Jauns darbs

Man paveicās un piedāvāja darbu prakses vietā. Profesijai gan diez ko neatbilst, bet darbs labs.

Sāku strādāt savā jomā 2.kursa beigās. Darba vieta atradās Āgenskalnā, es dzīvoju Purvciemā un jāceļas man bija 6 no rīta (esmu pūču pūce :D), lai paspētu.
Protams, likās interesants. Arī atalgojums bija labs.

Sāku meklēt, liekot sludinājumus ss.lv un zip.lv, pagāja kāds mēnesis, līdz nopietni sāku izskatīt piedāvājumus (atbildes) :D Aizgāju uz pārrunām un nākamajā dienā jau varēju ķerties klāt.

Man tiešām nenormāli noveicās - īstajā laikā pieteicos uz vakanci un pēc divām nedēļām jau sāku strādāt (dēļ visas tās papīru kārtošanas), turklāt jomā, par kuru universitātē mācījos. Arī es ceļos ļoti agri, jo braucu uz Rīgu no citas pilsētas, bet tas darbs un mani kolēģi ir tā vērti. :)

Pēdējo darbu, kurā arī šobrīd strādāju, atradu aptuveni divus mēnešus no brīža, kad sāku nopietni meklēt, jo iepriekšējais sāka riebties, valsts iestādes nav man.

Darbs nav profesijai atbilstošs, bet tādu nemaz nemeklēju, ir diezgan brīvi regulējams darba laiks, bet arī ļoti daudz un dažādu pienākumu, principā esmu viena uz kādiem trīs amatiem.
Nesaku, ka ir garlaicīgi, tā nav, bet nav arī tā, ka es darbā būtu iekšā ar visu sirdi un tas mani kaut kā īpaši piepildītu. Tas ir tikai darbs, par to maksā naudu un no rītiem ir iemesls uzrausties no migas.

Dzīvoju Liepājā, šeit jau nav tādu briesmīgu attālumu, bet tik un tā es braucu ar mašīnu, tāpēc ar nokļūšanu darbā problēmu nav, kādas 15-20 minūtes sanāk.

Es arī šobrīd meklēju darbu. Meklēju jau no jūlija sākuma, sākumā likās, ka tas notiks raiti, taču vienā vietā, kurā vēlētos strādāt, personāla atlases konkurss noris 3 kārtās, taču gaidu tikai 2.kārtas rezultātus, kurus paziņos tikai nākošnedēļ. Bet nu ceru, ka tie būs pozitīvi :)

Lai vai kā, novēlu tev atrast foršu darbu.. un galvenais, kamēr ir brīvais laiks, to izbaudi, jo varbūt, kad atradīsi darbu, tev tik daudz brīvā laika vairs nebūs :)

Pirmo studiju kursu laikā, kad prasības nebija lielas, darbu atradu vidēji mēneša laikā. Starp pašreizējo un iepriekšējo darbavietu pagāja 5 bez-darba mēneši. Jo es meklēju darbu savā profesijā, kurā vakanču praktiski nav. Bet tā kā tajā laikā studēju maģistratūrā, tad baigi neiespringu, biju gatava pagaidīt ilgāk, ka tik beidzot varētu strādāt aptuveni to, ko studēju.

Esmu tikai vienu reizi sūtījusi savu CV, un to pašu reizi daļēji joka pēc, bet nu pieņemt pieņēma, strādāju jau kopš pirmā kursa, respektīvi, tūdaļ aprit četri gadi šajā darba vietā :) Pēc studiju beigšanas piedāvāja darbu vietu, kurā gā praksi, bet nu - pagaidām, paldies, nē 8-) Esošais darbs ir gan tuvāk mājām, gan atalgojum pret veicamajiem pienākumiem ir vairāk kā labs :)

Tādēļ turpināšu studijas maģistros, paralēli neko citu nemeklēšu, jo zinu, ka tas varētu sagādāt grūtības - nedz alga būtu tik laba, nedz kolēģi forši, nedz visu savienot varētu un vēl pāris priekšrocību trūktu :)

Pirmo darbu atradu uzreiz- draudzene aiznesa CV uz darba vietu, kur pati strādāju. Piezvanīja, tad intervija un tiku pieņemta, tiesa citā nodaļā. Darbs nebija manā profesijā, bet apvienojams ar studijām. Strādāju no 1. līdz 3. kursa beigām. Tad aizgāju prom un gadu nestrādāju un arī nemeklēju, izlēmu mierīgi pabeigt studijas.

Pēc studiju beigšanas pienāca laiks meklēt darbu. Laikam novembrī tepat cosmo viena meitene iekopēja linku uz twitter kontu, speciāli piereģistrējos, lai paskatītos, kas par vakancēm. Interesantākais, ka pat nezināju, kādas vakances bija izsludinātas, bet iekšā kaut kas čukstējis, lai reģistrējos un apskatos (goda vārds, tagad nez kam būtu jānotiek, lai es reģistrētos kaut kur, lai pačekotu nezināmas vakances). Un, ak brīnums, viena vakance bija manā jomā. Nosūtīju CV, intervija un intervijas laikā jau tiku pieņemta. Tā nu strādāju jau gandrīz 3 gadus

Pirmajā kursā strādāju galīgi pretēju darbu kā mana apgūstamā profesija, bet tas bija tīri peļņas dēļ. Un 2. kursā jau sāku strādāt darbā, kurš daļēji atbilst arī tam ko mācos. Visu atradu caur sludinājumiem, un nekad nebija problēma ar darba atrašanu.

Darbu atradu aatri caur paziishanos un nez kaapeec esmu paarliecinaata, ka tam darba mekleeshanaa ir ljoti liela noziime. Taa kaa nav augstaakaas izglitiibas, tad pati vietaa, kur pashreiz straadaaju, nekad nebuutu tikusi, bet nu tur straadaaju jau vairaakus gadus.

Nekad nav bijusi vajadzīga pazīšanās. Iepriekšējo darbu meklēju apmēram pusgadu, esošo atradu ar pirmo interviju un CV ko aizsūtīju. Tāpēc man ir divejāda pieredze.