Kur jums tāds naids rodas ? It kā normāli cilvēki, bet ar tādu negatīvismu pilni ???Kur ir naids? Izlasīju visu diskusiju un neredzēju. Nevajadzēja izlikties baltākam,nekā esi...
Nav māksla nodzīvot n-tos gadus laulībā un krāpt otru pusīti, mīdīt ar kājām, bet māksla ir cienīt, mīlēt otru un stāties pretī kārdinājumiem viasa mūža garumā, tā ir māksla, īstas attiecības. Pārējais pilnīgs fufelis, slima suņa murgi! Un ilgā kopdzīva ir vājš attaisnojums, neitur nekādu kritiku.
Ja drīkst zināt, viss kas man interesē vai tu nožēlo to ka krāpi savu sievu? vai tu to darītu velreiz? It īpaši ja apstākļi būtu līdzīgi kas tev iespējams rastu tādu spiedienu un velmi atkal krāpt, vai tu to darītu velreiz?
Galvenais protams, vai tu cieni savu sievu gana lai nekad vairs neko tādu neatkārtotu? Vai ar vairāk esi kopā ģimenes dēļ lai tā neizirtu(ja ir bērni)
Tev nav pašam pretīgi teikt, ka mīli, ja tik cūciski izrīkojies??
Par nožēlošanu - daļēji.
Tas jebkurā gadījumā kaut ko iemāca, arī to ka vairāk tādās avantūrās nepiedalos. Ir bijušas situācijas, bet neizmantoju tās.
Mēs ar sievu atradām citu veidu ka realizēt savas slēptākās vēlmes. Tāpēc vairs tādas lietas nav aktuālas.
Mēs esam kopā, jo mīlam viens otru.
Kāpēc tikai daļēji? Vai tevi sieva ar bija kaut kā sāpinājusi vai pat gandrīz vai izaicinājusi ka tu nejūti to nožēlu tā ka pie krāpšanas tak biji vainīgs tu.
Slēptākās velmes? Jums tad ir kaut kādas tieksmes vai fetiši? Kurus nespējot īstenot ar partneri tāpēc meklēji kur citur kur iegūt?
Tu pateici to ka tu viņu mīli, bet tu nepateici to ka tu viņu cieni, tas tā interesanti.
Tagad kad pagājuši jau daudzi gadi, tas šķiet kā avantūrisks piedzīvojums no pagātnes. Ja tas būt pirms mēneša - visticamāk ka nožēlotu.
Ar gadījuma partneri nevar realizēt un baudīt to ko ar sievu. Tur vajag labi pazīt vienam otru, uzticēties un paļauties uz otru. Tas kas daudz vairāk ka fetišs vai spēlēšanās ar dažādiem seksa atribūtiem (lai gan arī tas ir forši)
Es ļoti cienu savu sievu. Palīdzu un atbalstu viņu visur kur varu.