Ok, tām monstru lellēm vēl ir tipa kkāds storijs, kāpēc viņa tā izskatās. Bārbija arī tāda klasiska
American dream beibīte, bet tad vēl bija tās drausmīgās Bratz, kas visas izskatās pēc rumāņu maukām. Tādas gan bērnam dot man liekas nevajadzētu. Tur tiešām var pazust kaut kāda gaumes un mēra sajūta, vēlākos gados atspoguojoties nespējā līdz veikalam aiziet bez kosmētikas kalna.
Redzi, Mincija, viss ir jāmaskē, visām ir jātrenējas, jāsauļojas, jāstaigā papēcīšos, jācenšas... dēļ kā? Tādēļ, ka visi cenšas, visi grib būt visskaistākie, un man, aizejot uz pasākumu, kur meitenes visas ir uzāvušas papēdīšus, reāli jāsāk justies neērti. Līdzīgi kā tām sievietēm, ko neielaida Kannās, jo redz, nebija papēži kājās. A ja nu es tiešām labāk jūtos ar saviem +5 kg vai nelielajām krūtīm, nevis ikdienā uztraucos par iskatu, un stresoju, kādu micerālo ūdeni ņemt līdzi, braucot ar draugu makšķerēt? Bārbija nekad
nelaiž vaļā grožus, bet tādam nav jābūt etalonam. No tā izriet nepašpārliecinātība, bet kas tai ir sekas bērnu un pusaudžu dzīvē? Būtībā neveiksmju sērijas, slinkums, atstumtība un izsmiekls no pārējiem bērniem. Un nepārprotiet - ne jau viena pati lelle noved pie tā, bet pats audzināšanas modelis kopumā, kā jau viena te minēja mammu, kas skaita krunciņas un gramus, kas bērnam ir vislielākais piemērs.
Runājot par
bullying, nesen izlasīju labu komentāru par to, ka vajag ne tikai mācīt bērniem neapsaukāt citādos, bet vajag arī tiem "citādajiem" mācīt ieintegrēties sabiedrībā, būt pašpārliecinātiem, atvērtiem, draudzēties un stāvēt uz savām kājām, nevis audzināt garā vāju biezpieniņu un kratīt ar pirkstu visiem apsmējējiem.
Rekur tā pati lellīte oriģināla un pārveidota - ar "noņemtu kosmētiku"