Es laikam gribu pārdot savu riteni, stāv pagrabā neizmantots
Tas pats :-/ Dikti 2 gadus atpakaļ ričuku gribēju, pāris reizes pavizinājos un viss. Apnika. Bet zināju, ka man tas ir tikai mirkļa iegriba un speciāli dārgu nepirku.
Vispār čau!
Šodien ir superīga diena! Par spīti tam, ka 3 atvaļinājuma dienas paskrēja vēja spārniem, šodiena ir superīga. No rīta bija neparasts un foršs treniņš, garš, nogurdinošs, bet pacilājošs un tad beidzot pēc 2 nedēļām arī tiku pludmalē un 1.5 h pagulēju, jo saule priecē, tagad tik apmācies nedaudz, bet es jaū arī prom. Atnāca mana Pierre Cardin ādas soma, nevaru sagaidīt, kad saņemšu (l)
Ai.. es joprojām kā pa mākoņiem, nevaru atiet no mūsu Stokholmas tripa. It kā 1dien jau atgriezos, bet... tik nenormāli pozitīvas emocijas un trakās ballītes, jaunās pazīšanas sen nav piedzīvots. Es jau kādu laiku dzīvoju ar pārliecību, ka piekritīšu visam, ko man dzīve sniedz, neatteikšos un pārkāpšu savu kautrīgumu un nepārliecinātību (ok, ja ne visu, tad tiešām daudz ko).. Un neticami.. dzīve tiešām pasniedz daudz ko citu, ko vēl kādus gadus 2 būtu palaidusi garām un neļautu sev dzīvot pilnu krūti :-) Un jau nākamais trips uz Stokholmu būs augustā, jo vinnējām bezmaksas braucienus. Tikai šoreiz daudz kuplākā kompānijā un citādāks piedzīvojums - uz vietas ņemsim riteņus un pārvietosimies ar tiem pa Stokholmu (l)
Bet vispār mans secinājums ir tāds, ka vairs nekad neņemšu atvaļinājumu, ja nav konkrēts plāns kaut kur doties/paceļot, jo par spīti tam, kad gribēju kādu 1,5 nedēļu neko nedarīt, tā nekā nedarīšana mani beidz nost (kaut gan tāpat strādaju nedaudz, bet tomēr)... Nezinu, kur likt sevi :-P
12
