Tām, kurām Velnamātes. ;)

Marssa, nu tad padomā par Norah teikto tomēr.

Es arī atbalstu.... Saprotu. Man ir līdzīgi. Es ar viņu nekontaktējos, man ir nobloķēti viņas ienākošie zvani. Es nespēju iedomāties, ja maniem bērniem ar viņu būtu jākontaktējas...

Nu pilnigi aizliegt gan nevajadzetu, bet auklet es ar nedotu,ja man tas cilveks butu nepatikams. Ticu, ka bernu vina gribes redzet un kratit ar pirkstu , ka tu to un to dari nepareizi :D
To darija ari nana viramate, bet kopuma mums sliktas attiecibas Nebija - neitralas, bet pec dela piedzimsanas mums vinas krietni uzlabojas un var redzet cik loti vina mil savu mazbernu.
Varbut viss vel var mainities, neesi tik skeptiska. :)

Es arī atbalstu.... Saprotu. Man ir līdzīgi. Es ar viņu nekontaktējos, man ir nobloķēti viņas ienākošie zvani. Es nespēju iedomāties, ja maniem bērniem ar viņu būtu jākontaktējas...

un kā tev tas dzīvē izpaužas? iznāk?
ja drīkst jautāt par kādiem iemesliem tev radās šī sāpe?

paldies visām ;-)

Es tevi saprotu-tā gadās-ja cilvēks ir izdomājis, ka grib tevi ienīst, tu neko tur nevari darīt. Saprotama ir tava vēlme atriebties, neļaujot tikties ar bērnu.
TOMĒR tu nedrīksti tā rīkoties, jo neviens vecāks nedrīkst bērnu jaukt svešās attiecības. Tev jānodala-tavas un vīramātes attiecības no tava bērna un vīramātes attiecībām. Tātad tu nedrīksti bērnam aizliegt tikties ar tik tuvu radinieku kā vecmamma. Adekvāta rīcība no tavas puses būtu tikties tikpat bieži ar vīramāti ka līdz šim (gan jau vismaz reizi gadā tiekaties), ne uz mirkli neatstāt viņu vienu ar tavu bērnu un aicināt uz visiem bērna svētkiem-vārda dienām, dzimšanas dienām. Ja vīramāte atļaujas nicīgi par tevi izteikties vai aizskar tevi-aizrādi, ka tu kā māte nevari pieļaut savas autoritātes graušanu bērna acīs un tāpēc tu būsi spiesta neļaut viņai komunicēt ar bērnu. Vīramāte sajūtīs, ka esi uzstādījusi noteikumus, kas viņai jāievēro un viņai tā īsti izvēles nebūs.

Jums visām, kam ir sliktas attiecības ar vīramāti, pašas nemaz neesat tik baltas un pūkainas. Par vienu dalībnieci nemaz nebrīnos, jo tēlot bēbīšu supereksperti nemaz nesanāk šeit un drauga mātei tāda uzpūtība krīt uz nerviem.
Autore, tizls lēmums. Nav tev nekāda vara norādīt kam dot pieskatīt bērnu un kam nē. Bērnu neradīji viena, bet ar vīru, tā kā arī vīrs izlems ar tevi kopīgi, kas un kā. Maini attieksmi pretīgo.

Artemzija

es zinu, ka tu par mani raksti, un nē, neuzminēji, kāpēc man pasliktinājās attiecības, tas šoreiz nebija ar bērnu nemaz saistīts, bet cita lieta, kur drauga māte izcēlās kā izcila psihopāte. ;)

Un tādu kā tevi gan jau visur visi mīl, tikai ne cosmo - tas arī par kaut ko liecina. ;)

Kosmo ir kosmo, visām tā nav visa dzīve. Un kā Tu zini vai mani šeit mīl vai nē? Bučiņas!
Jebkurā gadījumā, mainiet savu attieksmi un nepiniet tur iekšā bērnus.

Lasot šos stāstus.... cik cilvēki tomēr mēdz būt muļķīgi, paši veido kaut kādu naidu ikdienā, aiz nekā, bet nu katrā ziņā - visvairāk žēl ir vīrus un bērnus, kas ne pa tēmu tam visam pa vidu lavierē.

Es viņas acīs vienmēr esmu bijusi pēdējais m*sls. Tad lai mana miesa un asinis arī ir tas pats

Tā tik ir attieksme...

Sākšu ar to, ka es zinu ko nozīmē vīramāte velnamāte. Tomēr, 100% piekrītu Dūu viedoklim. Vecāki ir vecāki un nevar atļauties necienīt cilvēkus, kuri devuši dzīvību.
Bērns ir tava vīra un Tavs kopražojums. Tu esi aizvainota - ok, bet bērns ir tik pat labi tavas asinis, kā Tava vīŗa un viņa abu vecāku asinis.
Nemaz neizklausās, ka nāc no draudzīgas ģimenes, ja reiz Tev nav iemācīts, ka caur bērniem nedrīkst atriebties radiniekiem. Kā Tu vispār iedomājies paskaidrot bērnam, ka viņš drīkst redzēt tikai vienu savu omīti? Stāstīsi kāda tēva mamma ir ragana pret tevi bijusi, jo gribēja, lai ievārījuma burciņas turi plauktā nevis skapī? Stāštīsi kādos dāsnos epitetos viņa tevi saukusi?
Kaut kāds murgs. Ja mana mamma būtu šādi rīkojusies nevis augot ļāvusi pašāi pieņēmt lēmumus, es viņai mūžā to nepiedotu. Tāpat, es nepiedotu savam vīŗam, ja viņš neļautu manam bērnam ar manu mammu tikties kaut kādu absurdu iemeslu dēļ...

Kaut mani vecāki nebūtu iedomājušies šādu aizliegšanu un attālināšanos. Tad nu tagad man patiešām ir tikai viena vecmamma, otra ģimenes koka daļa ir pazudusi nebūtībā un man par to ir ļoti skumji. Tās tomēr ir saknes, un, pat ja vīramāte ir vellamāte, viņa ir Tava vīra mamma un Tava bērna vecmamma, un kas būs, kad bērns paaugsies un jautās, kāpēc viņam ir tikai viena ome? Man būtu kauns atbildēt, ka savas personīgās nepatikas dēļ esmu bērnam noliegusi visu vērst par labu un kontaktēties ar savu ģimeni..
Es vienkārši pati šobrīd esmu tādā situācijā, kad naida dēļ (tas gan nebija vērsts pret manu mammu, mazliet cits konteksts) man vienkārši nav daļas ģimenes un man tās ļoti trūkst, es ļoti gribētu, lai man būtu iespēja ar visiem kontaktēties normāli, par spīti manu vecāku attiecībām ar šiem konkrētajiem radiem, jo es neesmu vainīga pie viņu savstarpējās nepatikas, taču arī mani tas ietekmē.
Protams, ja Tu nevēlies viņai uzticēt bērna audzināšanu, pieskatīšanu, tas ir normāli. Tomēr aizliegt tikties? Tu vari ar viņu netikties, bet ja bērns to vēlēsies, arī aizliegsi, teiksi, ka nē?

Artemzija, caroli
Pienāks arī jūsu reize sastapties ar garīgi nelīdzsvarotām personām :D Redzēs, kādu tad dziesmu dziedāsiet :D Ir cilvēki, kam patīk un vajag kašķus-visur un ar visiem. Viņi no tā gūst baudu, enerģiju, dzīves piepildījumu. Lai cik iecietīga, laipna, sirsnīga nebūsi, tik un tā otrs cilvēks parādīs, ka tevi necieš un kāps tik ilgi uz galvas, kamēr laipnais nenovilks skaidras robežas.

ir teikšana, bet nu vīram šajā gadījumā būtu jābūt sievas pusē.


Šis teksts ieiet pretrunās.

Runāt var, bet nav jēgas, jo tāpat jābūt sievas pusē. Tas ir smieklīgi. Nabaga vīrietis.

+++ :-D

Izskatās, ka man arī būs tā sliktā vīra māte gadījusies. Grūti ar tādām, kas iekodušās dēla dzīvības artērījā un negrib to palaist vaļā. Un ja vēl dēls ir sievas (vai topošās sievas) pusē, tad 100 punkti, viņa būs visa ļaunuma sakne. :-D Es esmu izlēmusi, kad būs bērni, ja viņa gribēs varēs tikties. Ļaušu arī bērnam ar vīru ciemoties pie vecmāmiņas, bet tikko jutīšu, ka bērnam tiek skalotas smadzenes un viņš tiek nostādīts pret mani, tad sākšu visas tikšanās ierobežot. Vēl jau pastāv variants, ka viņa negribēs tikties ( jo manējā ir liela aktrise no nodegušā teātra), tad tā ir viņas izvēle un uzbāzties netaisos.

Mana situācija ie drusku neparastāka... Nestandarta.
Manas otrās pusītes māte nav garīgi vesela. Vismaz es tā domāju. Diagnoze viņai nav uzstādīta, jo ir grūti pieņemt un atzīt, ka tava mamma nav pieskaitāma. Sākumā tas mums bija liels nesaskaņu cēlājs. Es nespēju saprast un pieņemt visu to, kas tajā ģimenē notika un man likās, ka man ir kaut kā jāiejaucas. Man nešķita normāli, ka māte var zvanīt 30 gadīgam cilvēkam jebkurā diennakts laikā, lai parunātos, pareizāk sakot, runāt sūdu par tēmām iz sērijas - ieslēdz 1 baltijas kanālu, tur tas jobanais krievs runā, paskaties kāds mūdzis, visus tādus nošaut vajadzētu, kaķītis pirms 3 stundām izgāja ārā, nenāk atpakaļ. Laikam sabraukts. Vai zvans trijos naktī - bērniņ, vai mums mājās ir ierocis? Es sēžu tualetē, uz balkona ir bandīti. Neliec nost, Dieva vārds, viņi tur ir. Un tad sākas izmisīga raudāšana... Pavisam normāli ir arī - nu? Ko dari? Guli ja? Nu ja... Nav jau citu ko dzīvē darīt, sāni jāsilda, jāmīcās laulības gultā. Suga! Māti vienu atstāji... Vienu, vecu, slimu cilvēku... Kā kauna nav....
Un ja gadījumā atļaujas viņai uz zvaniem neatbildēt, tad viņa zvana policijai.
Ak jā, vēl viņa nav 10 gadus izgājusi no mājas. Un visiem pārmet, ka neviens viņu nekur neved.
Un viņa ārkārtīgi rupji lamājas. Es pst nezinu kā viņa mani vēl nav nosaukusi.... Nomirt viņa man novēl katru reizi, kad viņu satieku. Tāpēc es ar viņu vairs vispār nekontaktējos.
Bērnu mums vēl nav, bet būs. Un kad būs, tad viņi ar viņu arī nekontaktēsies. Lai cik ļauni arī tas nebūtu.

Inga88

tur tiešām izklausās pēc problēmām un kādu no šizofrēnijas paveidiem. Tur būtu kaut kā jārīkojas, jo agrāk vai vēlāk, bet pienāks brīdis, kad paliks tikai ļaunāk. Tādai bērnus tiešām nevarētu uzticēt.

Kaut kāds murgs. Ja mana mamma būtu šādi rīkojusies nevis augot ļāvusi pašāi pieņēmt lēmumus, es viņai mūžā to nepiedotu.

+++ Lai vai kāda k*ce bija mana vecmamma (no tēta puses), mamma nekad man neaizliedza tikties, nekad neaizliedza tās pieklājības vizītes uz svētkiem.

Jāsaka, nabaga vīrieši, kuriem nākas dzīvot tādās krustugunīs, pietam nekādas teikšanas. Es zinu, ka vīrieši labi saprot, ja viņu mātes nav nekādi svētie eņģeli, bet nostādīt tādā situācijā... Kāpēc vispār savās attiecībās jājauc bērns? Paaugsies, pats sapratīs un izlems, ko darīt un ko nē.

Kā lai nebūs velna mātes, ja redz ka meitene maucīga un tik laika jautajums, kā skraidīs apkārt

Es tevi saprotu-tā gadās-ja cilvēks ir izdomājis, ka grib tevi ienīst, tu neko tur nevari darīt. Saprotama ir tava vēlme atriebties, neļaujot tikties ar bērnu.
TOMĒR tu nedrīksti tā rīkoties, jo neviens vecāks nedrīkst bērnu jaukt svešās attiecības. Tev jānodala-tavas un vīramātes attiecības no tava bērna un vīramātes attiecībām. Tātad tu nedrīksti bērnam aizliegt tikties ar tik tuvu radinieku kā vecmamma. Adekvāta rīcība no tavas puses būtu tikties tikpat bieži ar vīramāti ka līdz šim (gan jau vismaz reizi gadā tiekaties), ne uz mirkli neatstāt viņu vienu ar tavu bērnu un aicināt uz visiem bērna svētkiem-vārda dienām, dzimšanas dienām. Ja vīramāte atļaujas nicīgi par tevi izteikties vai aizskar tevi-aizrādi, ka tu kā māte nevari pieļaut savas autoritātes graušanu bērna acīs un tāpēc tu būsi spiesta neļaut viņai komunicēt ar bērnu. Vīramāte sajūtīs, ka esi uzstādījusi noteikumus, kas viņai jāievēro un viņai tā īsti izvēles nebūs.

+ piekrītu ikvenam Tavam vārdam!!!

Man pat ir ļoti skumīgi, ka patiesībā daudzām ir šī problēma! man ar savu "mīļo' vīreni ir bijusi diezgan krāsaina pagātne. Domāju ka vaina jau nav mūsos, bet "viņu galvās". Uzskati/ principi/likumi/ kas ir jau novecojuši!!!

Lilii

Visticamāk... Bet, lai nebūtu lieku kašķu mūsu ģimenē, es esmu nolēmusi neiejaukties un māte tēmu vienkārši necilāt.
Un bērnu, es domāju, tieši tāpēc mums vēl nav. Kaut gan sen jau par to runājam...

Tas nekad nav viennozīmīgs lēmums... Un neviena situācija nav viennozīmīga...
Manā gadījumā, es reāli baidos, ka maniem bērniem kaut neliels kontakts ar tādu cilvēku varētu nākt tikai un vienīgi par sliktu, pat nodarīt pāri. Īpaši mazā vecumā. Varbūt vēlāk, kad paaugtos...

Kāpēc jājauc bērni,paši izlems,bla-bla-bla..
cik no jums ir bērnu,kuras bārsta šīs gudrības?Cik no jums vispār ir precējušās un saskārušās ar cilvēku,kurš tādu vai citādu iemeslu dēļ,nav garīgi vesels,ir izteikts sociopāts, vienkārši ļauns un nenovīdīgs..vai kašķīgs 24/7 ???
Un tagad piemērs-kā jūtās bērns,kurš ir,kaut uz 2h,bet ciemos pie savas "svētās,dēlu radījušās,pielūdzamās" omes,kas bērnu pa tām 2h ir tā izčakarējusi,ka bērns pat muti nevar atvērt,jo gandrīz vai bail.Un bērnam tas nav jādara,viņš nav jānostāda situācijā,kad viņam ir jāstrīdās vai jāsaceļās pret to omi,ja viņa nav normāla.Vecāki paši ir sapratuši,ka bērns no šāda cilvēka jāsargā un miers.Un tas attiecas ne tikai uz omēm,bērns var būt gana vājš,lai nespētu stāties pretī ļauniem un slimien cilvēkiem,kāpēc viņš jāmoka šāda cilēka sabiedrībā,pat,ja tikau svētkos un pueklājības reizēs.