Nu tā arī manuprāt ir pareizi - ka dzīves uzskati un morāles robežas sakrīt, bet rakstura iezīmes dažādas. Protams, ka nevar tikties viens poligāms, otrs monogāms, uzskatiem jābūt līdzīgiem, ja ne sakrītošiem.
Bet tādā ziņā, ka "Viņš ir tieš itāds kā es" neder. Nu, un ko jaunu var iegūt no šīm attiecībām? Abi sēž mājās un viens otru neidvesmo kaut kur iet. Abi dullie un viss,ko redz ir balles. Abi spītīgi un kā auni nerunā viens ar otru gadu. Abi nervozi un beigās nosit viens otru. :D
Tieši šajās jomās ir jābūt dažādībai, la iviens otru līdzsvaro. Parāda otram ko jaunu. Es saku, ar tādu cilvēku ka'sevi es nesadzīvotu - ar manu stresaino dabu vnk būtu nositusi vīrieti. Tapēc man vajag tādu kā manējo, kas ir nesatricināms kā klints un mani nomierina. A es atkal viņam uzsitu asumiņu dzīvē ar savu ašo dab, nevis ļauju plūst lēnām pa straumi. Abiem forši! Bet nu protams, ja mums nesakristu uzskati par ģimeni un attiecībām, tur nekas neveidotos.