Es šodien uzzināju, ka mans darbs pārvāksies - nu, zināju jau kādu laiku, bet vēl līdz pēdējam cerēju, ka būs kaut kur šajā pašā rajonā, kur varu ar 1 trolejbusu no savas iļģuciema miera ostas atbraukt, bet nē... Būs 2 transporti, cauri centram pa valdemārielu būs jātiek darba dienu vakaros mājās - tagad skatos, kādi citi tranporta varianti - bet nu viss par un ap valdemārielu darba dienas beigās ir nožēlojami, tad nu jābrīdina draugs, ka darba dienās viņam mani ātrāk kā 7os vakarā neredzēt.
Un tā kā viņš nevar no manis gaidīt vakariņu gatavošanu šādā darba dienu režīmā, tā kā - vēl sliktāk, esam dzimumu lomām mainījušies (vēl tikai līdz decembrim 2016.tā jānodzīvo) - es strādāju ilgi un katru dienu, nesu mājās lielo piķi, kamēr viņš vēl studē un strādā uz pusslodzi (maiņu darbs, uz darbu iet 5, max 6 reizes mēnesī), tātad viņš ir mājās lielākoties darbadienās daudz vairāk par mani.. Nāksies viņam taisīt ēst, kas ir man forši, bet no otras puses - es gribu būt sieviete attiecībās, es GRIBU sagaidīt vīrieti mājās no darba ar vakariņām apakšveļā vai nu whatever. Bet tā vietā nogurusi, jo no 7-19 neesmu mājās, nākšu mājās un pukstēšu, ja viņš būs atstājis nekārtību.
Pirmais gads bez studijām, kad viss - šobrīd kādu laiku dzīve tāda arī būs - katrudiennu darbs un viss - es vēl nespēju kaut kā pierast pie tā, ka tā tagad būs. Ai, gari, bet šodien visiem kolēģiem kkādas darīšanas ārpus ofisa, esmu viena darbā un nav, kam izčīkstēties. Piedodiet :D