dienas diskusija/pārdomas

5dienas kašķa tēma :D

čupakabra Vai tad visas diskusijas par kašķi izvēršas? :D

Mēs jau šo tēmu apspriedām. Es palieku pie sava - negribu viņu blakus dzemdībās. Klāt gribu visu laiku, izņemot pašu izspiešanas daļu. Viņš arī īpaši neraujās..:-D

Abortu, dzemdību, resnuma/ tievuma diskusijas jau nu noteikti. :-D
Iesaku pačekot vēsturē,kā parasti beidzas šādas tēmas diskusijas. Ir tikai viens pareizais viedoklis un 2 frontes - katra savā pusē.
Īsais rezumē
- ja vīrietis nepiedalās - tātad nemīl ne bērnu, ne māti un ir lupata;
- ja piedalās - tad būs trauma un savu sievieti negribēs.
Un pa lielam tā kādas 20 lpp.:D

Mans virs bija blakus visu 3 bernu dzemdibas, pats gribeja un man tas tikai palidzeja, ka telpa ir kads kam uzticos un kurs spes dzirdet vecmates un arstu teikto ar skaidru pratu. Viram tas nekadu traumu atstajis nav. Un ka jau agrak kaut kur rakstiju - tas bridis, kad man uzliek bernu uz vedera - virs apraudajas visas 3 reizes - tik loti emocionalu neesmu vinu nekad redzejusi un vins man vienmer ir pateicies par to, ka lavu vinam piedzivot bernu dzimsanu.

Bet seit ir svarigi, lai virietis pats grib piedalities. Ja virs negribetu, tad nespiestu vinu.

Manas domas ir līdzīgas kā unique. Nevēlos sev viņu blakus, jo uzskatu, ka viņš savu atbalstu var sniegt savādāk, kā arī nevēlos, lai viņš redz tās mokas un mani mocoties..(t)

negribu viņu blakus dzemdībās. Klāt gribu visu laiku, izņemot pašu izspiešanas daļu.

Bet seit ir svarigi, lai virietis pats grib piedalities. Ja virs negribetu, tad nespiestu vinu.

++
Spekulēt ar frāzi "kopā taisījām, kopā dzemdēsim (itkā vīrietis spētu dzemdēt)" noteikti nespekulētu.

Pirms šīm attiecībām uzskatīju, ka negribētu, lai ir blakus. Viņš arī domāja līdzīgi.
Pagājuši 2 gadi un domas pilnībā mainījušās. Nevaram iedomāties, ka nebūtu kopā šādā brīdī. Nevaram iedomāties, ka es varētu dzemdēt, bet šis mājās gulēt vai es dzemdēt, bet viņš aiz durvīm sēdētu. Nē, tas nav iespējams. Abi uzcepām, abi dzemdēsi.
Par tiem vīriešiem, kuriem slikti var palikt, nestāvēs vairs.. nu kas tas par veci... (t)

Es arē nemaz nebrīnītos, ja pēdējā nedēļā raudādama teiktu draugam, ka man vajadzēs viņu blakus. Nesaku, ka 100% viņš nebūs. Pagaidām gan ir tāda doma, īpaši negribu, lai viņš mani tādu redz. Gribētu būt tikai kopā ar ārstiem. Man arī ir tā, ka drauga klātbūtnē es atļautos vairāk čīkstēt, tas nebūtu labi.

Nezinu, ko gribētu mans vīrs un tādā brīdī man arī būtu vienalga, ko viņš domā, bet es viņu tajā brīdī klāt negribētu.

arē arī

Es savu vīru nelaidīšu blakus tajā brīdī. Kas zina kā būs? Vēl traumu dabūs un būs nobijies vairāk par mani.

Es arī blakus droši vien tajā brīdī negribētu. :D Bet tomēr paliku pie sava, ka, ja sievietei tā ir drošāk, vīram tajā brīdī ir jāpārvar sevi un jābūt blakus. Konkrēti šajā situācijā, lai nebūtu pārpratumu diskusijās :D

Bija man blakus visu laiku. Vispār man visi zināmie vīrieši ir piedalījušies dzemdībās.
Un DzN bija tik daudz grūtnieces, ka ārsti man blakus vispār nebija, tikai uz izspiešanu. Man bija ;loti svarīgi, lai kāds man būtu balkus. Jo tajā mirklī sieviete paliek pavisam bezspēcīga un nevarīga. Un ja man slikti paliktu, vīr būtu vienīgais, kas varētu kādu pasaukt.

Nu re, Čupakabrai taisnība - sākas jau. Kas par veci, kas nav kopā ar sievieti dzemdībās? Visparastākais. Nekas ārkārtējs tas nav. Tas ir tas vīrietis, kuru sieviete piespiedusi skatīties uz lietām, no kurām viņš jau ir nojautis, ka nekādi labie iespaidi viņam nepaliks.

Manuprāt, ja vīrietis ir piespiests būt klāt dzemdībās, tur arī tās visas traumas sākas. Tādam, kas pats gribēs tur būt, nekādu traumu nebūs.

Manējais bija no tiem, kas palika mājās uz dīvāna. Tā bija mūsu abu izvēle. Dabūja rezultātu un miers.

Man liekas, ka mūsdienās sievietes pārspīlē ar to mocīšanos dzemdībās. Protams, kas grib, lai ņem savu vīrišķi līdzi. Taču man tas liekas nevajadzīgi. Ome mammu dzemdēja bez opja, mamma mani bez tēva un es arī tiku galā bez vīrieša.

Man drīzāk jautājums tām, kas pauž viedokli "Viena es galā netiktu!" - vai jūsuprāt bērns paliks iekšā, ja vīrietis nebūs blakus? (Tas nav kašķis, vienkārši pārdomas) (t)

Vīrietis neasistē ārstam! Viņš klāt ir emocionālajam atbalstam, tātad neredz visu, kas notiek apakšgalā.

Sievietes dalās pieredzē un domās nevis sākas kašķis. Vajag iemācīties pieņemt citu viedokļus un domas nevis uzsaktīt, ka tikai viens varinats ir pareizs.

Agrāk domāju, ka arī gribētu savu vīrieti blakus dzemdībās, bet jo vairāk par to domāju jo sāku šaubīties ;-)
Laikam vienkārši negribētos, lai mani redz tādu izmocītu un sagurušu, pašai tas nepatiktu, nevis domāju, ka tagad viņš mani negribēs vai nebūšu vairs pievilcīga viņa acīs :-)

Es gribu, lai vīrs ir ar mani, jo viņš ir mans stiprais plecs un atbalsts. Vīrs pats arī grib piedalīties un pat nepieļauj domu, ka varētu nebūt ar mani kopā. Bet ja viņš ļoti negribētu, tad es neuzstātu. Es domāju, ka katram pārim jāatrod savs variants.

Es negribeeju, lai ir blakus, atzishos, ka negribeeju, jo salasijos dazhadus anonimos viedokljus internetaa, ka attiecibas peec tam izjuuk, viirs nespeej uz sievieti skatiities taa utt utt. Ka ari negribeju, lai vins mani redz tajas sapes, tik vaaju.

Vins uzreiz pateica, ka grib but blakus, grib pargriezt nabassaiti utt utt... Laika gaitaa pieradu ar sho domu, ka vinjsh buus, bet vienojamies, ka neskatisies tur, kur nevajag, ja gribeshu vins izies. protams, ka skatijas, visu redzeeja.

Ar nakamo bernu ari gribu, lai vins ir ar mani, tadu savu viirieti es veel nebiju redzeejusi, tik rupigs, gaadiigs, miiljsh un stiprs. visas shis ipashibas to laiku vinjam bija tik pastiprinaatas. Protams, ikdienaa vins ari ir rupigs un gadigs, bet toreiz tik ipashi viss likaas.

Ja mans virietis negribetu but dzemdibas un es gribeetu, es neuzspiestu un sapratsu vinja izveeli.

bet vienojamies, ka neskatisies tur, kur nevajag.

protams, ka skatijas, visu redzeeja.

:D