Es patiesi nevienam nejūtos vajadzīgs, man trūkst apkārtējo cilvēku uzmanības (man 16 gadu). Lielāko daļu laika esmu spiests pavadīt vienatnē (gan skolā, gan ārpus tās), un arī draugi izvēlas ar mani satikties tikai tad, kad viņiem pašiem nav ko darīt, vienmēr, kad es palūdzu, viņi atcērt - Negribu, "man sūdīgs garīgais" vai "esmu pārāk noguris/-usi" (tajā pašā laikā, kad es neeju ārā, sākas skandalēšanās). No skolasbiedru puses bieži nākas dzirdēt, ka esmu idiots, lohs, cūka, neko dzīvē nesasniegšu, savus izglītības dokumentus varēšu piespraust tualetē pie nagliņas. Arī vecāki (ģimenē esmu vienīgais bērns) bieži izvairās komunicēt, jo redziet viņiem ir darbs un sava personīgā dzīve. Kā es varu mainīt savu dzīvi un darīt to interesantāku, lai man nav nepārtraukti jājūtas vienam un tādam, ko liela daļa cilvēku uztver kā rezerves variantu, kad grib izklaidēties vai kaut ko vajag?
36
