Sievietes attiecībās mazāk ambiciozas?

Varbūt vienkārši ir tā, ka mainās prioritātes? Sākumā bija karjera, tagad ģimene. Sevišķi, ja ir bērni.

Karjera nav vienīgā izaugsme. Kā arī katra izvēlas, ko vnk vairāk vēlas ģimeni vai karjeru, jo kādam tomēr sanāks vairāk laika ziedot, pat, ja apvieno abus. ;)

Varbūt vienkārši ir tā, ka mainās prioritātes? Sākumā bija karjera, tagad ģimene. Sevišķi, ja ir bērni.

+++

Tev vienkārši tāds paziņu loks :)
Ambiciozitāti vairāk ietekmē personība-ir tādas, kas ne pēc kā netiecas vienas un ir tādas, kas turpina "augt" esot attiecībās. Vienkārši sieviešu bez ambīcijām ir nospiedošā vairākumā. Sievietes vispār ir slinkas :D

es laikam esmu pārāk pašpietiekama un patstāvīga, jo man ir neeenormāli svarīga neatkarība. esot vai neesot attiecībās, es tāpat vienmēr domāšu, lai pati varu sevi nodrošināt, lai man pašai ir auto, lai man pašai ir dzīvesvieta, lai karjera attīstās, lai hobiji attīstās. un man nav interesanti paļauties, ka draudziņš visu nokārtos, bet es tikai būšu virtuvē un gultā. man vajag apgriezienus un vajag kopīgus action plānus, līdz ar to es īsti nesaprotu to filozofiju - atslābt.

Sievietes vispār ir slinkas

Es varētu drīzāk teikt pretējo gan... Un ne tikai uz darbu vien, bet arī ģimeni, bērniem, sevis pucēšanu utt.
Es gan esmu slinka, ļoti. :D Bet cilvēks no dabas ir slinks.

Tu gribi,lai visas sievietes ir tanki?
Protams,kad daļa atslābst un vairs nav tik svarīga lielā alga, karjeras paaugstinājums, jo :
1. vīrietis nopelna pietiekami labi ,lai pietiktu ar to algu ,kas ir un nav jāsaspringst tik ļoti ,lai pietiktu dzīvokļa īrei ,ēdienam jeb visas ,lai sevi pilnvērtīgi nodrošinātu;
2.nevar gaidīt sievieti robotu ,kura gan veiks mājasdarbus , audzinās bērnus, būs priekšniece darbā, gultā tīģeriene, izskatīsies kā modele, varēs atļauties nopirkt pilnīgi jaunu mašīnu;
3. vīrieši bieži vien paši grib un izvēlas sievietes ,kurām nav darbs ,kas aizņemtu daudz laika ,nebūs liela samaksa, jo viņiem svarīgāk ir neviss ,cik sieviete saņem, bet lai viņa nebūtu tik nogurusi, laimīga un būtu laiks pavadīt ar mīļoto laiku, sagaidītu ar siltām vakariņām , būtu kārtīgs mājās.. Vispār ir vīrieši ,kuri paši nobremzē un atrunā sievietes no kādām iespējām, prestižāka darba ar lielāku algu.

Man jau šķiet tas drīzāk notiek nevis esot vienkārši attiecībās, bet gan paliekot stāvoklī un piedzimstot bērniem, jo lielai daļai (ne visām, ir arī mūžīgas karjeristes) prioritātes mainās. Es ari varu teikt, ka mani karjeras izaugsmes neinteresē (jo tūlīt būšu jau 3 bērnu mamma), bet tas nenozīmē, ka pelnu minimālo algu un esmu 100% mājsaimniece. Nē, spēju nodrošināt bērnus, nopirkt auto un visu pārējo, bet darbs ir otrajā plānā un sēdēt virsstundas, brīvdienās, ņemt darbu uz mājām jau šķiet muļķīgi, jo ir daudz labākas lietas, ko tajā laikā darīt. Un tikai, kad tev bērni blakus aug mežonīgā ātrumā, tu sāc saprast kā paiet dzīve un tāpēc tā vēlme pavadīt laiku darbā vēl vairāk samazinās. Šis drīzāk ir tas brīdis, kad jāsāk domāt nevis par vergošanu citiem, bet gan kā sev un saviem bērniem nākotnei kaut ko savu radīt.

Man tieši dažbrīd tas, ka draugs ir blakus ir lielāks stimuls dzīties pēc kaut kā un noriskēt, lai sasniegtu ko vairāk, jo ir nedaudz vairāk tā drošības sajūta, ka tad, ja neizdosies, viņš mani atbalstīs (vairāk emocionāli) un uzmundrinās, tāpat kā es to darītu. Mēs viens otru cenšamies bīdīt uz priekšu dzīvē, atbalstīt.:-)

Man viena draudzene no skolas laikiem. Abas sākām ar vienādām pozīcijām, abas bijām gana ambiciozas. Bet nu viņai jau 4 gadus attiecības. Un pa šiem 4 gadiem viņa ne reizi nav prasījusi algas pielikumu vai tiekusies uz labāku amatu. Agrāk abas runājām par auto iegādi. Tagad vina par to nerunā, tipa pietiek ar to, ka draugs kaut kur aizved. It visā paļaujas uz draugu. Ka viņš nopirks dzīvoklis, labāku auto, aizvedīs ceļojumā. Visu laiku tik draugs, draugs, draugs. Negribas jau tik rupji, bet liekas - un kas tu pati esi bez tā drauga?!?

Tas jau drīzāk ir instinkts - esot vienai arī jādomā, kā sevi uzturēt, kā atļauties to, ko kārojas utt. Kopdzīvē par to tik ļoti vairs nav jāuztraucas. Un tad protams laiks un uzmanība - ja to prasa vīrietis, karjerai atliek mazāk.

2.nevar gaidīt sievieti robotu ,kura gan veiks mājasdarbus , audzinās bērnus, būs priekšniece darbā, gultā tīģeriene, izskatīsies kā modele, varēs atļauties nopirkt pilnīgi jaunu mašīnu;
3. lai viņa nebūtu tik nogurusi, laimīga un būtu laiks pavadīt ar mīļoto laiku, sagaidītu ar siltām vakariņām

just for curiosity - kādēļ šo nevarētu apvienot? :) Ok, korekcijas ievieš bērni, bet, ja atskaita šo aspektu, neredzu, kādēļ nav iespējams minētās lietas īstenot ikdienā, atlicinot vēl laiku arī izklaidēm.

Kā man nepatīk šādi vispārinājumi... (t)
Ir tacu dažādas sievietes un dažādi apstākļi, tāpat kā katrai no mums ir savas prioritātes un mērķi dzīvē. Protams, ja sieviete ir viena, bez vīrieša, viņai faktiski "sasniegt kaut ko dzīvē" ir dzīvesveids un nepieciešamība, jo sevi taču jāuztur un pamatā jau mēs visas un visi tomēr tiecamies uz skaistāku dzīvi skaistākā nākotnē. Nodibinot ģimeni būs kam ģimene izvirzīsies par prioritāti (un, protams, likumsakarīgi, ka karjera, mašīna un citas materiālās lietas varētu novirzīties otrajā plānā), bet būs tādas, kas KOPĪGI ar vīrieti būvēs tālāk savu skaistako dzīvi skaistākā nākotnē. Un vai šāda sieviete būs sliktāka, mazāk vērtīga vai mazāk ambicioza?

Tagad vina par to nerunā, tipa pietiek ar to, ka draugs kaut kur aizved. It visā paļaujas uz draugu. Ka viņš nopirks dzīvoklis, labāku auto, aizvedīs ceļojumā. Visu laiku tik draugs, draugs, draugs. Negribas jau tik rupji, bet liekas - un kas tu pati esi bez tā drauga?!?

Tad šeit tomēr runa ir par vienu konkrētu gadījumu un tas jau nav nekas neparasts, ka jums abām atšķiras "apgriezieni", prioritātes un tās pašas ambīcijas :)

3. vīrieši bieži vien paši grib un izvēlas sievietes ,kurām nav darbs ,kas aizņemtu daudz laika ,nebūs liela samaksa, jo viņiem svarīgāk ir neviss ,cik sieviete saņem, bet lai viņa nebūtu tik nogurusi, laimīga un būtu laiks pavadīt ar mīļoto laiku, sagaidītu ar siltām vakariņām , būtu kārtīgs mājās.. Vispār ir vīrieši ,kuri paši nobremzē un atrunā sievietes no kādām iespējām, prestižāka darba ar lielāku algu.

Šis man vispār liekas baigais egoisms no vīrieša puses. Vīrietis sievieti faktiski padara par kaut kādu sava komforta nodrošinātāju. Un tas ir baigi riskanti no sievietes puses. 20 gadus notrallinās pie katliem un bērniem. Vīrietis pēc tam atradīs jaunāku dūdiņu. Un kur tad liksies sieviete ar tukšu CV?

KAĶIS
Es varu apgāzt tavus apgalvojumu :)
1) sevis pucēšanu slinkās veic salonā-vai tad pieaudzis cilvēks nevar pats sev nagus sakopt vai atbrīvoties no spalvām, utt.? Var, bet slinkuma pēc iet uz salonu un, kā jau vienmēr, attaisnojums izdomāts-salonā labāka kvalitāte. Cik ilgu laiku sievietei vajadzētu, lai iemācītos pati sevi sakopt? Nedēļu? Bet nē, vieglāk ir gadu no gada iet pie meistariem.
2) Kurš tad tos bērnus audzina? Dārziņš, skola, vecvecāki, aukles. Ja sievietes tik tiešām būtu čaklas un iesaistītos procesā, skolās nebūtu bērnu ar vājām vai viduvējām sekmēm. Mātes sekotu līdzi un visi būtu gandrīz teicamnieki. Tas pats par uzvedību skolā. Vai labi audzināts bērns būtu huligāns?
3) Attiecībā uz darbu- vai esat kādreiz redzējušas, ka vīrieši trīs reizes dienā darbā dzertu pa stundai ar kolēgiem kafiju un pļāpātu par privāto dzīvi? Aizejiet un paskatieties sieviešu kolektīvus :D
4) Kā izpaužas rūpes par ģimeni? Pateikt, ko tagad visi darīs? Vīrieši vismaz naudu ģimenes vajadzībām nopelna.

Tad kurš te galu galā ir sliņķis? :D
Pirms klūpat man virsū, atcerieties, ka es runāju par vairākumu bezambiciozo sieviešu, nevis par visām. Ir daļa sieviešu, kam nav nekā kopīga ar manu aprakstu.

Domāju, ka tā vienkārši ir apstākļu sakritība. Protams, ka veidojot ģimeni, rūpējoties par bērniem, sievietei atliek mazāk laiks darbam un citiem mērķiem. Neesmu novērojusi, ka sievietes kļūst mazāk ambiciozas, uzsākot attiecības, kamēr bērni vēl nav. Parasti vai nu ir šīs ambīcijas un tās nekur nepazūd, vai nav.

Jāsaka gan, ka es vienmēr esmu gribējusi būt neatkarīga un nepieļautu, ka vīrietis mani uztur, pati vēlos justies stabili arī bērna kopšanas atvaļinājumā ar pietiekoši lielu māmiņalgu un iekrājumiem ,bet neredzu neko sliktu tajā, ja sieviete jūtas labāk, vairāk rūpējoties par ģimeni un bērniem un mazāk sevi ieguldot profesionālajā jomā, ja vīrietis to akceptē.

cassandra
Šādu vēlmi esmu vairāk dzirdējusi no sievietēm nevis vīriešiem. Protams, ja sieviete ir darbaholiķe, vīrietim nepatiks. Bet ja vīrietis tāds būs-arī sievietei nepatiks. Cilvēkam jāmāk sadalīt savu laiku tā, lai visam pietiek.

Mani manas attiecibas ne cik nav mainijusas saja noziimee. Es vel jorpojam tiecos pec karjeras, studeeju un domaju studeet veel taalaak cik vareesu, par gimeni domaju pie 30 vai drusku peec 30. Nevelos buut atkariiga no sava viira, gribas pasai nopelniit taa ka ja kas tad varu ari iztikt viena.