Esam lidojuši daudzas reizes. Pirmo reizi, kad bērnam bija viens gads un sēdēja klēpī. Tālāk jau sākām ņemt pašam savu sēdvietu. Viņa ir pareizi pieradināta, kas tas viss ir aizraujošs process, un ir lielā sajūsmā pa lidmašīnu.
Garākā ceļā, esmu centusies, lai neguļ pirms tam, tad drīz vien aizmieg lidmašīnā. Bet nu pārturēt nevar, lai bērns ir labā garastāvoklī tomēr. Ir redzēti citi bērni, kas ir tik pārguruši, ka pat aizmigt vairs nespēj, jau kāpjoti iekšā - brēc.. Bet domāju, tas lielākoties tomēr atkarīgs no vecākiem, kā izjūt savu bērnu.
Tagad, kad paugusies, ņemam līdzi grāmatas, pirms tam noskatāmies kādu multeni par lidošanu, darām visādas interesantas lietas, zīmējam, taisam no papīriem figūriņs utjpr.
Ratus vienmēr nododu bagāžā - tos sapako plēvē un ņem par brīvu. Vairs nemocos ar rokas bagāžu, paņemu tika pašu nepieciešamāko pleca tašā - dzeramais, kādas uzkodas, grāmata, ipad :D.. viss (ok, mazākam - pamperi). Visu nododu lielajā bagāžā.