Sveiks meitenes!
Man draugos ir pāris, kuri kopā vairāk kā 6 gadus. Zinu, ka nav mana darīšana, bet abi nepārtraukti pie manis sūdzas viens par otru, tāpēc varbūt Jums ir kāds padoms, kā viņiem palīdzēt atrisināt.
Lieta tāda, ka abi bija/varbūt vēl ir viens otrā ļoti ieskatījušies. Attiecības neveidojās gludi, puisis daudz strādāja, studēja, pats sitās pa dzīvi un no neviena neko nepieņēma, savukārt meitenei turīgi vecāki, visu nodrošināja, arī studēja, bet pašai par neko nebija jāuztraucas. Abi dzīvoja kopā, meitene pārdzīvoja, ka puisis tik maz laika pavada ar viņu darba un mācību dēļ. Par cik viņa ir straujas dabas un brīžiem neapdomīga, par to pārmeta puisim un gāza virsū ar skaļiem vārdiem, bļaušanu un tml., pati devās izklaidēties, bet bija uzticīga un ļoti mīlēja puisi. Puisis to visu sāka traktēt kā neuzticību - necienīga izturēšanās un biežās izklaides, un sāka viņai pārmest. Kaut gan viņam nebija nekāda pamata būt greizsirdīgam. Tā sākās lieli un nebeidzami skandāli, puisis teica, ka neko vairs nevēlas, bet abi turpināja dzīvot kopā, meitene pa kluso sāka ballēties ar citiem, tanī pat laikā nelaida puisi vaļā, var teikt, ka puisi izmantoja - palīdzēja un izdabāja. Puisis kļuva ļoti greizsirdīgs, bet neko konkrēti nezināja par meitenes soļiem.
Meitene aizbrauca erasmusā un izdomāja, ka viņai puisis nav vajadzīgs, bet puisis negribēja visu pārtraukt, solījās meitenei, ka atradīs laiku kopā būšanai un mainīsies, nāca pie manis un raudāja, cik ļoti gribot viņu atpakaļ. Atgriežoties no erasmusa, viss tika turpināts, puisis viņu visā atbalstīja, augstskolā sarakstīja viņai referātus, sēdēdams pa naktīm palīdzēja uzrakstīt maģistra darbu un palīdzēja katrā sīkumā, bet meitene nenovērtēja, ka puisis ir mainījies, un turpināja par katru sīkumu viņu "urbt". Vecāki meitenei un viņas māsai nopirka dzīvokli, kurā puisis atteicās ievākties, teica, ka neies citiem uz kakla dzīvot, un tā viņi sāka dzīvot atsevišķi. Meitene pie puiša negribēja iet dzīvot, jo iepirktais dzīvoklis ir lielāks, labākā vietā kā puisim.
Meitene nāca pie manis un raudāja, cik ļoti gribot viņu atpakaļ, puisis nāca un stāstīja, ka gribētu, lai viss ir labi, bet nevar viņai piedot skaļos vārdus un bļaušanas scēnas, viņas ballītes, par kurām bija dabūjis zināt. Tā tas velkas jau pāris gadus, abi nāk un pārdzīvo, meitene tagad viņam neliek mieru un nelaiž vaļā, draud, ka gadījumā ja viss tiks izbeigts, sabojās viņam visu karjeru un visiem darīs zināmu, ko viņš viņai ir kādreiz uzticējis. Viņš baidās no draudiem, pēc dabas ir labsirdīgs un vienmēr viņai izpalīdz, bet tuvāk vairs nelaiž, kā vienīgi satiekas, kad viņai ir kaut kas jāizpalīdz. Viņi katrs par sevi ir forši cilvēki un liekas, ka jābūt superīgam pārim, bet kas tur iekšā notiek, tas ir ārprāts. No meitenes bieži jāklausās nemitīgie pārdzīvojumi, bet pati mainīties nemāk, puisis arī gļēvs, baidās par tiem draudiem, kaut ko cer, ka viss var būt labi.
Paši jau katrs dzīvo savu dzīvi, bet varbūt viņiem ar kādu padomu iespējams palīdzēt, lai beidz katrs sevi mocīt, iespējams, viens otru?
8
