un no kā jums ir bailes....

zirnekli
bizbizmarites
taureni
cuskas
visas vaboles
visi tarpi
augstums
atrums,piem.,ar automasinu,ja pati atri braucu nekas,bet ja citi tad bail,protams ir iznemumi
zivis
tumsa
sapes
jura
kapi
Ir vel bezgala daudz, bet sobrid nevaru atmineties

Un vēl man bail, ka kontrole pieķers bez etalona.

šis laikam ir labākais no visa :D

man ir bail no augstuma, jau no pašas bērnības, un vēl man ir klaustrafobija, šaurās telpās man vienkārši sākas panika

No zibeņiem gan vajag nevis vnk tāpat baidīties, bet izsargāties. Negaisa laikā nedrīkst stāvēt lauka vidū (vajag nogulties, ja dzīvība svarīgāka par drēbju tīrību; pie kam lietussargu nedrīkst izmantot nekādā gadījumā), nedrīkst stāvēt zem kokiem un nedrīkst peldēties.

Mazliet bail man ir no uguns, konkrēti no tā, ka ugunsgrēka gadījumā man sāktos panika un nespētu neko iesākt. Sen atpakaļ bija situācija, kad, sēžot pie datora, monitors sāka degt (būtībā pat vēl īsti nedega, tikai traki dūmoja) un man sākās tāda panika, ka pat aizmirsu visu, kas būtu jādara, vienkārši stāvēju un skatījos, kā viss dzirksteļo un kūp, labi, ka nebiju viena mājās, droši vien tā arī stāvētu un noskatītos, kā viss nodeg. Kopš tā laika atrodoties, piemēram, pie ugunskura, vienmēr vaktēju, lai kaut kas neaizdegas, neeju pārāk tuvu ugunij utt. Bet nav tā, ka baidītos no jebkāda veida liesmām (piem. svecēm utt.) bet tieši no tā, ka varētu kļūt rīcībnespējīga ugunsgrēka situācijā.

nenoká,kas diskusijá minéts, man nav bail, pat neizraisa riebumu. nu protams, negribu vecumdienás sajukt prátá, bet to es nesauktu par bailém.

es laikam nekad nesapratíshu ká var baidíties no pelítém, chúskám, kukainíshiem, zirneklíshiem... augstuma, údens. nav grúti tá dzívot?

ak, já vienígais, kas man ljooti nepatík un rada neomulígu sajútu - klauni, neteiktu ka bailes, varu stávét blakus, bet pati laikam neuzvilktu klauna masku. (já, BaCk, piebiedrojos)

Baidos no
*kara
*šaurām telpām
*sajukšanas prātā
*tā, ka zaudēšu kādu mīļu cilvēku vai savu suni
*satiksmes, sevišķi no lielu gabarītu transportiem

Manii ir paaraak daudz bailju. Dazhas jau, skjiet, ka nav iisti normaalas. Piemeram, es nespeju stavet tuvu metro/vilcienam, liekas, ka kaads psihais pagruudiis vai, ka man saljodziisiies kaaja un es uzkritiishu uz sliedem. Nekad neljauju, lai cilveki, ko miilu stavetu tuvu sliedem. Otra paranoja, kas ljoti bojaa dziivi ir nedroshiiba, vai esmu izslegusi matu pannu, gaazes pliiti, nopuutusi sveces. Juus smejaties vai nee, bet es esmu njemusi uz darbu ieprieksheja vakara dedzinatu sveci, jo baidiijos, ka vinja nesaak degt pati no sevis. (t)

Ljoti bail no leenas, mokoshas naaves un radiibaam bez spalvas, kazhoka (vardes, chuskas, gliemji utt)

Nezinu, vai tam ir nosaukums, bet man kļūst bail ieraugot kaut ko tādu:



Tad vēl no nepazīstamām, dziļām ūdenstilpnēm. No sirseņiem:'-(

Paniskas bailes no zirnekļiem un augstuma, pat 2 metri man ir par traku! Ja kāds gribētu no manis atbrīvoties, vislabākais veids izraisīt sirdstrieku būtu vienkārši iedabūt mani kādā panorāmas ratā un ielikt klēpī jauku, lielu, pūkainu zirneklīti! :-D
Vēl man ir bailes no publiskas runāšanas, kas man ir krietni traucējis dzīvē.:-/

Putni - ļōti nepatīk, ir sevišķi Rīgā baloži , ne vistas, pīles u.c Ka nāk tuvāk man par 3-4 metri, uzreiz gribas skriet prom :-D

Asinis- Ka ieraugu , ta uzreiz sagriežas galva un varu pat noģībt (asins analīžu nodošana- tās ir šausmas)

Slimnīcas- sistēmas , adatas , narkoze .Jau no bērnības nav patikušas .

Laikam , ka arī no paģirām un vemšanas :-D

Bail palikt vienai, bez neviena tuva cilvēka .

Un vēl man bail, ka kontrole pieķers bez etalona.

Ne šajā seksistu sabiedrībā. Tu taču zini, ka vēl ar vien ir seksisms un sievietēm ir grūtāk atrast darbu...

Salami https://www.youtube.com/watch?v=Npkhyeotzog
Tev tak vienmēr ir iespēja padzīvot uz kāda losīša rēķina, pastudēt kādu citu profesiju uz losīša rēķina. Nav tik bēdīgi kā vīriešiem(50% nācijas).

Man bail nav bail no kā konkrēta kā zirnekļiem vai augstuma, bet tieciet man - kaut kā būtu.
Man bail pamosties 40 gados vienai, darbā kuru ienīstu, tikai tāpēc, ka biju spiesta šīs profesijas izvēles izdarīt tīņu gados. Bail, ka manas mentālās slimības pārņems manu prātu un es nekad nespēšu ar nevienu cilvēku normāli komunicēt bez stresa un bez viņu jau iepriekšējas atstumšanas. Bailes no izgāšanās, no dzīves izniekošanas, no lietu nožēlošanas un nākotnes.

Čūskas un zirneklīši Latvijā nav pārāk nāvējoši, tāpēc izteiktas bailes neizraisa. Baidos no sievietēm.

*Ūdens, it īpaši, ja dziļums sāk pārsniegt apmēram metru, zinu, daudziem iespējams liekas smieklīgi, taču ūdens nepatīk un nekādu romantisko randiņu laivā arī negribētu izbaudīt :D
* Vardēm/ krupjiem
* Dažkārt ir bail no šaurām, tumšām telpām, augstuma un tumsas, bet tas tā nosacīti - atkarībā no situācijas
* Asins nodošanas/slimnīcām un visu kas ar to saistīts
* Zāles pļāvējiem/ motorzāģiem un citiem aparātiem
* Ļoti biedē arī dzemdības
Vispār uzskatu, ka man kaut kādas dīvainas bailes :D

Man šausmīgi bail no zirnekļiem gan maziem,gan lieliem un spalvainiem:-O un arī no čūskām.:-D

Man ari tarantuli patik...(l)

majas zirnekli riebj un tarakaani vjjeee.

nepārspīlējot, kā mazs tarantuls, tāds pūkains,resns

Ritīgi mīļš(l)