CSDD braušana - nervi!!! :(

Man bija tiesi tas pats,ka TA sanervozejos,ka kaja uz sajuga pilnigi kratijas..un tapec pret kalninu vislaik slapa nost(visas reizes,kad kartoju),bet ta nu ar 3x nokartoju.
nezinu pat..moz kadas nomierinosas zales-herbastres,antistress..

Pirms iekāpšanas csdd mašīnā ļoti satraucos, bet tiklīdz sāku braukt, koncentrējos uz braukšanu un tie nervi vispār kkur pazuda... Jo visu laiku domāju tieši par braukšanu, ka tik nepalaižu garām kādu zīmi un tā... :) Un vispār tā braukšana bija tik īsa, ka nepaspēju tā kārtīgi sastresoties! :D

Nu vēl lieta tāda, ka es stāvoklī, un nevaru tabletes nekādas īsti dzert... (t)

darbs ar sevi, mēģini sev iestāstīt ka nekas traks nav, ja nenokārtosi, tas nav pasaules gals, var taču kārtot vēl arī trešo reizi. aizej uz aptieku, paprasi kādu nomierinošu līdzekli, kas neietekmē reakciju, ar kuru drīkst sēsties pie stūres

Man arī bija liels stress, tāpēc labi, ka biju arī uz izmēģinājuma eksāmenu. Tur iztrīcēju trakāko uztraukumu, gandrīz, kā tu saki - ka var pat aizmirst, kur stūre atrodas. Rokas un kājas trīcēja. Uz īsto eksāmenu gāju mazliet mierīgāka, taču vienalga satraukusies. Biju iedzērusi herbastress, tas mazliet palīdzēja. Ar pirmo tāpat nenoliku. Noliku ar trešo, kad jau vairs nemaz negribēju iet un gāju ar domu, ka tāpat nenolikšu. Savādi, jo tieši šī doma mani visvairāk spēja nomierināt - tas, ka nemaz no sevis nesagaidīju, ka sanāks.

ir arī dažādas nervus noierinošas tējas

Es arī vairākas reizes liku. Vnk ej ar domu, ka ja nenoliksi šodien, tad noliksi kaut pēc 10 mēģinājumiem, bet noliksi!
Man likās, ka esmu pilnīga lūzere līdz brīdim kad no diviem vīriešiem uzzināju, ka viņi abi ar kādu 6 reizi tikai nolika. Nodomāju.. pff ta jau vēl nemaz tāda lūzere neesmu.. aizgāju vēlreiz likt un vispār nebija uztraukuma, pat gribējās vēl pabraukāt :D

Pēdējā reizē(kad noliku) pirms eksāmena vēl nodomāju - tak varētu te vēl guļammaisu līdzi paņemt, lai nav katru rītu jābraukā :D :D

man vispaar bija pohuj. :D es gaaju ar taadu domu, ka ja nenokartoshu, naakshu veel. nav jau liela probleema. nesaprotu par ko tur uztraukties, sapratu,ja driiksteetu tikai vienu reizi dziivee likt to eksaamenu

Kā tad tu iedomājies pa ceļu braukt viena - arī trīcēsi un apdraudēsi citus?

Teddy, tad tach ir savaadaak!

Teddy, kad nav eksāmens es braucu ļoti mierīgi un zinu, ka labi :)
Nju jā... iešu ar domu, ka likšu vēl :D jo es sevi tā māku uzvilkt, tas ir kaut kas! Pa dzīvi es tāds emocionāls cilvēķs, visu ļoti tuvu ņemu pie sirds.

Un tad kad es sapratu, ka nenokārtoju jau, tad es braucu eksāmenā ideāli! Kā akmens uzreiz nokrita, es pavizinājos un man beigās pateica, ka ja tu tā brauku visu laiku, tiesības būtu jau kabata :-/

Kā tad tu iedomājies pa ceļu braukt viena - arī trīcēsi un apdraudēsi citus?

Nav tas pats. Savā mašīnā blakus nesēdēs stingri vērtējošs vīrietis ar akmens cietu seju.. + nebūs to lielo baiļu no sevis un citu pievilšanas.

RainyDay nu tu gan mani sasmīdināji :D :D :D labais!

Īstenība tas vīrietis mani no sākuma arī drusku mulsīnāja. Viņš bija tik neemocionāls un man likās ka bargs, ka tiko iesākot vēl puse nervu klāt. Baigi izsita arī no sliedēm viņš

Es iedzēru vienu baldrijānīti un palūdzu, lai uzliek fonā mūziku. Arī pa ceļam uz eksāmenu es klausījos reālu repu, lai noskaņotu sevi uz "būs, būs, nebūs, nebūs". :-D
Man vēl tāds smuks tas, kas pieņēma eksāmenu bija. Nu kā es nevarēju nenobraukt ideāli? :D

miegamica, relax, nemaz tik stingri nevērtē. Te viena nesen nolika tiesības neko nesaprotot no ātruma zīmēm un citas vēl piebalsoja, ka neredzot problēmu.
Ja braukt proti-noliksi. Neproti- nenoliksi un nevajag.

Es teiktu, ka Tev pašai sev jāiestāsta, ka nav par ko uztraukties, ka ja nenoliec arī tas nav nekas traks, jo var likt atkārtoti. Tur ar sevi jāstrādā.
Man arī kāja trīcēja uz sajūga, kad liku tiesības, bet tas tikai sākumā, tad sāku braukt un jau nomierinājos.

Paldies! Tagad jūtos mierīgāk. Es laikam no sevis parāg daudz visu laiku gaidu, šis bija vienīgais eksāmens dzīvē, ko nenokārtoju no pirmās reizes :D (mat no ir bijis ļooooti daudz)

Labi. Kā būs, tā būs. Ja nē, kārtošu vēl :D

es savukārt nesaprotu kāpēc vienmēr tiek ieteikts, jebkāds darbs, kaut maximā pie kasēm. tas nav slikts darbs un jebkāds darbs ir darbs, bet ir ļoti jāņem vērā kāds ir cilvēks. no pieredzes varu teikt, ka esmu strādājusi apkalpojošajā sfērā un vairs negribu. katrs mēs esam savādāki un es vnk nederu tam darbam, jo neprotu smaidīt un būt laipna, kad esmu īgna. tas ir mans mīnuss. un priekš kam tādu kasieri, kas nevar ciest to darbu un iet tur ar riebumu? bet tas tā, atkāpjoties no tēmas. es vispār sākumā mēģinātu kaut ko mierīgu, kā pati teici braukt uz jūru, braukt ar velosipēdu, lai sakārtotu savas domas, atslābinātos. varbūt kaut kas satrauc? un tomēr neizvairītos no draugiem, jo nevajag noslēgties.