Laimīga - jā vai nē?

Neesmu.

Neesmu.
Taču, vispār, man gribētos teikt, ka esmu kaut kādā nenosakāmā stāvoklī, jo teikt, ka esmu ļoti nelaimīga, būtu meli. Tāpat arī apgalvot, ka esmu laimīga - tie arī būtu meli. Es esmu tādā...nenosakāmā stāvoklī, tādā pelēkajā līnijā, kur vnk ir...normāli.

Piekrītu Heartkiller. Pagaidām viss ir normas robežās. Kā vienmēr- varētu būt labāk.

Nē

Kā pa viļņiem. Vienā mirklī kūstu no laimes, nākamā raudu. Bet pārsvarā laimīga, vienkārši ir lietas un cilvēki, kas vēl var mani stumt nelaimē, taču drīz jau būšu sevi novedusi tik tālu, ka būšu pilnīgi laimīga :)

Esmu laimīga. Tas nenozīmē, ka nav slikto dienu, problēmu un, ka reizēm kaut ko ļoti nepārdzīvoju, bet tiešām neatceros pēdējo reizi, kad jutos nelaimīga, jo par spīti kaut kādiem sīkumiem man ir fantastiska ģimene, kas izvelk no jebkura drūma noskaņojuma.

Šeit gan jāpiebilst, ka es esmu vienmēr bijusi optimiste - negaidu aiz katra stūra melno svītru un nebaidos par to, ka ja būšu pārāk laimīga, tad tas tūlīt tiks atņemts.

Pa lielam domāju, ka laime jāmeklē sevī, saprotu, ka jābūt pateicīgai par jau esošajām lietām, un jātiecās uz vēlamajām.
Bet nu, šobrīd nevaru teikt, ka būtu laimīga. Tāds - nekāds posms dzīvē, kas, domājams, drīz pāries. Jāpieņem vairāki nozīmīgi lēmumi, kas arī rada papildus stresu un ne tās labākās sajūtas, nav iekšēja pārliecība par to, kā rīkoties...

Ļoti forša diskusija (l)

1. Pamatā?
Esmu laimīga. Ļoti novērtēju to, ka man ir visas ekstremitātes un visas maņas, kā arī ir prāts un neesmu "dārzenis" - to visskaudrāk saprotu, kad redzu kādu ratiņkrēslā vai arī dzīvē redzētais, kad cilvēks, neuzmanīgi aizcērtot dzīvokļa dzelzs durvis - paliek bez pirkstiem burtiski.

2. Prasību ziņā, dzīves kvalitātē?
Līdz galam neesmu laimīga - vienmēr prasās vairāk materiālo labumu (Ar pozitīvismu vien nebūsi apģērbts un ar jumtu virs galvas un ēdienu vēderā - protams, uztvere maina daudzas lietas). Jo ja ir nauda, tad var dzīvi vadīt daudz bezrūpīgāk, nestresojot par ļoti daudzām lietām un apgūt ko jaunu. Bet tādos bezcerības mirkļos cenšos atgriezties pie baušļa NR1 un mēģinu sevi nodarbināt ar lietām, kas neprasa naudas līdzekļus.

3. Garastāvoklis.
Reizēm garastāvokli nobeidz ikdienas lietas, citu cilvēku attiecīgais garastāvoklis/izturēšanās, stress, rutīna, bezspēks vai arī - sirdssāpes.
Bet cenšos sev pateikt vienu lietu - ja viss vēl nav labi, tad nekas vēl nav beidzies :)
Un pieturos pie domas, ja vakarā uznāk tāds melanholiskais noskaņojums - jāiet gulēt, jo rīts ir gudrāks par vakaru ;) (Reizēm arī vīna/kokčika glāze dara brīnumus) :D

Labprāt padiskutētu ar līdzīgi domājošām meitenēm :)

Nē.

Jā, es esmu laimīga! Protams, ir dienas/nedēļas, kad nejūtos tāda, jo kaut kas izsit no sliedēm, bet visā visumā ar mani un maniem tuvākajiem viss ir kārtībā, tāpēc esmu laimīga.

Pamatā - jā! Ir jau, protams, ikdienā visādi sīkumi, kas nosit garastāvokli, bet tie taču ir tiešām sīkumi. Lielās lietās man viss ir kārtībā.

Jā,ļoti, tik laimīga kā šogad, es neesmu bijusi nekad (l)