Sveiki, es vienkārši vēlos kaut kur izlikt savu galvas sviestu, kas mani spiež nost un neļauj normāli dzīvot jau gadus 2 vismaz.... Es vairāk nemāku baudīt dzīvi, vnk dzīvot. Katru dienu domāju par to cik ļoti es sevi ienīstu, cik es esmu nožēlojama utt... un tas viss ir dēļ apsēstības ar ēdienu, svaru, kalorijam... jā, lai cik neskanētu tizli tā ir. Man ir paniskas bailes pieņemties svarā, pēc svētkiem (kad protams sanāk apēst par daudz) es ceļos naktī un raudu par to, ka esmu stulba, nafig vsp vajadzēja ēst to un šito.... Man pat rādās murgi naktīs, ka es apēdu kko (piemēram tur milzu picu) es ceļos un lūdzos pie sevis kaut tas būtu bijis tikai sapnis :D Es nemāku vairāk priecāties par dzīvi, mana galvenā un vienīgā doma ir kā samazināt svaru, kā vienreiz beigt ēst kkādus konkrētus produktus. Es nezinu kā lai tiek no tā vaļā - kad man bija liekais svars, tad man tiešām bija viss vienalga, es varēju bez problēmām aiziet ciemos pie draugiem, ar draudzenēm uz kafejnīcu. Un galvenais, ka biju laimīga. Man nebija katru dienu tās slimās domas par ēdienu. Nē, anoreksija man nav. ēst es ēdu, cenšos veselīgi, bet ne vienmēr sanāk un tad nāk atkal domas, par to cik esmu nožēlojami stulba. Es pat nezinu ko darīt, atpakaļ lieko svaru es nekādā gadījumā negribu, bet es negribu arī visu mūžu dzīvot ar tādām domām galvā. Es pat ar cilvēkiem normāli parunāt nevaru, jo man mužīgi ir slikts garastāvoklis. katru dienu, bez izņēmuma. Sāku sportot, domāju, ka tas izsitīs visas tās domas, bet nekā.
2
