Fiziskās aktivitātes

Mazāku slodzīti + turpini kustēties kādas 3 dienas arī pēc tam (tos pašus muskuļus). Galvenais - ja sporto vakarā - izstaipies un iesildies arī no rīta. Vari palietot kādus sporta gēlus vai arnikas gēlus, kas atvieglo muskuļu savilkumu.

Kusties - jo tikai tā Tu vari iekustināt muskuļus. Ja Tev tā sāp pat pie nelielām slodzēm - tas nozīmē tikai vienu - tev muskuļi ir vāji.

Muskuļi sāp jo nav pieraduši pie tādas slodzes.Galvenais nepārstāt sportot, jo pēc nedēļas nekas vairs nesāpēs.

Kā man aptīk tā sajūta (l) Tad vismaz ir gandarījums, ka kaut kas ir darīts un kustināts :-D

Ja aktīvi nekad neesi sportojusi, tad no sāpēm neizmuksi, ja nu vienīgi sāksi ar ļoti, ļoti minimālu slodzi. Jo sportojot tu izkustini tās ķermeņa vietas/muskuļus, kuri ikdienā snauž. Man pat agrāk, 3 gadus no vietas apmeklējot sporta zāli, pamainot kādu treniņa veidu nākamajā dienā sāp muskuļa grupas, kuras pirms tam nebija noslogotas tā kā attiecīgajā treniņā tika darīts. Tas taču ir normāls process :-) Man patiesībā vislabāk palīdz nevis nekā nedarīšanā, bet 2./3. dienā kārtīga izkustēšanās vai izstaipīšanās. Sākumā ir jāsakož zobi, bet pēc tam viss kā ar roku atņemts ;-)

Pats trakākais bija, kad izdomāju aizdoties uz klinšu sienu. Nākamās 3 dienas nespēju tējas krūzi rokās noturēt (s)

Muskuļu sāpes, no vienas puses, ir ļoti normāli, no otras - tās nenorāda uz to, ka treniņš ir bijis labs. Tāpat ir jāsaprot kas tās ir par sāpēm.

Ko darīt? DARĪT! Te saka - nākošajā dienā uzreiz... nu tas nav obligāti, bet, teiksim, aiznākošajā var. Galvenais ir turpināt darīt. Jā, sākumā sāpēs, bet pēc tam sāpes mazinās utt. No tā, ka tu padarīsi kko, tad sāksi sevi žēlot un atkal nedarīsi, nekas nemainīsies, pareizāk, viss tieši tā arī būs. Vajag nedaudz paciesties un pēc nedēļas vai divām jau nekādu izteiktu sāpju nebūs.

Trešā dienā vienmēr ir smagākā. Vienmēr jāsāk ar mazumiņu, lai ķermenis pierod. Lai sāpes ātrāk pārietu, vajag nevis atslābt otrajā trešajā dienā, bet vairāk uzdot slodzi, sāpes jāpārvar. Es lieki motivējošu mūziku, tā ir vieglāk.

Diez vai, Fluffy!

Citāts no Kijosaki grāmatas, ko šobrīd lasu:

"Mēs katrs pazīstam kādu censoni, kas pilnīgi zaudējis savu fizisko formu pēkšņi nolemj zaudēt 10 kg svara un atgūt vingru ķermeni pāris nedēļu laikā. Viņš ievēro drastisku diētu, divas stundas katru dienu cilā svarus trenažieru zālē un pēc tam raitā riksī noskrien 5km ap tuvējo parku. Tā tas turpinās kādu nedēļu. Viņš zaudē dažus kg liekā svara, bet tad sāpes, apnikums un bads sāk deldēt spēkus un apņēmību. Ne vēlāk kā trešajā nedēļā nogurušais (...) atgriežas pie vecajiem ieradumiem-treknas maltītes, nekustīga dzīvesveida(...) Es ieteiktu "lielā lēciena uz priekšu vietā spert BĒRNA SOLI. (...) Finanšu sfērā tāpat kā jebkurā citā dzīves jomā, ir jārīkojas PAMAZĀM un PĀRDOMĀTI."

:)

Kijosaki ir mēsls, atvainojos.

Katrā grāmatā sava daļa patiesības. Viņš salīdzināja centienus kļūt par biznesmeni un kļūt par finansiāli patstāvīgu ar to cilvēku, kuriem problēmas ar lieko svaru neveiksmīgiem mēģinājumiem ātri nomest svaru, kardināli mainīt visu. Te nu viņam nevaru nepiekrist. ;) Antigone - tas vai Tev patīk/nepatīk viņa grāmatas - gaumes lieta!

Fluffy
Piedošanu bet totāli aplams ieteikums.... par to slodzes uzdošanu vē vairāk ja sāp muskuļi

Vienkārši saņemies un dari, lai arī negribās vai kā. Arī man sāp muskuļi , jā. Bet es meiģinu pirms padošanās sevi atkal motivēt, un līdz ar to turpinu lai cik sāpētu. ;-) Varbūt tad kad sāp, nedaudz mazāk izdaru, bet daru! Un jā, ieteiktu pirms un pēc uztaisīt stiepšanās vingrojumus. Pati es arī tā daru. ;-)

Jūs vispirms pamēģiniet un tad komentējiet. ;-)

Patīkamākas sāpes ir muskuļu sāpes! :-D

Fluffy, skaidri saprotams, ka neko nejēdz ;)

Būs laikam jāsāk ar mazumiņu. 2 dienas esmu taisījusi pa 10 pietupieniem un izstaigājusi apli pa mežu. Jūtos tik muļķīgi, ķip lielā sportotāja. :D

K.C, baigi dziļi nevajag tupties, tas ta, nav labi ceļiem.:-)

Antigone,

Tā ir puspatiesība.

Dziļie pietupieni (kas patiesībā ir normālie pietupieni) neko katastrofālu ceļgaliem nenodara, ja vien tiek pareizi izpildīta. Cita lieta, ka cilvēki, kuriem nav saprašanas sāk tupties dziļi, gūst savainojumu un tad stāsta, ka, redz, no tiem dziļajiem tupieniem ir bijušas problēmas.

Problēmas ir galvā! Kad cilvēks nesaprot ko un priekš kam viņš dara, tad viņam arī nav saprašanas KĀ darīt un beigu beigās viņš arī iegūst galīgi ne to rezultātu (šajā gadījumā - sāpošus ceļgalus).

K.C., malacis! Sāc pamazām un dari ar prieku!
Tupties vajadzētu tik dziļi, lai tavi papēži neceļas no zemes. Taisi atkārtojumus lēni un piedomā pie pozas, līdzsvara, lai mugura nesakumpst un vēders ievikts. Vēl var mēģināt īsās jogas nodarbības iesācējiem - mierīgi un līgani. :-)

Fitman, zinu, ka nav lidz galam patiesi, ja visu pareizi dara nekas slikts jau nav, vienkārši autorei ieteicu, varbūt tas ir iemesls lielājam sāpēm.

Iesācēju sāpes ir šausmīgākas, šobrīd varu izdarīt tris reizes labak neka sakumā, bet tad pat glāzi no plaukta paņemt nevarēju, tagad jau vairs nav tik traki ;)