nereāli augstas, nevajadzīgas prasības, pieņem tikai tos, kas māk smuki runāt un sevi pasniegt, bet, kad jāsāk strādāt, ar reālām situācijām cilvēks tikt galā nevar.

Vari uzrakstīt man, varbūt varu dot kādu padomu no savas pieredzes. Un nosauc ciparu ko saki intervijās :)

Pārāk maza atalgojuma nosaukšana ar nav laba. Ir jātrod kāds vidusceļš,ja vēl pati minēji,ka pat smējušies.

Esmu bijusi trīs šā amata (biroja administratores) intervijās, visās pieņemta, bet no vienas atteicos par labu otrai. Gāju pārliecinoši, ar nedaudz citādāku iepriekšējo darba pieredzi, bet zinot ko gribu un ko varu. Visās trīs intervijās atzina, ka atrast labu administratori nav viegli.
Mēnesi meklēt darbu nav daudz. Savu otro darbu atradu 3 nedēļu laikā, trešo - 3 mēnešu laikā, bet es arī baigu nesteidzos, jo darbs jau bija.