Uh, šodien aiz gara laika darbā sāku skatīties kāzu fotogrāfu portfolio, kā nekā ir vasara un lielais precību bums. Tāds skaistums. (l) Un kārtējo reizi sapratu, ka nav ko siekaloties- man tā visa nebūs vai būs, kad būšu veca pūpēde. (t) Ar draugu esam kopā jau teju 5 gadus. Šobrīd tieši viņa dēļ nevaram pat sākt dzīvot kopā, jo viņam nav stabila darba kopš novembra, nepabeigta 1.līmeņa izglītība, kā dēļ viņš darba tirgū ir 0. Arī iepriekš nav strādājis normāli, it kā mācījās, bet nemācījās, strādāja vien pa vasarām. Taču viņu viss apmierina! (e) Man ir 24 gadi, 2 augstākās izglītības, stabils darbiņš, un arī gribas kāzas, bet ne jau pašu svinību dēļ, bet kaut kā noapaļoties dzīvē. Liekas, ka tā kā būtu laiks. Iet uz priekšu nevis stagnēt vidusskolas līmenī kā to dara viņš. Negribas arī būt tai trakajai, kura par naudu, darbu, kāzām un ģimeni vien runā. Attiecībās viss ir labi, kā cilvēks super, bet nu tas, ka negrib pieaugt...
Viedokļi?