kā tad īsti ir? Aptauja!

* Vai spētu pieņemt vīrieti/sievieti ar " piekabi" - bērnu, bērniem, nevis kā vientuļo tēvu/māti, bet gan pieņemt faktu, ka vīrietim/sievietei jau ir bērnu? Driizaak nee nekaa jaa.
* Vai precējies/-usies ir liels šķērslis? Viirietim noteikti buutu jaabuut juridiski un faktiski briivam, miiljaakaa nevienam nebuutu.
*Vai ir zināmi gadījumi no draugu/radinieku loka, kur neskatoties uz to, ka ir bijis kāds precēts un ar bērniem ir aizgājis no ģimenes un veiksmīgi iedzīvojies un izveidojis jaunu ģimeni? Nav.
*Vai pašas/paši spētu aiziet no ģimenes, tāpēc, ka satiktu kādu citu? Nekad. Nebojaatu to, kas man ir, iislaiciiga priecinja peec, kaa arii nevaru iedomaaties, ka vareetu miileet kaadu citu, nevis savu viiru.

* Vai spētu pieņemt vīrieti/sievieti ar " piekabi" - bērnu, bērniem, nevis kā vientuļo tēvu/māti, bet gan pieņemt faktu, ka vīrietim/sievietei jau ir bērnu?

Jā

* Vai precējies/-usies ir liels šķērslis?

Ja nav šķīries, tad jā!

*Vai ir zināmi gadījumi no draugu/radinieku loka, kur neskatoties uz to, ka ir bijis kāds precēts un ar bērniem ir aizgājis no ģimenes un veiksmīgi iedzīvojies un izveidojis jaunu ģimeni?

Jā

*Vai pašas/paši spētu aiziet no ģimenes, tāpēc, ka satiktu kādu citu?

Tas katrā ziņā ir labāk nekā satikties ar citu un nepārtraukt attiecības ar esošo sievieti..
Nē, ja ietu prom, tad ne jau dēļ cita cilvēka, bet nesekmīgu ritošo attiecību dēļ :)

- izklausisies neforshi, bet godigi sakot es laikam tomer isti negribetu. Bet ja manam ligavainim butu mazais no citas un par to uzzinatu tikai pec vinja iepazishanas, domaju , ka daritu viss kas manos spekos, lai mazais mani pienemtu. Bet esmu prieciga, ka abi bijam bez berniem un velak bus kopiigs , kad busim gatavi.

-nesaprotu ko domaa? Ja ir precejies tad virsuu nemaz neskatitos.

-looti laba draudzene ir kopaa ar puisi kuram meitinja no iepriekshejam laulibaam. Bet vinja at puisi iepazinas kad vins jau bija skiiries. Tagad pashiem ir meitinja. Dienzel par meitinju no pirmam laulibaam neko daudz nedzirdu.

-planoju but kopaa ar savu toposho viirinju lidz veigaam :-D nelaushu vinjam aizmukt:-D

Vai spētu pieņemt vīrieti/sievieti ar " piekabi" - bērnu, bērniem, nevis kā vientuļo tēvu/māti, bet gan pieņemt faktu, ka vīrietim/sievietei jau ir bērnu?
Es domāju, ka spētu, taču es domāju, ka laika gaitā man parādītos kaut kāda greizsirdība pret bijušo. Jo kā nekā viņus vēl joprojām vieno kas ļoti liels - bērns.
Vai precējies/-usies ir liels šķērslis?
Domāju, ka nē. Ne vienmēr viss ir rožaini.
Vai ir zināmi gadījumi no draugu/radinieku loka, kur neskatoties uz to, ka ir bijis kāds precēts un ar bērniem ir aizgājis no ģimenes un veiksmīgi iedzīvojies un izveidojis jaunu ģimeni?
Jā, zinu pāris tādus gadījumus.
Vai pašas/paši spētu aiziet no ģimenes, tāpēc, ka satiktu kādu citu?
Ja nu galīgi viss juktu un bruktu. Bet nedod Dievs. Tfu tfu tfu.

* Vai spētu pieņemt vīrieti/sievieti ar " piekabi" - bērnu, bērniem, nevis kā vientuļo tēvu/māti, bet gan pieņemt faktu, ka vīrietim/sievietei jau ir bērnu?
Jā, neredzu problēmu.
* Vai precējies/-usies ir liels šķērslis?
Precēts nav miris, bet šaubos - ja uzzinu, ka vīrietis ir attiecībās, viņš automātiski uz mana "radara" vairs neparādās.
*Vai ir zināmi gadījumi no draugu/radinieku loka, kur neskatoties uz to, ka ir bijis kāds precēts un ar bērniem ir aizgājis no ģimenes un veiksmīgi iedzīvojies un izveidojis jaunu ģimeni?
Jā, protams. Parasti sākas pusmūža krīzes ap 40.
*Vai pašas/paši spētu aiziet no ģimenes, tāpēc, ka satiktu kādu citu?
Jā, iespējams - nekad nevar zināt, kā dzīve iegrozās. Ja nejustos laimīga un attiecības būtu sevi izsmēlušas un otrs cilvēks nebūtu gatavs panākt soli pretī un strādāt pie laulības, tad diez vai tēlotu mocekli ģimenes un viena uzvārda dēļ.

Vai spētu pieņemt vīrieti/sievieti ar " piekabi" - bērnu, bērniem, nevis kā vientuļo tēvu/māti, bet gan pieņemt faktu, ka vīrietim/sievietei jau ir bērnu?
Pašlaik domāju, ka nē. Es gribu būt pirmā sieviete vīrietim, kas dzemdēs viņa bērnu. Bet, ja man jau būtu bērns, tas pat būtu vēlams, ka vīrietim ir arī savējais, vismaz nebūtu nevienam par ko apbižoties, ka uzmanības tam ir vairāk vai mazāk. Viss būtu kaut kā līdzsvarā.

* Vai precējies/-usies ir liels šķērslis?

Kam šķērslis? Attiecībām? Protams!!

*Vai ir zināmi gadījumi no draugu/radinieku loka, kur neskatoties uz to, ka ir bijis kāds precēts un ar bērniem ir aizgājis no ģimenes un veiksmīgi iedzīvojies un izveidojis jaunu ģimeni?
Jā, ir zināmi.

*Vai pašas/paši spētu aiziet no ģimenes, tāpēc, ka satiktu kādu citu?
Nē. Cita vīrieša dēļ ģimeni nejauktu. Neveiksmīgu attiecību dēļ gan aizietu.

* Vai spētu pieņemt vīrieti/sievieti ar " piekabi" - bērnu, bērniem, nevis kā vientuļo tēvu/māti, bet gan pieņemt faktu, ka vīrietim/sievietei jau ir bērnu?
Varētu. Esmu to jau darījusi. Viss protams atkarīgs no tā, kādas ir attiecības ar bērna māti un kādas tēvam ar bērnu, jo, ja vīrietis tāds, kas nekad neatradīs momentu, kad būt divatā - vai nu trijatā ar bērnu, vai nu nekā, tad gan, laikam nevarētu.
* Vai precējies/-usies ir liels šķērslis?
Te atkal jautājums - vienkārši juridiski nenokārtotas attiecības, bet dzīvo šķirti, vienkārši nav beiguši mantu/bērnus/suni dalīt, vai faktiski joprojām dzīvo kopā? Pirmais, kāpēc ne? Šķiršanās var vilkties ļoti ilgi, bet, ja cilvēks jau uz to ir izgājis un ar koferi aizgājis citur, kur šķērslis? Ja joprojām dzīvo kopā - noteikti nē.
*Vai ir zināmi gadījumi no draugu/radinieku loka, kur neskatoties uz to, ka ir bijis kāds precēts un ar bērniem ir aizgājis no ģimenes un veiksmīgi iedzīvojies un izveidojis jaunu ģimeni?
Brālim ir sieva, kurai bērns ir no iepriekšējās laulības. Kopā jau ilgi un nu abiem ir arī kopīgs mazais.
Viena draudzene nesen apprecējās ar vīrieti, kuram divi bērni no pirmās sievas, pie kam, dzīvo ar viņu. Arī pašai meitenei dēls - netraucēja ne vienam, ne otram.
*Vai pašas/paši spētu aiziet no ģimenes, tāpēc, ka satiktu kādu citu?
Aiziet no ģimenes? Tas ir - atstāt vīrieti ar bērnu, cita vīrieša dēļ? Noteikti nē.

Vai precējies/-usies ir liels šķērslis?
Fuuuu, es tak nepareizi izlasīju komentāru. Sapratu, vai iepriekš precējies/šķīries ir šķērslis.
Nē, precēts IR šķērslis. Protams!

Vai spētu pieņemt vīrieti/sievieti ar " piekabi" - bērnu, bērniem, nevis kā vientuļo tēvu/māti, bet gan pieņemt faktu, ka vīrietim/sievietei jau ir bērnu?

Jā.

Vai precējies/-usies ir liels šķērslis?

Nē. Šķiras visi gan precētie,gan neprecētie. Tāpat jaunas attiecības uzsāk visi,neatkarīgi no juridiskā stāvokļa. Dzīvē visādi var gadīties.

Vai ir zināmi gadījumi no draugu/radinieku loka, kur neskatoties uz to, ka ir bijis kāds precēts un ar bērniem ir aizgājis no ģimenes un veiksmīgi iedzīvojies un izveidojis jaunu ģimeni?

Jā.

Vai pašas/paši spētu aiziet no ģimenes, tāpēc, ka satiktu kādu citu?

Ja vīru nemīlētu un mūs saistītu tikai pienākums pret bērniem,tad jā. Kaut kādi piegulētāji gan neinteresētu. Es gan ļoti ceru,ka man dzīvē būs tikai vienas laulības.

* Vai spētu pieņemt vīrieti/sievieti ar " piekabi" - bērnu, bērniem, nevis kā vientuļo tēvu/māti, bet gan pieņemt faktu, ka vīrietim/sievietei jau ir bērnu?
Nē,nevarētu. Gribētu kopīgu bērniņu,kuru pati arī spētu iemīlēt.
* Vai precējies/-usies ir liels šķērslis? Jā. Piegulētāja nekad netaisos būt.
*Vai ir zināmi gadījumi no draugu/radinieku loka, kur neskatoties uz to, ka ir bijis kāds precēts un ar bērniem ir aizgājis no ģimenes un veiksmīgi iedzīvojies un izveidojis jaunu ģimeni? Nē,nav apkārt tiešām veiksmīgi. Ir gadījumi,kad ir aizgājuši no ģimenes,taču tā arī turpina vazāties no vienas vietas uz citu.
*Vai pašas/paši spētu aiziet no ģimenes, tāpēc, ka satiktu kādu citu?Nē. Ja reiz precētos,tad ar cilvēku,kuru mīlu. Un tad arī visas problēmas risinātu,nevis bēgtu un izvēlētos vieglāko ceļu - ar citu.

* Vai spētu pieņemt vīrieti/sievieti ar " piekabi" - bērnu, bērniem, nevis kā vientuļo tēvu/māti, bet gan pieņemt faktu, ka vīrietim/sievietei jau ir bērnu?
Jā, spētu ,kamēr man tas sīcis nav jāaudzina.
* Vai precējies/-usies ir liels šķērslis?
Jā , un ,nē, jo ja laulība faktiski ir izirusi,nedzīvo kopā utt, tad tas nav šķērslis, ja laulība pastāv un nav izirusi, tad tas ir fundamentāls šķēršlis.
*Vai ir zināmi gadījumi no draugu/radinieku loka, kur neskatoties uz to, ka ir bijis kāds precēts un ar bērniem ir aizgājis no ģimenes un veiksmīgi iedzīvojies un izveidojis jaunu ģimeni?
Jā, daudz ,daudz gadījumu ,kaut vai manis pašas tēvs.
*Vai pašas/paši spētu aiziet no ģimenes, tāpēc, ka satiktu kādu citu?
Jā, spētu.

Par pirmajiem diviem punktiem - biku kopā ar tādu vīrieti, kurš oficiāli šķīries vēl nebija un bērni dzīvoja pie viņa. Ja vīrieti mīl, tad arī bērnus nav problēma pieņemt, tomēr pret bērniem diez vai izveidotos tik dziļa mīlestība kā pret sevis pašas bērniem.
Pieņemu, ka tāpat var veidoties laimīgas ģimenes arī "šķirteņiem", kāpēc gan lai šādi cilvēki nebūtu laimīgi.
Pati diez vai spētu aiziet no savas ģimenes. Ja reiz esmu attiecībās, tad uz citiem neskatos romantiski un nečupojos tā, lai varētu sanākt iemīlēties - robežām jābūt.

1. Pilnīgi mierīgi varētu pieņemt faktu, ka vīrietim ir bērns, neuzskatu to par nekādu šķērsli.
2. Precēts vīrietis, lai dzīvo ar savu sievu, es tur neiesaistos.
3. Mani vecāki, un viss ir iznācis lieliski, laikam iepriekš nebija apprecēti pareizie cilvēki.
4. Šobrīd domāju, ka ne, bet nekad nevar zināt, kas notiks nākotnē.

* Vai spētu pieņemt vīrieti/sievieti ar " piekabi" - bērnu, bērniem, nevis kā vientuļo tēvu/māti, bet gan pieņemt faktu, ka vīrietim/sievietei jau ir bērnu?

Es droši vien censtos. Varbūt tā pat būtu labāk, jo bērnus pati nevēlos. Bet no otras puses būtu grūti, jo bērni arī nepatīk- nepatīk arī to klātbūtne. Reiz satikos ar vīrieti, kuram jau bija bērns, bet man ar to bērnu nekad nebija jāredzās, tāpēc man no tā toreiz ne silts ne auksts nebija. Es gan arī tās attiecības par pārāk nopietnām neuztvēru.

* Vai precējies/-usies ir liels šķērslis?
Domāju, ka jā. Vienkārši pazūd interese pret tādu. Simpātijas jau var būt pret dažādiem cilvēkiem, bet ar to arī viss beidzas.
*Vai ir zināmi gadījumi no draugu/radinieku loka, kur neskatoties uz to, ka ir bijis kāds precēts un ar bērniem ir aizgājis no ģimenes un veiksmīgi iedzīvojies un izveidojis jaunu ģimeni?
Nē.
*Vai pašas/paši spētu aiziet no ģimenes, tāpēc, ka satiktu kādu citu?
Ar to pieredzi un attiecībām, kas man šobrīd ir, teiktu, ka nē. Bet nu tā dzīvē bieži vien notiek- attiecības jūk un ja vēl pagadās kāds, pie kā aiziet, tad tas paātrina to visu procesu. Es gan ceru, ka ar mani tas nekad nenotiks.

1. Viennozīmīgi varētu pieņemt ne tikai faktu, ka vīrietim ir bērns no citas sievietes, bet arī bērnu labprāt iepazītu un ar laiku arī droši vien iemīlētu, jo tā būtu daļa no cilvēka, kuru mīlu.
2. Ar vīrieti, kurš ir precējies noteikti nevēlētos iepazīties. Jā, ir šķērslis.
3. Nē, nav zināms tāds gadījums!
4. Ja esošajās attiecībās ilgstoši justos nelaimīga, es noteikti spētu izšķirties un veidot jaunas attiecības un dibināt ģimeni.

* Vai spētu pieņemt vīrieti/sievieti ar " piekabi" - bērnu, bērniem, nevis kā vientuļo tēvu/māti, bet gan pieņemt faktu, ka vīrietim/sievietei jau ir bērnu?

Jā. Faktiski tas ir ideāls variants cilvēkam, kas vēlas ģimeni, bet nevēlas savus bioloģiskos bērnus.
* Vai precējies/-usies ir liels šķērslis?
Jā.
*Vai ir zināmi gadījumi no draugu/radinieku loka, kur neskatoties uz to, ka ir bijis kāds precēts un ar bērniem ir aizgājis no ģimenes un veiksmīgi iedzīvojies un izveidojis jaunu ģimeni?
Nē.
*Vai pašas/paši spētu aiziet no ģimenes, tāpēc, ka satiktu kādu citu?
Nē.

Vai spētu pieņemt vīrieti/sievieti ar " piekabi" - bērnu, bērniem, nevis kā vientuļo tēvu/māti, bet gan pieņemt faktu, ka vīrietim/sievietei jau ir bērnu? Spetu, bet to neveletos, man gribetos lai sievietei ieprieks neviens berns nebutu bijis. Principa pec.
* Vai precējies/-usies ir liels šķērslis? Nee nav. Kapec lai butu?
*Vai ir zināmi gadījumi no draugu/radinieku loka, kur neskatoties uz to, ka ir bijis kāds precēts un ar bērniem ir aizgājis no ģimenes un veiksmīgi iedzīvojies un izveidojis jaunu ģimeni? Nee!
*Vai pašas/paši spētu aiziet no ģimenes, tāpēc, ka satiktu kādu citu? Domaju ka ja, viss ir iespejams.

* Vai spētu pieņemt vīrieti/sievieti ar " piekabi" - bērnu, bērniem, nevis kā vientuļo tēvu/māti, bet gan pieņemt faktu, ka vīrietim/sievietei jau ir bērnu?
Jā, un to esmu arī izdarījusi! Ja vīrietis ir labs, tad nav nozīmes tai "piekabei".

* Vai precējies/-usies ir liels šķērslis?
Nē, visu izšķir attiecības savā starpā

*Vai ir zināmi gadījumi no draugu/radinieku loka, kur neskatoties uz to, ka ir bijis kāds precēts un ar bērniem ir aizgājis no ģimenes un veiksmīgi iedzīvojies un izveidojis jaunu ģimeni?
Nē nav, tikai pašas pieredze. Taču šo 3 gadu laikā nevis "piekabe" var negatīvi visu ietekmēt, bet gan attiecības. Mans vīrs aizgāja no bijušās jo viņā nedomāja par to, ka ne tikai viņam ir jādomā par māju, bērniem un darbu, turklāt sāka dzert... Ko lai saka viņai tagad 3 bērns no 3 vīrieša...

*Vai pašas/paši spētu aiziet no ģimenes, tāpēc, ka satiktu kādu citu?
Cita dēļ es no ģimenes neaizietu, un ja gribētu aiziet, tad nu ne jau tāpēc, ka kādu citu esmu satikusi, bet gan vnk lai atpūstos no vīriešiem!:-D

* Vai spētu pieņemt vīrieti/sievieti ar " piekabi" - bērnu, bērniem, nevis kā vientuļo tēvu/māti, bet gan pieņemt faktu, ka vīrietim/sievietei jau ir bērnu?

Protams.
Savus bērnu tu arī sauksi par piekabēm ?

*Vai ir zināmi gadījumi no draugu/radinieku loka, kur neskatoties uz to, ka ir bijis kāds precēts un ar bērniem ir aizgājis no ģimenes un veiksmīgi iedzīvojies un izveidojis jaunu ģimeni

Mani divi brālēni apprecējās un dzīvo kopā ar sievietēm kurām ir bērni.

*Vai pašas/paši spētu aiziet no ģimenes, tāpēc, ka satiktu kādu citu?

Droši vien nē

jā, jā, jā, jā