Man ir divi ļoti tuvi vīriešu kārtas draugi, jau no agras bērnības, tiekamies ļoti bieži, gan mana vīra klātbūtnē, gan bez viņa, un man vīrs zina, ka no šiem cilvēkiem es neatteiktos ne viena dēļ, arī viņa dēļ nē.
Bet...es nekad neesmu ar kādu no viņiem bučojusies, vispār iztēloties to nevaru, jo man viņi ir kā brāļi. Ja mūsu attiecības kaut kāda neizskaidrojama iemesla pēc kļūtu tādas, ka varētu arī pabučoties, tad mana laulība būtu cauri. Tāpat būtu, ja mans vīrs sadomātu ar kādu draudzeni pamīcīties.
Nav visu laiku jābūt kopā ar savu otru pusi, var un vajag satikties, komunicēt ar citiem cilvēkiem, bet ir jāzina robeža.