saukt ātros,vai nē???

Mans variants ir ka tie vecie cilvēki kuri visu laiku sauc tos mediķus bez tāda īsta pamatojuma lai drīzāk parunātu, nummuri tiek piefiksēti un liek viņiem kaut ko maksāt. Vai varbūt vispār par AP braukšanu visiem likt maksāt kadu nosacītu summu, piemēram 2-5 eur, tad jau ar laiku tie vecie un viltus zvanītāji ar rimsies, bet cilvēki kuriem tiešām būs bailes par dzīvību zvanīs tomēr.
No otras puses tas var radīt efektu ka AP vispār nezvana lai izvairītos no izdevumiem, bet ja kaite nav tik liela tad attiecīgi var arī pagaidīt līdz tiek pie ģimenes ārsta, vai viņš atbrauc pie jums.

Par apzināti nepatiesu izsaukšanu var piemērot administratīvo sodu.

Nu kurš tad tiem vecajiem to piemēro, tak žēl tā cilvēka ar paliek kurš tik grib ar kādu parunāt.

Tā jau no viena grāvja var ieripot otrā..
Piemēram, neprofesionālim diabēta slimnieka lēkme var atgādināt alkohola intoksikāciju..

veids kā veicināt sabiedrībā vienaldzību, proti, publicējot šādus rakstus

Šim piekrītu...

Vispār raksts rada tādu iespaidu, it kā neatliekamo palīdzību drīkstētu izsaukt tikai tad, kad pretējā gadījumā būtu gaidāma 100% droša nāve (bet, ja ir kādas šaubas, vai arī cilvēks nemaz nenomirtu, tikai kļūtu par kropli uz atlikušo mūžu, tad jāgaida ģimenes ārsta pieņemšanas laiks).

Pie tam arī tie paši dzērāji kādam ir jāsavāc. Un, kad vienu reizi zvanīju policijai teikt, ka ārā guļ dzērājs ar, atvainojiet, pliku pakaļu, pateica zvanīt NMPD. (Tas nu gan, man toreiz ne prātā nenāca iet viņam klāt aprunāties, vai viņš tādā skatā tunelī pie Centrāltirgus vāļājas, jo tā viņam visērtāk šķiet laiku pavadīt, vai tomēr slikti palicis).

Kas attiecas uz tantītēm, kas zvana, jo grib parunāties - jā, tā ir problēma, un vajag cilvēkus brīdināt, lai nesauc ātros bez vajadzības, bet pavisam iebiedēt arī nevajag. Man mamma pazina vienu sievieti, kas beigās tā arī nomira - sākumā sāka kāja sāpēt, kad viņa zvanīja ātrajiem, tie viņu atšuva un sabiedēja ar maksu par tiem nepamatotajiem izsaukumiem, pateica, lai vienkārši iedzerot pretsāpju līdzekļus. Tad nu tas tantuks cietās, cik varēja, jo baidījās otrreiz zvanīt, kad beigās kāja jau sākusi krāsu mainīt, tad piezvanīja - laikam kaut kāds trombs bija.. to kāju viņai dabūja amputēt, bet tik un tā viņa no slimnīcas vairs neiznāca, - jau pirms tam esot bijusi ļoti švaka (vēzis vēlā stadijā + metastāzes), tā ka visi s*** ar to kāju bija par daudz.

žēl tā cilvēka ar paliek kurš tik grib ar kādu parunāt

Nē, ja apzināti zvana ātrajiem tikai, lai parunātos, tad tas ir šausmīgs egoisms - varbūt pa to laiku tad aizkavējas palīdzība kādam, kam tā tiešām vajadzīga (jo NMPD vēl jāizbraukā pie visiem nogarlaikotajiem pensionāriem). Man nav tādus žēl. Lai apmainās telefona numuriem savā starpā un runājas.

zaptesburka Pēc tevis rakstītā tiešām sajūta ka labāk zvanīt tad kaut drusku slikti paliek, nekā gaidīt līdz pavisam slikti ir un kad jau var būt par vēlu.

Tās pašas sāpes utt. var būt iemesls kam dziļākam un ja ar to galā netiek laikus, tad viss var diemžēl slikti beigties.

Lai apmainās telefona numuriem savā starpā un runājas.

Tie kam ir ar ko apmainīties nummuriem to jau dara, tādi kas zvanās lai tik pie viņiem kāds būtu parasti ir tādikas visus ir zaudējuši vai arī invalīdi kas vispār pakustēties knapi var lai varbūt sapazītu vel citus sava vecuma cilvēkus.

tādi kas zvanās lai tik pie viņiem kāds būtu parasti ir tādikas visus ir zaudējuši vai arī invalīdi

lai ieliek sludinājumu avīzē un atrod citus nogarlaikotus un visu zaudējušus invalīdus. Whatever. Saukt ātro palīdzību nav adekvāti

Saukt ātro palīdzību nav adekvāti

Tam es protams PILNĪBĀ piekrītu, bet tā pat, amn to cilvēku arī žēl paliek jo nav jau viņiem jauka dzīve.

Vajag vienkārši izveidot zvanu centrāli, kur var pazvanīt, lai parunātu. Bērniem kaut kas tāds bija vai vēl ir. Varbūt situācija atrisinātos. Bet nu ir situācijas, kad tiešām no mazas problēmas var notikt arī liela nelaime. Kurā brīdī cilvēks zin, ka šī būs pēdējā stundiņa viņa dzīvē? Cik nav dzirdēts, ka atbrauc, apskata vai paņem uz slimnīcu līdz, nākamajā dienā cilvēks jau auksts, jo, redz, nekas tak nebija. Veselība nav joka lieta.

Kā lai cilvēks izvērtē, kad viņa dzīvība ir apdraudēta? Piemēram, kā stenokardijas slimnieks vai aritmijas slimnieks var zināt, kas notiek viņam krūtīs? Tieši tāpēc hronisku slimību saasinājuma gadījumā ātros var un vajag saukt.

1. Cilvēkus vajadzētu izglītot par to, kādos gadījumos jāsauc NEATLIEKAMĀ medicīniskā palīdzība. (Paaugstināts spiedziens hroniskam hipertensijas slimniekiem nozīmē to, ka esošā terapija nedarbojas, jāiet pie ārstējošā ārsta un jāpārskata devas un medikamenti, nevis jāzvana ātrajiem. Pieļauju, ka var būt arī akūti gadījumi. )
2. Cilvēki maz zina paši par savu organismu.
3. NMPD nenodarbojas ar hroniskajiem pacientiem. (vismaz normālās valstīs. )
4. Ja hroniskie pacienti dzertu savas zāles, kā vajag, nevis šodien dzeršu, bet rīt nedzeršu, tad būtu mazāk bezjēdzīgu izsaukumu.
Kopumā mums ir neizglītoti pacienti. Vienaldzīgi pofigisti, it īpaši zāļu lietošanas paradumos.

Ja jau sauc ātros tad acīmredzot cilvēks jūtas ļoti slikti un viņam vajag palīdzību.

Būtu jau labi, ja visi cilvēki būtu tik apzinīgi...
Uz ielas svešiem saucot ātros, vairums pat necentīsies noskaidrot kas tieši atgadījies. Reāls piemērs iz darba ikdienas - braucām pie pieturā mirstoša opīša, aizbraucām, parunājām ar opīti un atklājām, ka opītis smuki sēž pieturā un mazbērnu no skolas gaida, šādas tādas kaites opītim esot, bet mirt nost vēl neesot plānots. Opīts zolīds, pēc skata jau var redzēt, ka nav dzērājs, nekādos krūmos nemētājās, bet nu kādam taču vajadzēja izdomāt problēmu, lai pats to varētu atrisināt un justies kā varonis!
Kā arī rakstā ir minēts tikai par cilvēku vienaldzību pret svešajiem, tomēr ir vēl viena liela nepamatoto izsaucēju grupa - iebraucēji (tie, kas ir, piem., no Liepājas, bet reāli dzīvo un strādā Rīgā) - vairums nav iedomājušies pārreģistrēties pie ģim. ārstiem Rīgā un tad nu pie ģim.ārstu kompetences problēmām vienmēr sauc ātros.
Visvairāk man patīk, kad šiem "mirējiem" pasaka, ka uz slimnīcu varam aizvest, bet slimnīcā būs rēķins pašiem jāmaksā (hroniskās kaites arī tur nav bezmaksas pasākums), tad nez kapēc visi mistiski veseli kļūst un braukt nekur vairs negrib :D

Man mamma pazina vienu sievieti, kas beigās tā arī nomira - sākumā sāka kāja sāpēt, kad viņa zvanīja ātrajiem, tie viņu atšuva un sabiedēja ar maksu par tiem nepamatotajiem izsaukumiem, pateica, lai vienkārši iedzerot pretsāpju līdzekļus. Tad nu tas tantuks cietās, cik varēja, jo baidījās otrreiz zvanīt, kad beigās kāja jau sākusi krāsu mainīt, tad piezvanīja - laikam kaut kāds trombs bija.. to kāju viņai dabūja amputēt, bet tik un tā viņa no slimnīcas vairs neiznāca, - jau pirms tam esot bijusi ļoti švaka (vēzis vēlā stadijā + metastāzes), tā ka visi s*** ar to kāju bija par daudz.

Vēzis vēlīnā stadijā + metastāzes. Ļoti šaubos, ka viņa aizgāja, jo neatbrauca ātrie...

jāiet pie ārstējošā ārsta un jāpārskata devas un medikamenti, nevis jāzvana ātrajiem. Pieļauju, ka var būt arī akūti gadījumi. )

Es atvianojos, bet manas omes ģimenes ārste ir tiešām slikta. Divus gadus ome gāja pie viņas un teica ka viņai sāpot (precīzi neazināšu teikt kur un kā), bet ģimenes ārste to pilnībā ignorēja, beigās kad ome tika pie speciālistes par pavisam citu lietu viņa pie viena pajautāja kas tas varētu būt un viņai uzreiz uz līdzenas vietas pateica ka tā ir kuņģa čūla. Nu ja gadās šādi ģimenes ārsti tad labāk lai sauc ātros kas uzreiz varēs pateikt kas par kaiti ja tāda ir, jo gadās arī ģimenes ārsti kas neveic gana efektīvi savu darbu vai arī vienkārši ignorē vecu cilvēku teikto, lai gan es neteiktu ka mana ome ir baigā čīkstētāja un pukstētāja kura bez iemesla ko tādu teiktu.

Kā arī ar to ģimenes ārsti citam puisim nespēja noteikt plaušu karsoni(ja nemaldos) kur pa lielam vajagot izklausīt lai arī to noteikt varētu, bet nu godīgi sakot ja ir tāda ģimenes ārste tad es labāk sauktu ātros.

3. NMPD nenodarbojas ar hroniskajiem pacientiem. (vismaz normālās valstīs. )
4. Ja hroniskie pacienti dzertu savas zāles, kā vajag, nevis šodien dzeršu, bet rīt nedzeršu, tad būtu mazāk bezjēdzīgu izsaukumu.
Kopumā mums ir neizglītoti pacienti. Vienaldzīgi pofigisti, it īpaši zāļu lietošanas paradumos.

Hronisku slimību saasinājumi ir NMPD kompetence. Un nevajag visu vienkāršot, ne vienmēr pietiek ar pareizo tableti..

Nu ja gadās šādi ģimenes ārsti tad labāk lai sauc ātros

Un Tevi pašu apmierinātu, ja kāds Tev tuvs cilvēks nomirtu vai kļūtu par invalīdu tikai tāpēc, ka ātrie laikus neatbrauca, jo bija aizņemti darot ģimenes ārstu pienākumus?

Un Tevi pašu apmierinātu, ja kāds Tev tuvs cilvēks nomirtu vai kļūtu par invalīdu tikai tāpēc, ka ātrie laikus neatbrauca, jo bija aizņemti darot ģimenes ārstu pienākumus?

A tevi apmierinātu tas ka ģimenes ārsts tik maz sajēdz ka nevarētu savu pienākumu pašā pamatā veikt un dēļ tā arī var rasties sarežģījumi un dziļākas veselības problēmas, vai pat nāve?

Manas omes gadījumā ja vajadzētu tad sauktu ātros, bet tas protams arī uz tāda pamata kad tiešām ir slikti, vai tā būtu lēkme kādu es pati vienreiz pārdzīvoju un bailēs nezināju ko iesākt vai arī vienkārši stipras sāpes. Nav jau tā ka es tos ātros sauktu bez iemesla, iemesls ir un es jau nevaru zināt vai tās sāpes nevar radīt dziļākus bojājumus.

Bez iemesla es AP nesauktu tomēr.

Hronisku slimību saasinājumi ir NMPD kompetence. Un nevajag visu vienkāršot, ne vienmēr pietiek ar pareizo tableti..

Protams, ja runa ir par akūtu situāciju, bet lielākajā daļa gadījumu, hroniskie pacienti nedzer savas zāles kā nākas un tad tas viss sākas. Vai vēl labāk, ja beidzas zāles un laicīgi nav papildināti krājumi un visas kaites kā no jauna. Saki, ko gribi, bet tā tik tiešām ir. Ar zālēm kā ar pārtiku. Neviens taču nestāv 2 dienas pie tukša ledusskapja un nebļauj, kāpēc tas ir tukšš, bet laicīgi iet un iegādājas nepieciešamo.

Ir aŗī konsultatīais dienakts telefons.

Par guļošajiem. Ir jāsauc Policija.

bet ziniet kā Policija man vienreiz pateica? Jūs tur būsiet/esat uz vietas? Teicu, ka nē un šie nometa klausuli. Kāpēc ātriem ir šitā jābraukā muļķības.