No "tikšanās" līdz "pārim" cik ilgi?

Vārdiski netika atrunāts... Bet pēc pirmā randiņa jau sapratām, ka viens bez otra negribam :)

Vārdiski netika atrunāts...

Mums tas pats...un kalendārā krustiņus arī nevilku, tā kā nezinu :-P sākumā draudzība, pēc tam randiņi un tad jau pāris...nebija nekādas "vai tu būsi mana meitene?" utt epizodes :-D

Tādas oficiālas norunas nekādas nebija. :-D Vienkārši sākām tikties un tā tā lieta aizgāja. :-D

Pāris stundas pēc pirmā randiņa.

Nezinu.. :D Tā riktīgi netika nekad uzlikts konkrēts laiks no kura skaitījamies kopā, bet pa lielam tie bija pāris mēneši apmēram.

Nezinu. Mēs kā sākām tikties, tā ''salipām'' :-D Es gan liedzos vēl kādu mēnesi.. attiecības negribēju, bet nu sanāca. Un labi, ka tā :-)

Man līdzīgi kā lapsīgajai - pirmo mēnesi vēl bija kaut kā tā nesaprotami, jo neko negribēju, bet viņš jau no pirmās tikšanās zināja, ka būs. Vārdiskas vienošanās nebija, pēc mēneša, kopš pirmās tikšanās, man parādījās viņa dzīvokļa atslēgas, vēl mēnesi vēlāk es jau biju pārvākusies ar visu kaķi :D

Kad pirmo reizi satikāmies, tā arī ar to dienu sagājām. Tā bija burvīga diena!

Kad pirmo reizi pabučojāmies, tad arī bijām pāris. Jo pēc tam piedāvāja no rīta aizvest uz skolu un uzņemties citas rūpes :D
Mums laikam bija jau divi randiņi un trešajā bučojāmies, bet nu pirms tam bijām parasti draugi, kopā mācījāmies skolā :D

Arī nebija nekādas runāšanas- esam pāris vai ne, tas bija pats par sevi saprotams.

Apmēram pusotru gadu pēc iepazīšanās bijām draugi, par pāri kļuvām tikai pēc tam.

Sākot no pirmās satikšanās, turpinājām tikties katru dienu,tāpēc kā pāris jutāmies jau diezgan ātri, bet speciāli nesarunājām: "nu tā,no šodienas tagad esam pāris."

Mēs jau no pirmās tikšanās dienas bijām diezgan nešķirami, attiecīgi tas viss bija pašsaprotami un nekādi skaidrojumi par mūsu statusu pat nebija nepieciešami.

Dienas neskaitīju, bet tas notika 3 (ja nemaldos) randiņā, kad pirmo reizi skūpstījāmies. Protams, tajā brīdī arī nenorunājām, ka nu lūk, svinīgi paziņojam viens otram, ka piekrītam būt pāris :D vnk no tā brīža abi sapratām, ka viss, ir, ir, ir (l)

Apm.pēc 5randiņiem saprotu ir mans cilvēks vai nav. Nerīkojas impulsīvi un pavēroju kā izturas,cik liela interese ir vienam pret otru, vai ir interesanti kopā, vai ir "magnētiņš". Nav tā,kad aizeju uz pirmo randiņu -hops, būs manējais

Bet nav jau tā,kad prasa kāds kādam -būsim pāris? To vnk sajūt.

Nu mums bija tā, ka bijām jau vairākus gadus draugi, abi jutām un zinājām dažas pēdējās reizes, ko tusējāmies kopā, ka kaut kas izmainījies draudzībā.
Tad vienā dienā uzacināja mani uz restorānu, vakars ievilkās uz nakti, nakts uz nākamo dienu - šaubu par to, ka IR, nebija no tā mirkļa, kad izkāpu no transporta un viņš mani gaidīja pieturā vēl pirms iešanas uz restorānu.

Kā tas ir, ka netika nekas atrunāt, vienkārši notika? Kā tad sākāt kopā dzīvot? Neviens neko neteica, ievācās viens pie otra? :D

Uzreiz pēc pirmā randiņa, nākamajā dienā sekoja otrs randiņš un tad jau viss sākās nopietni :D Pēc apmēram 2 nedēļām sākām dzīvot kopā.

Un, kamēr man pieleca diskusijas tēma... :D