Labrīt!
Šodien beeeidzot uzzināju savu asinsanalīžu rezultātu un ir skaidrs, kāpēc es staigāju ar tādu sejas ādu, kāda viņa ir. Tagad tik jāsāk ārstēties un jācer, ka viss pāries.
Meitenes, man ir problēma. Nu, ne īsti problēma, bet es tur saskatu problēmu (kā jau sieviete, dohh)
Drīz sāku strādāt. Pirmajā darba dienā jāatnes uz darbu kāda kūka, jo tā tur ir pieņemts. Itkā viss ok, bet es krītu panikā :D Esmu jau kopā ar šo kolektīvu strādājusi un viss ir forši, tiešām ļoti jauki cilvēki apkārt, bet... eh, es pat nezinu, kā lai to paskaidro. Viņi ir labi situēti cilvēki, kuri zina, kas ir labs ēdiens. Visi atzīst labus vīnus, labus ēdienus un arī... labus saldumus. Nekad ofisā neesmu redzējusi "parastas" šokolādes un "parastas" kūkas. Te nu es saprotu, ka ar savu Rimi sveramo kūciņu netikšu sveikā cauri, jo gluži vienkārši tā šajā kompānijā netiks atzīta par ēdamu (protams, pārspīlēju) :D
Kur Rīgā ir kādas garšīgas kūkas? Neesmu rīdziniece, zinu tikai Kūkotavu. Help me pls :D
No otras puses, protams, es jau varu neskatīties uz to, ko par mani domā citi, bet nu... man tā negribas. Kolektīvs ir patiesi jauks un daudzi jau kļuvuši par jaukām paziņām. Nezinu pat kāpēc, bet nu gribu mazliet izpatikt. Ehh. (t)