Viedoklis par attiecību noformēšanu.

Labi pazistu cali kuram ir berns. Vins bernu gribeja, bet sievieti nē. Kā bèrna mate esot laba, bet ka savu sievieti viņš viņu neuztver. Precet negrasās un bernus no viņas ar vairs nevelas. Dzīvot ikt ka dzivo kopa, bet uzticīgs viņš nav bijis ne reizi kopš berna piedzimšanas. Draudzenes pat bijušas vairakas vienlaicigi, bet tani paša laika prom no berna mates neiet. Un berna mate zinaja par to, ka ir citas. Nezinu gan par pedejam vai zināja.

Un, tavuprāt, tas saucās normāls vīrietis?! :)

Vnk neredzu loģiku tajā apgalvojumā vispār nekādu! Šķiroties ar bērna tēvu, tas neietekmē tikai jūs abus, bet vēl bērnu, kas ir radies šajās attiecībās.

Vislabākais laiks pirmajam bērnam ir ap divdesmit, bet laulības šajā vecumā pārsvarā nav noturīgas -ļoti liela iespēja, ka izšķirsies. Jo vēlāk precies, jo lielāka varbūtība, ka būs izturīgāka ģimene, bet tajā pat laikā palielinās iespēja, ka būs grūtāk ieņemt bērnu, palielinās ģenētisku problēmu varbūtība.


Šis apgalvojums nu nekādi neiztur kritiku.

tieši to pašu nodomāju, kur var uzrakstīt tik neloģisku tekstu, ka bērnu taisīt vajag 20 gados, bet redz precēties nevar, jo tāpat izšķirsies, tad kāda jēga bernu taisīt? tu ar galvu domāji pirms rakstīji to murgu?

story, es to nedomaju taa, ka zinu daudzus kas censas pa kluso bernu uztaisit un ar to noturet virieti. Esi to domaju taa, ka biezi vien paaris uztaisa bernu vienalga vai planoti vai neplanoti, bet tas ne par ko isti neliecina, tomer esmu noverojusi ka virietim vairak vajag sanemies uz bildinajumu kaa uz beernu. Ja virietis bildina, tad vins tiesam redz sievieti kaa isto, bet ja sanak berns, tas vel nenozime ka virietis tiesam redz sievieti kaa isto sev blakus, taada bija man taa doma. Tapec ari uzskatu, ka sakumaa virietis sper soli, bildina, tadejadi paradot savus nopietnos nodomus attieciba pret sievieti un tikai tad var domat par gimeni.
Jo zinu gadijumus, kad virietim sagribas gimeni, uztaisa bernu, bet tad saprot, ka sieviete blakus gluzi nav taa iistaa, jaa ir laba bernu maate varbut, bet ne sieviete, ko gribetu apprecet un muuzu nodzivot.

Pilnīgi piekrītu Magnolija, jo arī mums paziņu un draugu lokā ir šādi pāri...Kur piesakās bērniņš, ja sieviete izlemj paturēt - tad patur, bet skaidri mums ir zināms, ka vīrietis neredz šo sievieti sev blakus ilgtermiņā, tāpēc arī nav ne bildinājis, ne apprecējis. Tik tikko vienai piedzima bērniņš, sieviete jauna, bērniņš sanāca neplānoti. Vīrietis (vīra draugs), protams, ir kopā ar viņu, bet tāpat laiž pa kreisi un uztver viņu tikai kā bērna māti.
Protams, ne visi vīrieši ir tādi....Bet nu. Man arī liekas, ka uz bildinājumu, kāzām vīrietim vajag vairāk drosmes, nekā uz bērnu.

Izlasot Wendy1 stāstu, paliek žēl savas draudzenes, jo man šķiet, ka viņa ir tādā pašā situācijā :( Vīrietis 10 gadus vecāks, bērnu gribēja un dabūja, taču intīmu attiecību vairs nav, tikai tik, cik dzīvo kopā...

Citi lai dara, kā grib, kamēr viņus tas apmierina, apkārtējiem nav par ko šausmināties vai gausties, taču es zinu, ka vispirms gribētu kāzas un tikai tad plānot bērnus, man tā liekas loģiska secība. Taču līdz šim (līdz šai diskusijai) šķita, ka sabiedrība tam īpašu uzmanību nepievērš, kļūdījos :D Lai gan varu atzīt, ka paziņo lokā ir kāzas, par kurām tiešām nodomāju, ka tā nu iegrābās un precas tikai bērna dēļ. Abiem 19-20, pazīstami nepilnu gadu, bet jau precēti un drīz mazais nāks pasaulē.

Jo man ģimenē ieaudzināts, nav ko ar vīriešiem dzīvot kopā un mīlēties, ja nēesi precēta.

Tāpēc, meitenes, vīrieti vajag iemēģināt pirms kāzām, lai nesanāk šķiršanās un jaunas kāzas. :D


Protams, attiecības jānoformē, bet situācijas ir dažādas. Manā gadījumā attiecības būs noformētas vismaz pēc 10 gadu kopā būšanas (vēl pēc kādiem 2-3 gadiem). Viss atkarīgs no situācijas. Mēs iepazināmies pirms 9. klases + 5 gadi augstskolā, tātad, kādas kāzas skolniekiem vai pilna laika studentiem.
Kad plānosim kopīgus īpašumus un bērnu, tad arī nokārtosim attiecības. Un tās noteikti nebūs pompozās kāzas, kas ir paredzētas viesiem, nevis pārim. Pagaidām galvā sapnis par kāzām divatā kādā eksotiksā vietā ar fotogrāfu, miertiesnesi. Un tad pēc tam var uztaisīt mini ballīti pārējiem.

Labāk to naudu iztērēt sev, nevis izgrūst alkoholā, tortē, telpās, ēdienā, dekorācijās utt.

Selene, cik tas izskatās skaisti :)

Mierīgi, skaistā vietā, bez stresa un mirklis tikai mums. (l)

Divaini viedokli. Ko nozime, ka nav jegas TIKAI del berna preceties? Tiesi tas ir iemesls lai beidzot parvaretu slinkumu un to izdaritu. Tik daudz cilveku dzivo kopa gadiem, sen vairs nav tas rozaa brilles, kas gan nenozime, ka nav milestibas, nav tas dedzigas velmes skriet un preceties. Benram piesakoties domas biezi mainaas un tas tiek izdarits.
Un ja nu kaada ir ipasi neattapiga, tad es nerunaju par to, ka japrecas del berna, bez jutam, tikai del pienakuma.

Man nepatīk tas pats fakt, ka precas bērna dēļ. Ar daudzām draudzenēm tā bijis - kāzas, man jau lielie prieki, viss skaisti, bet pēc 4 mēnešiem jau draudzenei puncis un skaidrs, kāpēc tā steigušies ar kāzām un precējušies. Manuprāt, kāzām ir jābūt, lai apliecinātu savu mīlestību un saistības, nevis tāpēc vien, ka sīkais pieteicies un nu tik vajag steigšus salaulāties.
Cik tev gadu? 12? Jo nespeju ieodmaties saadu viedokli pieaugusai sievietei.
Kadel automata tiek pienemts, ka ja apprecas jo paliek stavokli tad isteniba jau nemaz nemil. Kur pieaugusam cilvekam tada domasana? Sievietei paliekot stavokli un apprecoties ta milestiba ari tiek apsiptinata lai ko elle rata tas nozimetu. Vispar japaruna ar precetiem cilvekiem, ka vini apstiprinajusi milestibu :D To vai tevi mil, to jut bez visa mineetaa. Berns+kaazas uzreiz nenozimee nemilesanu.
Es personigi vispar nevaru iedomaties pieaugusu virieti kurs nemilot sievieti ies vel vinu precet del siicha. Tur tacu vinjs ir norakstiits. Parasti, cik zinu, veci atri vien aizmukusi jo tadu atbildibu nevelas. Parejie kuri atlaujas pierunaties uz kaazaam nemilot ir punku tapas un ne smakas no atbildibas sajutas.

Un kad reiz tauta sapratis, ka berns ir miljons reizu lielaka atbildiba nekaa kaazas. No vira/sievas vari aiziet/izskirties un dzivo talak nost nezinot beedu. Par bernu jarupejas lidz vinja vismaz 18 gadiem un atbildiba tapat uz visu muuzu. Ja vien ir dotas smadzenes.

Labi pazistu cali kuram ir berns. Vins bernu gribeja, bet sievieti nē. Kā bèrna mate esot laba, bet ka savu sievieti viņš viņu neuztver. Precet negrasās un bernus no viņas ar vairs nevelas. Dzīvot ikt ka dzivo kopa, bet uzticīgs viņš nav bijis ne reizi kopš berna piedzimšanas. Draudzenes pat bijušas vairakas vienlaicigi, bet tani paša laika prom no berna mates neiet. Un berna mate zinaja par to, ka ir citas. Nezinu gan par pedejam vai zināja.
Sitaa nav norma un vairakums..paldies Dievam. Kautkada viriesa parodija.

Vnk neredzu loģiku tajā apgalvojumā vispār nekādu! Šķiroties ar bērna tēvu, tas neietekmē tikai jūs abus, bet vēl bērnu, kas ir radies šajās attiecībās.

Tā ir realitāte - pēc statistikas var vērot, ka pāri, kas agrāk apprecas biežāk šķiras.

Un vienlaicīgi problēma ir tajā, ka sievietei paliekot vecākai palielinās risks zaudēt bērnu un pieaug ģenētisku problēmu varbūtība.

tieši to pašu nodomāju, kur var uzrakstīt tik neloģisku tekstu, ka bērnu taisīt vajag 20 gados, bet redz precēties nevar, jo tāpat izšķirsies, tad kāda jēga bernu taisīt? tu ar galvu domāji pirms rakstīji to murgu?

Tas bija domāts ap 20 (21, 22, 23, ...) Jo reāli tas ir vislabākais laiks pirmā bērna ieņemšanai, ko jau mācīja skolā anatomijas klasē :-P.

Īsumā - jāizvēlas, vai nu riskēt ar laulības ilgtspējību, vai riskēt ar bērna veselību. Jāizvērtē prioritātes.

Vēl šeit var pievienot darbu - sievietes, kas izvēlas karjeru vēlāk var atskārst, ka savu bioloģisko bērnu tai nekad nebūs.

Kā arī,

gados, bet redz precēties nevar, jo tāpat izšķirsies,

es nevienā mirklī neapgalvoju, ka precēties nevar, tikai jāapzinās, ka realitātē, pēc statistikas datiem, nevajadzētu būt pārāk pārsteigtai, ja laulība neilgs visu mūžu.

Es nekad neesmu sapņojusi par balto kleitu, kāzām, bildinājumu, lai gan esmu uz to tikusi vedināta. Vai lielāka daļa pāri vispār saprot tos solījumus, ko paši dod?? šodien sola, bet rit jau šķirās- jo dzīvē neko nevar paredzēt un nav ar jābūt kopā tpc, ka dots solijums. Tā ir sevis mānīšana. Vispār aptverat šķirto laulību skatistiku? Viss tas ir viens liels burbulis un nozīmi tam redzu tiešam tikai bērnu vai mantiksu jautajumu dēļ. Mīlestība nav jāapsola. Viņa būs vai nebūs pēc 40 gadiem neatkarigi no laulības. Tai pat laikā nodzīvot šo pašu laiku, jo precējusies, bet laimīgi nemaz nav??
Un kāds vispār sakars ar cieņu pret sievieti? Vai precēt, jo negrib cilvēku pazaudēt? (it kā sieviete būtu kaut kāda bezmugurkaulniece, kura, ja nebūs apprecēta, kaut kur pazudīs. Es neredzu jēgu pazust no sava mīļotā dēļ kaut kāda statusa. Viņam par to nebūtu jabaidās. Vīrietim jāizjūt atbildība pret sievieti vai viņa būs nolietota prece, ja neviens nebūs apprecējis? Vot tieši tā var domāt cilvēki, kam laime slēpjas kaut kādā statusā. Apliecināt mīlestību apprecot? Vēlreiz paskatieties šķirto laulību statistiku. Milestību var apliecināt tikai esot kopā.

Viena te pilniigi saspiedusies, kladzina kaut kaadu Padomju laika murgu. Jaa, jaa, peec 25 gadu sasniegshanas tikai dauniishus dzemdee, bet peec 30 jaasaak zaarks noskatiit.

Laid uz Sibiirijas tundru, tur chukchu apmetnees domaa liidziigi, ja 20 gados veel nav dzemdeejusi, taatad neaugliiga. :-D

Kur taadas aitas rodas. Nomaini niku no "raven" uz "sheep".

P.S. Kas attiecas uz teemu, saskaitiet tos preceetos paarus, kur viirietis shljuuc pa kreisi vai miiljotaa sievinja ir darba zirgs un maajkalpotaaja vienaa personaa. Milziiga miilestiiba un cienja pret apgredzenoto buutni, vai ne?
Esmu par tikai PAR ilgstoshu attieciibu oficiaalu noformeeshanu un beernu dzemdeeshanu oficiaalaas attieciibaas, tachu dazhai labai nevajag savaa paarlieciibaa aiziet liidz marasmam.

Laulības pirms bērna.