Klačas par sevi

Man ir ieradums visulaiku vilkt zeķes - ejot gulēt, staigājot pa māju, jo mans bijušais vienmēr pukojās, ka pielieku savas vēsās kājas pie viņa :D

Kad runaaju pa telefonu garas sarunas, tad vienmeer speeleeju Sudoku IPadaa.. Man vajag ar kaut ko rokas nodarbinaat, kameer pljaapaaju.

Es nekad neizdzeru līdz galam tēju/kafiju. Tagad esmu sākusi pat mazāk liet ūdeni, lai nav pilna krūze, bet tāpat nu nesanāk. Arī mazās krūzītēs nekad neizdzeru līdz galam.

Kad runāju pa telefonu un, ja blakus ir lapa un pildspalva, tad rakstu savu vārdu visādos rokrakstos un klāt zīmēju puķītes, saulītes un citus ķiņķēziņus :D

Man patīk staigāt pa māju, mazgājot zobus. Nevaru mierīgi vannas istabā nostāvēt. :D

Izdomāju dīvainus ticējumus, pēc tam pašai dusmas, ja nesanāk. Piemēram, ja paspēšu pāriet pāri zaļajai gaismai, tad būs tas un tas (tas, ko es gribu). Bet ne vienmēr sanāk paspēt, līdz ar to tad ir šaubas par to, vai izdosies iecerētais. :D :D

Skrienot klausos mūziku, kas patīk un klusībā dziedu līdzi, arī plātot muti (tāpēc es skrienu tumšos vakaros, lai nebiedētu cilvēkus :D :D ), bet citādi man nojūk ritms un nesanāk. :D

Jā, tad, kad runāju pa telefonu, arī vislabprātāk kaut ko skricelēju.

Visus alkoholus un sulu dzeru ar salmiņu, ok, izņemot šampi un vīnu. Alu gan. Par to vienmēr visi par mani ierēc. :D

Man patīk staigāt pa māju, mazgājot zobus. Nevaru mierīgi vannas istabā nostāvēt.

Es arī nevaru. Vakaros parasti eju virtuvi vākt, kamēr zobus birstēju.

Izdomāju dīvainus ticējumus, pēc tam pašai dusmas, ja nesanāk. Piemēram, ja paspēšu pāriet pāri zaļajai gaismai, tad būs tas un tas (tas, ko es gribu).

Es ar tā kādreiz darīju. (t)

Spīdola - pat šņabi? :D

No rītiem pie kafijas tases, nevis apmeklēju sociālos portālus vai ziņu lapas, bet izspēlēju kādu dambretes partiju. Tā teikt, pārbaudu dienas IQ :D

Es sev katru rītu uztaisu kafiju, bet gandrīz vienmēr aizmirstu par viņu.
Man vienmēr ir jābūt zeķēm kājās.
Man pēc pamatēdiena vienmēr ir jāapēd kaut kas salds, citādi es nejūtos paēdusi.
Pat ja dzīvoklī ir karsts, es gulēšu ar segu. Bez segas es nevaru aizmigt.

Kad krāsojos, es vienmēr skatos youtube video.

Pat ja dzīvoklī ir karsts, es gulēšu ar segu. Bez segas es nevaru aizmigt.

+

Izdomāju dīvainus ticējumus, pēc tam pašai dusmas, ja nesanāk. Piemēram, ja paspēšu pāriet pāri zaļajai gaismai, tad būs tas un tas (tas, ko es gribu).

Un es domaaju, ka vieniigaa taa daru :D

Visus alkoholus un sulu dzeru ar salmiņu,

Spīdola - pat šņabi?

Haa, to pašu gribēju jautāt. :D

Kad krāsojos, es vienmēr skatos youtube video.

Man ir tieši tas pats, vienmēr skatos youtube video.

Un vēl,kad eju gulēt uzlieku telefonam 10min lai ekrāns spīd un pēc tām 10min, lai izdziest. ( jo tad jau esmu aizmigusi) Jo nepatīk/neomulīgi tumsā pilnīgā aizmigt :D

Un vēl,kad eju gulēt uzlieku telefonam 10min lai ekrāns spīd un pēc tām 10min, lai izdziest. ( jo tad jau esmu aizmigusi) Jo nepatīk/neomulīgi tumsā pilnīgā aizmigt

Šis gan ir jocīgi. :D

Lasu un smejos :-D

Es nekad neizdzeru līdz galam tēju/kafiju. Tagad esmu sākusi pat mazāk liet ūdeni, lai nav pilna krūze, bet tāpat nu nesanāk. Arī mazās krūzītēs nekad neizdzeru līdz galam.

Tas pats. Tas arī attiecas uz zupas šķīvi. Cik daudz (vai maz) zupas tur nebūtu, līdz galam neapēdīšu.

* Neskatos pilnizmēra spoguļos. Ja nācas iet tādiem garām, tad aizveru acis.
* Ja telefonsaruna solās būt gara, tad bieži vien sāku klepot. Nezinu, kāpēc. Nav man klepus, bet reizi minūtē divās sanāk paklepot. Ar īsām tā nav.
* Krūšturi velku kā džemperi jo normāli, kā to velk pārējie cilvēki, es nemāku

Spīdola - pat šņabi?

Es šņabi vispār nedzeru. :-D

Naktī pamostos un skatos, cik stundu palicis pagulēt un tad laimīga guļu tālāk, ja ir vismaz vēl 2 stundas. :D