un no kā jums ir bailes....

Man ir ārprātīgi bail no skudrām. Līdz pat histērijai :-D Panika iestājas, jau ieraugot to mudžēšanu vien.

Ak jā-cērmes,vispār zarnu parazīti! Pasaulīte mīļā!Divreiz ar cērmēm saskāros,abās biju čut ne uz raudāšanas robežas.Viena bija prakse dzīvnieku patversmē,kur man lika iztīrīt būri cērmju pilnam kucēnam.Un tas viss būris bija pilns ar tām preteklēm.Otra bija manam kucēnam,kuram vienu brīdi bija pretīga mode ēst ārā kakas,tad nu iedevu tableti,ar nelielu nokavēšanos.Un viņa tos pretekļus man uz grīdas atvēma.Tur bija vesels epopejs,saucu māsīcu,lai savāc,vienu viņa nepamanija un atstāja uz grīdas,cits suns viņu paņēma mute,pažļembāja un izspļāva,mūžam nebiju tā spiegusi :D
Atvainojos par preteklībām :-D

Bail ir no čūskām, brīvdienās tieši ezerā makšķerējām un es pa brikšņiem bridu vienu čūsku ieraugu, neko noskurinos eju tālāk, vēl trīs man pie kājām uzrodās, sastingu un sāku šņukstēt, draugam vajadzēja nākt mani glābt, tad tikai varēju nomierināties.

Nu visi pārējie mošķi (tarakāni, kukaiņi) liekas tikai pretīgi:-D

Vienīgā lieta no kuras man ir patiesi bail ir dziļš ūdens.Nemūžam nespētu ar kaut kādu kuģīti braukt uz Stokholmu,vispār aizietu ar sirdi,ja vēl būtu kādi viļņi.Pat bildēs vai video skatoties uz bangojošu jūru paliek bail,nevaru skatīties.Augstskolā bija peldēšanas nodarbība,kur bija jāsāk peldēt no dziļākā gala 3m,gandrīz apraudājos,kaut peldēt māku labi.

Laikam nav tādas konkrētas lietas, bet esmu aizdomājusies, ka būtu traki bail atrasties tumsā vienai dziļā mežā (nu tādā, kādi ārpus Rīgas ir- kur daudz meža zvēri un nav iestaigātas takas), kaut gan nav bail ne konkrēti no tumsas, ne zvēriem, bet līdzīgās situācijās atrodoties (tumsā,vienatnē meža tuvumā) ir bijusi baisa sajūta.
Ļoti nepatīk iet pāri dzelzsceļa sliedēm, pat pilnīgi pamestām, pa kurām sen neviens vilciens nav braucis- bail, ka kaut kur ieķeršos un vilciens nobrauks. :D

Man ir bail no tumšiem spoguļiem un logiem, vemšanas, ka kaut kas slikts var atgadīties, no šaurām telpām un man šausmīgi nepatīk kukaiņi - pretīgi, ka kāds rāpo pa mani, pat skudras.

Man ir stulbas bailes un nezinu kur man taadaas radaas. Man bailes dushaa aizvert acis.
Tik stulbi. Protams es veru ciet kad mazgaju seju, bet tad man jaaiziet mazliet no uudens.

Problemu atvert acis peldot zem uudens nav utt taa kaa tas nav bailes no uudens.

man vienmēr sākas neliela paranoja ieejot savā kāpņu telpā. vienmēr sadomājos,ka priekšā būs kāds narkomāns/dzērājs... nezinu, kā lai tieku vaļā no šīm bailēt, tā tiešām man ir problēma. :/

http://lv.wikipedia.org/wiki/Fobiju_uzskait%C4%ABjums

Šeit var arī labi izsmieties.

Čūskas un vardes

Paniski baidos no tarakāniem un ūdens tilpnēm ar straumi .

No šāda izmēra tarakāniem. Viņi, pie tam, prot lidot nelielus attālumus.

Kas patiešām manī iedzen bailes ir doma ,ka es vairs nespētu domāt loģiski,spriest, zaudētu prātu un/vai kontroli, kļūt atkarīga no kaut kā vai kāda ,vai vispār paliktu par "dārzeni".

Visvairāk bail no zirnekļiem, taču būtībā bail no visu veidu kukaiņiem, pat no tauriņiem, lai arī cik smieklīgi tas neizklausītos.
Bailes no augstuma.
Bailes paģībt.
Neizskaidrojamas bailes no tā, ka tūlīt, tūlīt varētu notikt kaut kas slikts.

No kontroles zuduma, lidošanas ar lidmašīnu, vardēm, kara.

No vientulibas...

man ir bail strādāt. pēc pēdējās darba pieredzes, bail kkur iet strādāt, jo liekas, ka atkārtosies tas pats, kas bija iepriekšējā darbā. bail kādam uzticēties.

Bailes no tuvinieku nāves un paģībšanas.

Čūskas liekas nepatīkamas, bet bail nav. Zirnekļi un citi kukaiņi liekas pilnīgi vienaldzīgi, ja vien viņi man nav virsū uz drēbēm vai ādas :D

Man bailes no karuseļiem :)
Čūskām, augstuma, ģībšanas, šūpojošiem tiltiem, laipiņām, dziļa ūdens. Par liftiem arī neesmu sajūsmā.
Ak jā, bailes arī no braucieniem ar laivu, kuģi, katamarānu utt.

Nepatīk visādi kukaiņi un lidojošie kukaiņi, kas dzeļ...Tad vēl dziļas ūdenstilpnes, jo nemāku peldēt (ir laivots pāri, bet bail taču). :D Vecas gāzes plītis un gāzes baloni, krāsnis.
Man ir bail arī no augstuma, taču itin bieži nākas to fobiju pārvarēt, jo patīk staigāt pa jumtiem un kāpt torņos.