Bērns

Reģ: 23.09.2014

Pašai vēl bērns nav bet ar draugu plānojam. Skatamies kā iet draugiem ar šo visu.

Vai tas ir normāli ka pārim līdz ar bērna piedzimšanu dzīvē vairs tikpatkā vairs bērns un nekas cits nefigurē?

Uz draugu jubilejām vai parastām saskriešanās reizēm vairs neierodas, bildēs pats tētuks vislaik nopietns un nesmaida, nereti vairs arī sazvanīt grūti un kad sazvana un apjautājas kā klājas tad tētuks stāsta ka nav laika vairs nekam, no rīta pieceļas tā učina mazo kamēr draudzene paguļ, tad uz darbu, pēc darba ved otru bērnu uz pulciņiem, atbrauc mājās paēd, atkal atpakaļ uz pulciņiem lai atvestu mājās bērnu, tad atkal učina maz bērnu, iet gulēt. Brīvdienās cenšas ar bērniem kur izbraukt pie dabas.

Respektīvi vai jūsuprāt tas ir normāls modelis ka visa dzīve vairs darbs, gulēt bērns un nekas cits?

23.08.2015 09:46 |

marchixa

7743

Reģ: 29.01.2009

OranGe, saprotot tavu nostāju, atļaušos diskusiju vairs neturpināt. Vien piebildīšu, ka esot ar pirmo bērniņu gaidībās, kad nebiju baigi zinoša un pieredzējusi bēbju lietās, arī cītīgi skatījos ar blociņu un pildspalvu pat pierakstot šķietami nozīmīgākās lietas tobrīd, joprojām palieku pie tā, ka nekas baigais man tur netika izstāstīts.

Kāda sišana, kāda miskaste, prātiņ nāc mājās. (t)

Neviens taču nenoliedz, ka tur katrs raidījums ir tāds, ka klausoties cukurs birst pa ausīm, bet ļoti vispārīgi info tiek sniegta. Un neviens taču neprasa rādīt slikto pusi, labo pusi, tikai drusku vairāk pastāstīt.

Un necepies, savas domas nemainīšu.

23.08.2015 15:45 |

Beibe.Marta

7682

Reģ: 31.01.2013

[Pirmais gads ir tads, ka viss grozs tikai ap bernu un tas ir normali. Un jaa, ir nromali, ka berna tevs iesaistaas.
Otrs ko esmu ieverojusi, berna tevi nereti velas palikt kruti savu draugu lokaa un itkaa skata pec pachikst, itkaa pasudzas, bet taja pasa laikaa esot kopa ar to mazo susurinu i pazist nevar, var njemties stundam, dievina kad mazais kaoliits aizmieg uz vedera kamer pats skatas futeni, lasa pasakas un spele teatri ar rotallietam.

23.08.2015 17:49 |

Neons

11996

Reģ: 15.03.2013

Loģiski, ka bērns prasa uzmanību, laiku, rūpes, atbildību utt. Nevar taču piedzemdēt, nomest kaut kur stūrī un doties savās ierastajās gaitās. Pēc bērna dzīve nekad vairs nebūs tāda kā iepriekš, un nevis sliktāka/labāka, bet gan savādāka! Pat darot visu kopā ar bērnu, tas viss būs savādāk. Forši jau izkskatās, kad pāris tā mierīgi ceļo ar zīdaini, taču tas no malas tā viegli ir, patiesībā, lai ceļotu ar mazuli tur ir pamatīgi jāsagatavojas un daudz kas jāparedz. Nav tā, kā bija, kad nevajadzēja atbildēt par vēl vienu dzīvību/komfortu/veselību.
Vispār nesaprotu to izbrīnu par to, kā izmainās dzīve pēc bērna. Jā, izmainās, jo nu jārēķinās vēl ar vienu personu jūsu divvientulībā...

23.08.2015 20:06 |

marissa

4962

Reģ: 24.08.2013

Man jau arī tomēr šķiet, ka cilvēkiem dzīve pēc bērna piedzimšanās grozās tikai un vienīgi ap bērnu. Tieši tāpēc es bērnus negribu. Es gribu būt es pati, ar savu dzīvi un kontroli pār to.

Un ir gadījies redzēt, ka cilvēki tik ļoti pārvēršas, ka gluži vienkārši gribas no viņiem attālināties, jo, ja arī viņiem ir iespēja kaut kur aiziet, darīt to, ko iepriekš, agri vai vēlu pat sarunas grozās tikai ap bērnu. Un vismaz man tiešām nav nekādas intereses par to klausīties. Ja ņem bērnu līdzi, tad vispār vāks.

23.08.2015 20:20 |

Sany

8272

Reģ: 29.01.2009

Tapec varbut ari vecaki neiet pie bezbernu pariem,jo ar bernu tur nav ipashi gaiditi.es ari agrak lidzigi domaju,bet patiesiba ar berna piedzimsanu pati kadu laiku negribejasvazaties pa ciemiem.un nee man nebija ne depresija,nekas. Tagad,kad bernam ir gads,pati raujos no majas prom.ari bebim loti patik ciemoties.man butiba visiem rinji ir berni,tapec problemu nav ar sapratni

13.09.2015 13:38 |